Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 24.08.2019.
 

Uzņēmējdarbības vides uzlabošana: saturs vai tikai forma?

Ekonomika, bizness video_f doc

19.05.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Šodien valdības darba kārtībā ir gan Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009.gadam izpildes izvērtējums, gan plāna grozījumi. Kad Ekonomikas ministrija (EM) plānu sagatavoja, tā brīža ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards to slavēja, tai skaitā „Kas notiek Latvijā?” (KNL) studijā. Savukārt uzņēmēju pārstāvji plānu kritizēja gan par to, ka visvairāk vajadzīgie pasākumi tajā nav iekļauti, gan par to, ka plānā noteiktie izpildes termiņi ir pārlieku gari. Šobrīd ir pagājuši pieci mēneši kopš attiecīgā KNL raidījuma un četri mēneši kopš plāna pieņemšanas valdībā, bet jāsecina, ka tādu plāna ietvaros paveikto pasākumu, kuri reāli palīdzētu uzņēmējiem strādāt, ir maz, turklāt EM daļai pasākumu termiņus vēl grib pagarināt.

Izmaiņas nav spēkā, bet izpildīts vienalga

EM konstatējusi, ka 1.aprīlī no plānā iekļautajiem 46 pasākumiem izpildīti bija 11 pasākumi. Diemžēl šai plānā kā veicamie pasākumi un rezultatīvie rādītāji to novērtēšanai lielākoties ir definēta nevis likumu grozījumu pieņemšana Saeimā vai to stāšanās spēkā, bet gan sagatavošana un iesniegšana valdībā, reizēm pat tikai izvērtēšana. Rezultātā pie tiem pasākumiem, kas ir izpildīti, tiek pieskaitīta arī, piemēram, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa pagarināšana, kas varētu palīdzēt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Taču Saeimā grozījumi Maksātnespējas likumā nav pieņemti, līdz ar to reāli tie vēl nestrādā.

Jau līdz 1.aprīlim bija pārkāpti divu pasākumu izpildes termiņi. Tieslietu ministrija secinājusi, ka pasākuma „Nekustamā īpašuma nostiprinājuma lūguma iesniegšana jebkurā Zemesgrāmatas nodaļā” veikšanai vajag veikt būtiskas izmaiņas informācijas sistēmā un nepieciešami papildus finanšu līdzekļi, projekta provizoriskais uzsākšanas termiņš būs 1.jūlijs, savukārt uzdevumi būs pilnībā īstenojami projekta noslēgumā – tikai 2011.gadā. Otrs neizpildītais pasākums paredzēja vienkāršot normas un procedūras attiecībā uz lauku tūrisma mītnēs aizpildītajā ārzemnieka deklarācijas veidlapā sniegto ziņu nodošanu Valsts policijas teritoriālajai iestādei, un neizpildes iemesls – iesaistīto pušu pārrunās „nav panākta vienošanās par risinājumu”. To ir pamats vērtēt, paturot prātā, cik smaga situācija šobrīd ir Latvijas tūrisma nozarei – īpaši pēc politiķu lēmuma par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanu.

Ir plāna pasākumi ar vēlākiem termiņiem, kuru izpilde vēl nav uzsākta, tai skaitā vēl līdz 14.aprīlim „netika plānotas aktivitātes uzdevuma īstenošanai” pasākumiem, kuru termiņš ir 1.maijs. Taču jāņem vērā, ka šajā pavasarī izpildes termiņi tika noteikti tikai mazai daļai pasākumu. Daudzi uzņēmējiem vajadzīgi darbi nav izdarīti, plānu nepārkāpjot, piemēram, PVN administrēšanas sistēmas pilnveidošanai oficiāli ir dots laiks līdz pat oktobrim, un šobrīd, uzņēmējiem cīnoties par izdzīvošanu krīzes laikā, Finanšu ministrijā pie nodokļu administrēšanas procesa pilnveidošanas jautājumiem strādā darba grupa.

Uzņēmēju priekšlikumiem – diskusijas ar gariem termiņiem

Politiķi un amatpersonas kopš pagājušā decembra KNL raidījumos par uzņēmējdarbības veicināšanu ir teikuši daudz labu lietu – tikai to izpilde ir mazāk slavējama. Piemēram, Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš vēl decembrī sacīja, ka valdībai „darbiņš četriem, sešiem mēnešiem” ir atrast un izravēt ārā visu to, kas traucē uzņēmējiem attīstīties. K.Gerhards stāstīja, ka plānā ir iekļauts „viss klājums”, kas reāli traucē uzņēmējiem. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns martā runāja par to, ka finanšu ministrs jaunajā valdībā varētu dod uzstādījumu, ka Latvijas uzņēmējiem ir mazāk laika jāvelta nodokļu iekasēšanai. Aprīlī KNL debatēs sprieda par biznesa uzsākšanas atvieglošanu un grāmatvedības vienkāršošanu mazajiem uzņēmumiem. Bet jaunais ekonomikas ministrs Artis Kampars pirms nedēļas skaidroja, ka ministrijas ieplānotās izmaiņas tiks ieviestas tikai gada nogalē, jo „mēs neesam brīnumdari”.

Tas acīmredzot jāatzīst. Arī šobrīd, veicot grozījumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā, daļai pasākumu EM vēlas izpildes termiņu nevis saīsināt, bet gan vēl pagarināt. Maksātnespējas procesa pieteikuma paātrināšana, tāpat kā likvidācijas procesa vienkāršošana, būs jāpaveic nevis līdz 1.maijam, bet oktobrim, darba tiesiskās attiecības drīkstēs padarīt elastīgākas līdz augustam u.c.

Kad notika valdību maiņa un nomainījās arī ekonomikas ministrs, daudzi uzņēmēji izteica cerības, ka darbs būs raitāks un uzņēmēju priekšlikumi tiks vairāk ņemti vērā. Savā ziņā tas notiek – ar grozījumiem plānu ir paredzēts papildināt ar 23 pasākumiem, kas balstās uz uzņēmēju organizāciju iesniegtajiem priekšlikumiem. Taču tas, kādā veidā šie priekšlikumi ir iekļauti plānā, liek vaicāt, vai abiem ekonomikas ministriem pieeja un temps tomēr nav vairāk līdzīgi nekā atšķirīgi. Virknei jauno pasākumu izpildes rezultatīvais rādītājs ir nevis īstenošana, bet tikai diskusijas organizēšana, pēc kuras „nepieciešamības gadījumā” tiktu veikti grozījumi normatīvajos aktos. Turklāt arī papildus pasākumiem ir noteikti gari termiņi – pārsvarā septembris, oktobris, decembris. Piemēram, valdība grasās vienkāršot grāmatvedības kārtošanas prasības komersantiem, taču termiņš tam ir tikai septembrī, turklāt tobrīd izmaiņām nav jābūt īstenotām, vajag tikai valdībā iesniegt priekšlikumus. Bet kontrolējošo institūciju sankciju liberalizēšanai attiecībā uz komersantiem, kas varētu reāli atvieglot uzņēmēju dzīvi, līdz 1.oktobrim diemžēl ir jābūt tikai izveidotai darba grupai.


Video: Tautas partijas priekšsēdētājs un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, viesnīcas „Gutenbergs” īpašniece Mairita Solima, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, premjers Valdis Dombrovskis, Valsts kancelejas direktora vietniece Baiba Pētersone, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle un ekonomikas ministrs Artis Kampars par to, kas uzņēmējiem traucē dzīvot, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānu, nodokļu iekasēšanu, valdības virsuzdevumu, grāmatvedības vienkāršošanu un valdības izmaiņu plāniem. (Fragmenti no „Kas notiek Latvijā?”, 17.12.2008., 04.03.2009., 11.03.2009., 22.04.2009. un 13.05.2009.)

Informatīvais ziņojums „Par uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2009.gadam iekļauto uzdevumu izpildes gaitu”

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009.gadam I cet. izpilde

Rīkojuma projekts „Grozījumi Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2009.gadam (informatīvā daļa)”

Rīkojuma projekta „Grozījumi Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2009.gadam (informatīvā daļa)” anotācija



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: