Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 21.08.2019.
 

Ko valdība (ne)saka par SVF un EK aizdevēju prasībām?

Valsts budžets`2010 doc

16.04.2009. Jānis Domburs, Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 9
„Kas notiek Latvijā?” (KNL) rīcībā ir nonācis teksts konfidenciālam memorandam (aide-memoire), kas Latvijai iesniegts pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) ekspertu vizītes, kas notika marta beigās. Rekomendācijas par „neatliekamu rīcību, lai stiprinātu publisko finanšu menedžmenta sistēmu un sagatavotu budžeta grozījumus” uzskatāmi atklāj aizdevēju prasības un to īstenošanas termiņus, ļaujot secināt, ko Latvijas politiķi sabiedrībai neatklāj vai interpretē atšķirīgi.

Pēc KNL rīcībā esošām ziņām, šis dokuments ir izskatīts vienā no pēdējām valdības sēdēm tās slēgtajā daļā, līdz ar to politiķiem ir zināmi aizdevēju nosacījumi. Taču atsevišķu valdības locekļu publiskie izteikumi par budžeta izdevumu samazināšanas principiem gan vēl arvien ir tādi, it kā par šiem nosacījumiem viņiem nebūtu zināms. Ko grūti saukt citādi kā par liekulīgu populismu, ņemot vērā starptautiskā aizdevuma saņemšanas nepieciešamību.

Vairāk nekā divdesmit lappušu garajā dokumentā var atrast dažādus akcentus atkarībā no dažādu interesentu skatupunkta, tomēr var izdalīt dažus galvenos akcentus. Memorands ietver sadaļas par stratēģiskāku šīgada budžeta grozījumu un nākamā gada budžeta veidošanu, par Finanšu ministrijas spēju stiprināšanu un ārkārtas pilnvarām, par ilgtspējīgiem budžeta samazinājumiem, kā arī par turpmāko pasākumu termiņiem. Kopējais saturs ir gana ultimatīvs, tomēr nevar arī teikt, ka daudziem uzskaitītajiem punktiem nevarētu piekrist kā tādiem, kas varētu uzlabot valsts publiskās finanses. Lai gan dokuments ir konfidenciāls, tajā ietvertos principus arī būtu bijis lietderīgi atklāt sabiedrībai, lai tā skaidri saprastu – kurš, kuram, kāpēc, ko pieprasa vai iesaka darīt vai nedarīt, un kuram ar kuru kas jāsaskaņo.

Pirmkārt, ir konkrēti atgādināts, ka prasība ir budžeta deficīts 4,9% apmērā, ar brīdinājumu, ka pašreizējais izdevumu apjoms draud ar 12,5% deficītu. Turklāt tiek prasīts, lai šī gada budžeta grozījumi aptvertu laiku nevis līdz 2009.gada beigām, bet gan līdz 2010.gada beigām. Tostarp liela uzmanība veltīta arī drīzai pašvaldību budžetu kontrolei un pārskatīšanai.

Otrkārt, daudzkārt norādīts uz Finanšu ministrijas lomas pastiprināšanu – gan gaidāmajā ministriju taupības piedāvājumu izvērtēšanā, gan budžeta īstenošanas kontrolē, tostarp atalgojumu noteikšanā. Īpašas uzmanības vērts ir ierosinājums piešķirt ministrijai ārkārtas pilnvaras jeb veto tiesības, lai realizētu fiskālo disciplīnu, vienlaikus norādot uz nepietiekamo ministrijas analītisko kapacitāti. Ņemot vērā jau ilggadīgajā izpildvaras praksē konstatēto, ka citas ministrijas negribīgi akceptē Finanšu ministrijas tiesības dot norādes citiem resoriem, šīs sadaļas realizācija faktiski nozīmē izpildvaras hierarhijas principu maiņu.

Treškārt, budžeta izdevumu samazināšanā tiek paredzēts pieļaut dažādas proporcijas, kas acīmredzami atspoguļojas līdzšinējā valdības lēmumā par izdevumu samazināšanas plāniem 20-40% robežās. Memorandā atzīmēts, ka ministrijas, kas ir gatavas veikt grūtākās reformas, „jāapbalvo” ar relatīvi plašākām budžetēšanas robežām. Vienlaikus vairākkārt ir norādīts uz nepieciešamo valdības solidaritāti budžeta veidošanā. Līdzšinējie publiskie izteikumi gan šādu pieeju nebūt nedemonstrē.

Ceturtkārt, budžeta grozījumi tiek saistīti ar „atbildības režīma” izveidi katram ministram un augstākā līmeņa vadītājiem – valsts sekretāriem un institūciju vadītājiem, kā arī iepriekšēju valdības piekrišanu politiskām sankcijām nozaru ministriem par pārkāpumiem budžeta lietās. Nav dzirdēts, ka šādi principi būtu ierosināti publiskajā politikā, tikmēr neoficiāla informācija, kas ir KNL rīcībā, liecina, ka pret šo punktu, ja tas tiek saistīts arī ar atalgojuma samazināšanu, ir iebildes izpildvaras līmenī – faktiski tas ir turpinājums protestiem pret lielo uzņēmumu vadības atalgojumu samazināšanu. Ja šī pretruna netiks risināta, tas var kļūt par vienu no galvenajiem iemesliem neveiksmīgai un neefektīvai budžeta samazināšanai.

Visbeidzot, memorandā, neiebilstot pret budžeta izskatīšanu Saeimā pēc pašvaldību vēlēšanām, aizdevēji skaidri definē, ka budžeta grozījumu projektam jābūt izdiskutētam un sagatavotam jau maijā. Piektdien, 17.aprīlī ir pašas valdības noteiktais termiņš, kad ministrijām jāiesniedz izdevumu samazināšanas priekšlikumi. Otrdien, 21.aprīlī, kad paredzēta ārkārtas valdības sēde par šo tēmu, apkopotiem priekšlikumiem jābūt iesniegtiem arī SVF un EK, lai uzsāktu diskusijas par strukturālajām reformām un izdevumu samazinājumiem ar katru ministriju.

SVF un EK dokumenta teksts
„Immediate Actions to Strengthen the Public Financial Management System and Prepare a Supplementary Budget Law”



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
 

     

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: