Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 24.08.2019.
 

Vai bezdarbnieku pabalsti uz 9 mēnešiem ir risinājums?

Labklājība, sociālā politika video_f table doc

20.03.2009. Lāsma Rozenfelde, Jānis Domburs  A A A Komentāri: 5
18.februāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” (KNL) jaunais labklājības ministrs Uldis Augulis, atbildot uz jautājumiem par iecerēto sociālās politikas maiņu bezdarba jomā, pieminēja gan atgriešanos pie 2007.gada sistēmas, gan pensiju sistēmas resursu pārbīdi, gan subsidētās darbavietas un Eiropas struktūrfondus. Kamēr publikas uzmanība koncentrēta uz valsts budžeta taupību, bezdarba sfērā šobrīd draud izmaksu palielinājums, tāpēc KNL pēc raidījuma turpināja pētīt, ciktāl Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumi ir konkrēti, racionāli un taisnīgi. Vismaz daļai paredzēto pabalstu apjomu un termiņu grozījumiem pamatojumu ministrijas skaidrojumos trūkst.

Ministrijas plāni paredz no šī gada 1.jūlija pagarināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku visiem tā saņēmējiem līdz deviņiem mēnešiem, atšķirībā no pašreizējās sasaistes ar darba stāžu – pabalsts uz četriem, sešiem vai deviņiem mēnešiem, ja stāžs ir attiecīgi līdz deviņiem, deviņpadsmit gadiem, vai arī lielāks par divdesmit gadiem. Valdības deklarācijā solīts pabalstu kārtību optimizēt esošā finansējuma ietvaros, taču LM paredz gan nodrošināt pabalstus lielākam bezdarbnieku skaitam, gan arī lielākus pabalstus daļai no viņiem.

Atbalsts bezdarbniekiem ar mazu stāžu – divreiz lielāks

Paredzēts gan saglabāt pabalsta attiecību pret darba algu – bezdarbniekiem ar mazāko stāžu pabalsts arī turpmāk būs 50% no algas, savukārt tiem, kuru stāžs pārsniedz 30 gadus, 65% no algas. Taču, ja šobrīd bez darba palikušie ar mazu stāžu divus mēnešus savu pabalstu saņem pilnā apmērā un nākamos divus saņem trīs ceturtdaļas no tā, tad turpmāk, kā iecerējusi LM, viņi pilno pabalstu saņems trīs mēnešus, nākamos trīs mēnešus trīs ceturtdaļas pabalsta un pēdējos trīs mēnešus – pusi.

Šī gada februārī bezdarbniekiem ar mazu stāžu vidējā alga, no kuras aprēķināja pabalstus, bija 430 latu. Ja šāds bezdarbnieks saņem pabalstu šobrīd, valsts viņam divus mēnešus maksā 215 latus un pēc tam divus mēnešus – 161 latu, kopā samaksājot 752 latus. LM iecere nozīmē, ka turpmāk viņam tiks izmaksāts kopumā divreiz vairāk – 1451 lats. No 50 tūkstošiem bezdarbnieka pabalsta saņēmēju šis kontingents bija 30%.

Ar darba stāžu no 10 līdz 19 gadiem šobrīd ir 21% bezdarbnieku pabalsta saņēmēju, un viņu vidējais algas apmērs bijis 438 lati, līdz ar to pilnais pabalsta apmērs – 241 lats. Pagarinot pabalsta izmaksāšanas ilgumu līdz deviņiem mēnešiem, katrs šāds bezdarbnieks 1086 latu vietā no valsts turpmāk saņems 1629 latus jeb uz pusi vairāk. Savukārt tos bezdarbniekus, kuru stāžs ir lielāks par 20 gadiem, izmaiņas vispār neskars un viņi papildus ieguvumus nedabūs. Tātad piedāvājums ir vairāk pabalstīt jaunāko bezdarbnieku daļu. Situācija ekonomikā un strauji augošais bezdarbs, protams, ir pamats pabalstu saņemšanas ilguma pagarināšanai. Taču spēles noteikumu maiņa attiecībā uz dažādām bezdarbnieku kategorijām liek to papildus pamatot.

Izdevumu pieaugums – no 100 līdz 177 miljoniem

Ministrijas pārstāvji nosauc tikai kopējo summu, kas budžeta grozījumos papildus būs vajadzīga bezdarbnieku pabalstu izmaksai – 77 miljoni latu. Tajos ietverti gan tie līdzekļi, kas vajadzīgi augstāka bezdarba līmeņa dēļ, gan tie, kas būs vajadzīgi jaunās kārtības dēļ. Šobrīd budžetā bezdarbnieka pabalstiem nodarbinātības speciālajā budžetā iekļauti 100,6 miljoni latu, tātad izdevumi palielināsies par vairāk nekā trim ceturtdaļām.

LM Finanšu un attīstības departamenta direktore Indra Kārkliņa uzskata, ka šis palielinājums nav pretrunā ar valdības deklarācijā noteikto par līdzekļiem esošā finansējuma ietvaros, jo ar to esot domāts nevis nodarbinātības speciālais budžets, bet viss sociālais budžets kopumā. Tiesa gan, līdzekļu avots – iemaksu likmes samazināšana 2.pensiju līmenī no 8% uz 2%, tādējādi budžetā iegūstot papildus 106,3 miljonus latu – ir izraisījis lietpratēju bažas par pensiju sistēmas ilgtermiņa attīstības graušanu un tiesiskuma principu neievērošanu. Vai pensiju naudu drīkst novirzīt bezdarbniekiem? LM pamatojums ir tas, ka papildus iegūtie līdzekļi nepieciešami nevis bezdarbnieku pabalstiem, bet valsts pensiju speciālā budžeta 172 miljonu latu lielā deficīta mazināšanai, vienlaikus palielinot deficītu nodarbinātības speciālajā budžetā. Lai gan pēc būtības šie lēmumi ir tieši saistīti.

