Politiķu vārdi un darbi pēc Zatlera 14.janvāra prasībām

Sagaidot termiņu, ko Valsts prezidents Valdis Zatlers 14.janvārī noteica Saeimai un valdībai vairāku uzdevumu izpildei, draudot pretējā gadījumā rosināt referendumu par Saeimas atlaišanu, mediji rezumē, kas ir vai nav darīts. Arī „Kas notiek Latvijā?” (KNL) publiskajās debatēs jau kopš 14.janvāra politiķi ir devuši sabiedrībai solījumus vai deklarējuši savu nostāju saistībā ar prezidenta uzdevumiem. Ne visos gadījumos vārdi sakrīt ar darbiem, vai arī izpildījums liek spriest par atbilstību mērķim – atgūt sabiedrības uzticību un dot tai cerību.

Pirmais uzdevums Saeimai, vismaz formāli, nav izpildīts – šobrīd grozījumi Satversmē, kas dotu tautai tiesības lemt par Saeimas atlaišanu, trešajā lasījumā nav pieņemti. Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš, kurš KNL gan izteicās par šī darba nesvarīgumu, tomēr solīja to izdarīt, un politiķi turpina solīt arī tagad.

Valda Dombrovska valdībā ir dažas „jaunās sejas”, bet ir plaši interpretējams, vai pietiekami, vai tie ir profesionāļi, un, galvenais, vai valdībai ir pilnvērtīgs reorganizācijas plāns. Daži jauntapušie ministri, kas jau piedalījušies KNL debatēs, striktus paziņojumus savienojuši ar izvairīgumu.

Prezidents Saeimai prasīja arī izveidot ekonomikas attīstības plāna un aizņemto līdzekļu izmantošanas plāna uzraudzības padomi. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, kurš gan asi kritizēja, ka prezidentam nav tiesību noteikt datumus, KNL tūlīt pēc V.Zatlera ultimāta paziņoja, ka šāda uzraudzības padome tiks veidota uz Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas bāzes, kas arī ir izdarīts. Komisijas darbs un pat iesaistīto kritiskie komentāri liek šaubīties, vai ar to pietiek, lai nodrošinātu „pilnīgu caurspīdīgumu” un radītu pārliecību, ka nauda neaiziet „to ceļu, kādu aizgāja G24 kredīti” – arī to G.Daudze solīja panākt.

Par to, kāda ir politiķu attieksme un griba attiecībā uz neizdarīto vai nepilnvērtīgi izdarīto, arī gadījumā, ja Saeima netiek atlaista, viena no spilgtām liecībām ir Seimas deputāta Jura Dobeļa izteikumi KNL, ka politiķi ir gatavi vienoties „par kaut kādu kompromisu”, nevis „viens pret viens” paņemt uzstādījumus un ka grasās „kaut ko nevajadzīgu” no Zatlera prasībām neizdarīt. Simptomātiski bija arī G.Daudzes brīdinājumi par to, ka Saeimas atlaišanas gadījumā valstī nebūs iespējams pieņemt nepopulārus lēmumus un zels populisms.

Visbeidzot, no saviem vārdiem ir atkāpušies partijas „Jaunais laiks” politiķi, kas iepriekš KNL uzstāja uz nacionālās vienotības valdību, bezpartejisku premjeru un ārkārtas vēlēšanām. Premjera amatu iegūstot, domas mainījās, neatkarīgi no sabiedrības domām par ārkārtas vēlēšanu nepieciešamību. Tikmēr vēl arvien neatbildēts jautājums ir, vai jaunā koalīcija vecajā Saeimā un tās apstiprinātā jaunā valdība ir ceļā uz lēmumiem, kas ļaus pārvarēt krīzi un novērst nestabilitāti.


Video: Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (Zaļo un Zemnieku savienība), partijas „Jaunais laiks” valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, partijas „Jaunais laiks” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, Saeimas deputāts Juris Dobelis (apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK), ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis („Jaunais laiks”), Zemkopības ministra amata kandidāts Jānis Dūklavs, Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš un labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) par prezidenta prasību izpildi. (Fragmenti no „Kas notiek Latvijā?”, 14.01.2009., 18.02.2009., 25.02.2009., 04.03.2009., 11.03.2009. un 18.03.2009.)

Valsts prezidenta paziņojums 2009.gada 14.janvārī