Kam vismazāko labklājību krīzes laikā?
Pensiju (ne)indeksēšana un otrā līmeņa pensiju sistēmas maiņa, izmaiņas ģimeņu, bezdarbnieku un, iespējams, arī citu pabalstu principos vai apjomos, un valsts turpmākā sociālā politika – šie ir diskusijas pamatvirzieni šīvakara „Kas notiek Latvijā?”
Pensiju „iesaldēšana” jeb indeksācijas atcelšana tiek pamatota ar saistībām pret starptautiskajiem aizdevējiem. Tai pat laikā jautājums ir par šī lēmuma tiesisko pamatotību konstitūcijas līmenī saistībā ar vismazāko pensiju saņēmējiem. Līdzās šiem, šobrīd aktuālajiem jautājumiem, turpmākie pensiju indeksācijas principi un projekts mainīt, it kā īslaicīgi, valsts iemaksu apjomu pensiju otrajam līmenim, liek izvirzīt jautājumus arī par to, cik skaidri ir pensiju politikas plāni ilgākā termiņā, tostarp pie pesimistiskajiem ekonomikas atveseļošanās scenārijiem.
Ģimeņu pabalstu apjoma samazināšana, kas ir vēl viens jaunās valdības plāns, ir aizskārusi tik trauslo bērnu prioritāti valsts politikā. Astoņi lati mēnesī, protams, nebūt nav lielākā summa, taču vienlaikus plānots arī atcelt piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta, kas ir simt līdz divsimt latu liela, kam varētu būt simboliska un psiholoģiska nozīme. Iespējams, ka to var kompensēt ar ko citu, taču tas šobrīd ir neatbildēts jautājums. Tai pat laikā runa jau vēl un vēlreiz ir par ģimenes un bērnu politiku kopumā, kas ir neatņemama sastāvdaļa valsts attīstībā vai tās apstāšanās draudos.
Gan ar ģimenēm, gan ekonomikas dzīvotspēju ir saistīts arī jautājums par bezdarbnieku pabalstiem. To izmaiņu principi saistās ar kritēriju maiņu attiecībā uz deviņu mēnešu termiņu. Taču atklāti ir jautājumi gan par darba stāža un pabalsta apjoma kritērijiem, gan bezdarbnieku problēmas risināšanu tiklab deviņu mēnešu ietvaros kā ilgākā laikā, jo krīzes termiņus tik īsus vairs reti kurš prognozē.
Līdz ar šiem vēl daudzi citi ilgstoši sāpīgie jautājumi par invalīdu sociālo statusu un citām tēmām veido kopējos jautājumus par valsts sociālo politiku. Skaidrs, ka ekonomiskās krīzes laikā neizbēgama ir arī sociālā krīze un, īpaši Latvijas demogrāfiskajā situācijā cerības par pienācīgu sociālo nodrošinājumu visām nozīmīgajām sabiedrības grupām ir utopiskas. Tomēr arī esošo iespēju ietvaros ir dažādi varianti dažādām sociālajām politikām un dažādām prioritātēm.
Raidījumā piedalīsies labklājības ministrs Uldis Augulis, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze, „Māmiņu kluba” vadītāja Sandija Salaka, Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš, ekonomikas doktors un sociālās politikas eksperts Edgars Voļskis.