„Ja procentu sadalījums tiktu samazināts, kas jau tagad nemaz nav augsts, tas nozīmētu, ka bezdarbnieka pabalsts būtu ļoti zems,” LM Komunikācijas nodaļā skaidro, kāpēc bezdarbniekiem ar mazāku darba stāžu pabalsta saņemšanas ilgums jāpagarina, nesamazinot tā apjomu. LM gan nepamato, pēc kādiem kritērijiem noteikta pabalsta proporcija pret iepriekšējo algu un pakāpeniskās samazināšanās „trepes” deviņu mēnešu laikā. U.Augulis KNL debatēs atzina, ka LM piedāvājums faktiski ir atgriešanās iepriekšējā sistēmā. Taču tolaik situācija darba tirgū bija diametrāli pretēja – bezdarbs samazinājās un izmaiņas tika veiktas, lai bezdarbnieki negodprātīgi neizmantotu sistēmas iespējas, darbu nemaz nemeklējot.

Cik lielu sociālo nodrošinājumu paredz Satversme?

Likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumam nav definēts, kāds ir valsts mērķis, nodrošinot bezdarbniekiem pabalstus. Satversmes 109.pantā teikts – „Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos”. Abos gadījumos var plaši interpretēt, kādu vajadzību nodrošināšanai pabalsts nepieciešams.

LM norāda, ka mērķis ir „darbā gūstamo ienākumu aizvietojums, iestājoties sociālās apdrošināšanas riskam – bezdarbam”. Taču arī šāds definējums atstāj plašas iespējas variēt ar „aizvietojumu” – galu galā, arī šobrīd bezdarbnieki pabalstu iepriekšējās algas lielumā nesaņem. Vēl strīdīgāks šis jautājums kļūst, ja bezdarbnieku pabalstus salīdzina, ar niecīgo sociālo nodrošinājumu, ko valsts paredz invalīdiem, kuri darba tirgū arvien ir īpaša riska grupa, vai daļai pensionāru. Tai pat laikā, piemēram, bezdarbniekiem, kam stāžs ir līdz 20 gadiem, šobrīd piešķirto pabalstu vidējie apmēri svārstās no 180 līdz 196 latiem, un viņiem LM pabalsta apjomu samazināt neplāno.

Teorētiski kritērijs varētu būt iztikas minimums, taču praksē tas izpaliek, jo arī citās sociālā nodrošinājuma jomās tas nav noteicošs. Darba kontekstā kritērijs varētu būt arī minimālā alga, taču arī attiecībā uz bezdarbniekiem maznodrošinātākajiem nekādas papildus aizsardzības nav – ja bezdarbnieks ar mazu stāžu ir saņēmis 180 latus lielu algu, viņš pēc jaunās kārtības pēdējos mēnešos saņems vien 45 latu lielu bezdarbnieka pabalstu, tikpat traģikomisku un acīmredzami sociālo nodrošinājumu nenodrošinošu summu, kādu no valsts budžeta kā sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir invalīdiem, kuriem nav tiesību uz valsts pensiju.

Atbilde par to, kas notiks pēc deviņiem mēnešiem – „Būs jādomā...”

Vēl zemāks šobrīd ir valsts noteiktais garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis – 37 latu apmērā mēnesī. Starpība starp šo līmeni un cilvēka ienākumiem veido GMI pabalstu, ko nodrošina pašvaldības. Ar šādu summu varēs rēķināties tie bezdarbnieki, kuri pabalstu pēc deviņiem mēnešiem vairs nesaņems, bet darbu nebūs atraduši. Ekonomiskās situācijas prognozes liek droši paredzēt, ka arī pēc deviņiem mēnešiem bezdarbs nesamazināsies, tāpēc loģisks ir jautājums par šā termiņa izvēli. LM pārstāvju atbildes teksts ir – dažādu pētījumu ietvaros ticis secināts, ka līdz 2007.gada 31.decembrim pastāvošā bezdarbnieka pabalsta sistēma bija optimāla, un LM ierosina atgriezties pie tās gan tāpēc, gan arī tāpēc, lai atvieglotu jaunu izmaiņu ieviešanu un administrēšanu. Atliek vēlreiz atkārtot, ka 2007.gadā ekonomiskā situācija bija pavisam atšķirīga.

Ja valsts jaunu darbu neatradušos desmitajā mēnesī un turpmāk neatbalstīs, bet pašvaldības, kurām krīzes iespaidā arī ir sarukuši ieņēmumi, lielāku atbalstu nodrošināt nevarēs, tas liek prognozēt sociālo katastrofu. Par algotajiem pagaidu darbiem un Eiropas fondu līdzekļu izmantošanu arī pagaidām skaidrības trūkst, taču, visticamāk, šie resursi spēs nodrošināt vien mazāko daļu no bezdarbnieku „armijas”. To, ka nav scenārija, kā rīkoties nākamgad, apliecina gan ministrijas pārstāvju skaidrojumi, gan ministra vispārīgās frāzes KNL tiešraidē, ka „situācija būs ļoti sarežģīta” un valdībai sadarbībā ar pašvaldībām „būs jādomā” par cilvēkiem, kas paliks bez iztikas līdzekļiem. Jādomā, protams, būtu, jau tagad.


Video: Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš, labklājības ministrs Uldis Augulis un Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs par bezdarbnieka pabalstu finansējumu un saņemšanas nosacījumu maiņu. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 18.03.2009.)

Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums un apmērs šobrīd un saskaņā ar Labklājības ministrijas priekšlikumu

Bezdarbnieku pabalsti 2009.gada februārī

Deklarācija par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: