Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.04.2024.
 
Lai rastu līdzekļus ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un sociālo problēmu risināšanai, jaunais premjers un citi politiķi turpina spriest par valsts budžeta deficīta varbūtēju palielināšanu. Tai pat laikā, ja pašreiz problēma ir strauja budžeta „apcirpšana”, vēl lielāka aizņemšanās var sarežģīt Latvijas finanšu situāciju nākotnē, turklāt, ne pārāk tālā. „Kas notiek Latvijā?” (KNL) Valsts kasē noskaidroja esošos un plānotos datus par valsts parāda atdošanas termiņiem un procentu maksājumiem. Jau līdz šim paredzēto kredītu saņemšana jau tuvākajā laikā pietuvina valsti kritiskai valsts parāda robežai, un pēc dažiem gadiem procentu maksājumu pieaugums var bremzēt Latvijas attīstības iespējas ilgtermiņā.
FZSS    19:50  |  16.03.2009.

BĒDĪGI GAN MILJONĀRU VALSTĪ :( 

zaq  guntim@inbox.lv  18:30  |  17.03.2009.

Paklausoties, ar kādām problēmām karo tautas kalpi un valdība, saprotu tikai to, ka treknie gadi beigušies tikai daļai no sabiedrības. Tiem, kuriem krīze jau sākusies, domas ir pavisam citur. Man, kā metinātājam(strādniekam), pats pirmais darbs Latvijas labā ir: saaicināt kopā Latvijai lojālus cilvēkus, kuriem ir vismaz kāda ideja kā beigt aizņemties, un sākt strādāt. Man ir 1. doma: Ātrais audits - tais visās valsts BURBUĻU istādēs, katru, kura darba augļus neviens (brīvprātīgi) neēdīs, nevilks mugurā..., reāli nepirks, tas arī neko reāli nav nopelnījis. 

Jā-zag    09:41  |  18.03.2009.

Ir jau pareizi, bet to visu nevar izdarīt vienā dienā, uz sitienu! SVF negaida, draud piegriezt skābekli! Uz visa melnā fona tomē ir pavīdējis neliels cerību stariņš, ka valsts tiks sakārtota, tiks apturēta tās izsaimniekošana!Tas drusciņ uzlabo morālo klimatu. 

Aldis E    12:34  |  18.03.2009.

Nav liela jēga runāt par valsts bužetu, atrautu no tautsaimniecības kopumā. Ja ekonomika strādā un nodokļi tiek maksāti, pārkreditēt valsts parādu nav problēma. ASV ilgus pēckara gadus dzīvoja ar milzīgu valsts parādu. Latvijas problēma ir valsts, pašvaldību, mājsaimniecību un biznesa kopējais parāds, kurš "terknajos gados" sasniedza katastrofālu pieaugumu - 2006-2008 gados pieaugusms ap 35 miljardi, sasniedzot parādu kopsummu ap 50 miljardiem. Trijos turpmākajos gados vēl saņemsim 7,5 miljardi un tas arī būs viss. Vienīgā cerība, ka krīze tagad piespiedīs kustināt smadzenes. Patērētāju sabiedrības kultūras vietā jānāk vērtību radītāju kultūrai. Tikai krievi var atļauties kupi-prodaj biznesu un defoltu, mums tādas naftas un gāzes nav. 

Strēlnieka mazdē    15:48  |  18.03.2009.

Jautājums: "Kāda situācija ir ar Latvijas zelta rezervēm (pēc manā rīcībā esošās informācijas tie ir 7,7 tonnas..... ) - vai tas ir pamatgarants SVF piešķīrumam un vai atkal būs jāsāk kā pēc LV proklamēšanas 1918.gadā valsts kampaņa ar aicinājumu tautai ziedot zeltlietas valsts labā???" 

Strēlnieka mazdē    15:50  |  18.03.2009.

Latvijas zelta rezerves= 7,7 tonnas, unce (30gr) = 504 Ls... 1 kg = 16.800 Ls, 1 tonna= 16800000 Ls ........7,7 tonnas = 12936000000 Ls Mums ir izredzes izdzīvot līdz jūnijam......... 

Vērotājs  k-a3@inbox.lv  13:36  |  25.03.2009.

Vai vispār kaut kur tiek runāts par to kā šī valsts var sevi uzturēt pēc gada, diviem, desmit, nemeklējot pašu nenopelnīto zeltu un parādu devējus? 18 gadus atpakaļ ļoti populārs bija sauklis "Pastalās, bet Eiropā". Nav manīts, ka Latvija būtu mainījusi savu atrašanās vietu kaut par centimetru, bet pastalās esam nokļuvuši. Nez kapēc nepatīk! Tagad politiķi atsāk sen dzirdēto demagoģiju, ka Latvija noteikti var pelnīt uz intelekta ietilpīgām jomām. Mēs noteikti varētu visu pasauli apgādāt ar juristiem un ekonomistiem,u.t.l., tikai nez vai viņi kādam ir vajadzīgi. Pat, ja šodien sāktu atjaunot to kas palicis no eksaktajām, pasaulē pieprasītajām, zinātnēm mēs noteikti neapsteigtu valstis ar senām fundamentālo zinātņu tradīcijām un sasniegumiem. Tātad šī joma nez vai var būt nākotnes balsts, vienīgi kā pievienotā vērtība. Augstprātība kas robežojas ar pašiznīcināšanās instinktu mums nav ļāvusi saskatīt reālas un salīdzinoši vieglas ekonomiskā uzplaukuma iespējas. Pie tam vēsturi vairāk vajag zināt kā to redzēja mūsu vecvecvecāki 19. gs. nevis kā to pasniedz mūsdienu klišeju meistari. VĒSTURISKA ATKĀPE UN PARAUGS. Somijai bija dramatiska pieredze karā ar Krieviju, tika atņemta daļa tās teritorijas. Vai mēs esm dzirdējuši, ka tā pieprasa tās atpakaļ, vai māca Krievijai "dzīvot", nedz "aukstā kara"laikā, nedz 90 gadu juku laikos nekā tamlīdzīga. Toties Somijas lielākais eksports bija uz PSRS, uz tā viņa uzcēla savas valsts labklājību, attīstīja savu iekšējo potenciālu, un šīs ekonomiski izdevīgās attiecības turpinās. Šai valstij, atšķirībā no mums, ir skaidrs, ka "suņi rej, bet karavāna iet". Krievija ir šī milzīgā karavāna kurā ir 2% pasaules iedzīvotāju, 30% zemes dzīļu bagātības, 10% aramzemes un prātam neaptverams potenciāls kurš pat nerealizēts mūs var pabarot, jo 70-80% pārtikas tā importē. Mēs bijā vienas Savienības rietumi, nu esm kļuvuši par citas Savienības austrumiem, nez vai tas ir ieguvums. Nedomāju, ka itālieši, francūži vai vācieši kādreiz brauks šurp, lai atpūstos pie mūsu jūras, vai baudīt kultūras vērtības. Bet Krievijai mēs vēl ilgi varējām maza skaista kultūras pērle nevis privince bez skolām un bezcerīgu nākotni, kas mēs esam tagad. Jācer, ka nākošais sauklis, atkal, nebūs pašiznīcināšanās ideju. 

vasjad    16:54  |  25.03.2009.

Aizliegt palielināt algas un štatus visās valsts iestādēs līdz laikam, kad atdos Latvija visus parādus , iestāsies eiro zonā un bezdeficīta budžetu pieņems !!!! SVF pārstāvjiem vajag dot aizdevumus tikai ja starpība min valstī noteikto un max algu visās valsts iestādēs ne lielāka par 5 reizēm!!! Nomainīt 100 mūsu deputātus pret 5 normālajiem cilvēkiem no SVF. Lai SVF tiem maksa algas. Ministrus visus aizdzīt ari. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: