Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.08.2019.
 

Valsts parāda „Damokla zobens” – 10 miljardi latu 10 gados

Valda Dombrovska valdības video_f table

16.03.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 8
Lai rastu līdzekļus ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un sociālo problēmu risināšanai, jaunais premjers un citi politiķi turpina spriest par valsts budžeta deficīta varbūtēju palielināšanu. Tai pat laikā, ja pašreiz problēma ir strauja budžeta „apcirpšana”, vēl lielāka aizņemšanās var sarežģīt Latvijas finanšu situāciju nākotnē, turklāt, ne pārāk tālā. „Kas notiek Latvijā?” (KNL) Valsts kasē noskaidroja esošos un plānotos datus par valsts parāda atdošanas termiņiem un procentu maksājumiem. Jau līdz šim paredzēto kredītu saņemšana jau tuvākajā laikā pietuvina valsti kritiskai valsts parāda robežai, un pēc dažiem gadiem procentu maksājumu pieaugums var bremzēt Latvijas attīstības iespējas ilgtermiņā.

Līdzšinējās saistības: vairāk nekā miljards 2014.gadā

Kā liecina Valsts kases (VK) operatīvie dati, valsts parāds marta pirmajā pusē bija 3,2 miljardi lati, no kuriem gandrīz divas trešdaļas bija ārējais, bet pārējais – iekšējais parāds, pamatā valsts vērtspapīri. Šī summa ietver pirmos līdzekļus no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK), kas saņemti saskaņā ar pagājušā gada decembra vienošanos par kopumā 7,5 miljardu eiro. Līdzās tiem ir arī citi ārējie aizņēmumi, piemēram, Eiropas Investīciju bankā – 500 miljonu eiro apmērā ES fondu projektu līdzfinansējuma nodrošināšanai. Iekšējo parādu šogad turpina palielināt pusgadu un gadu ilgu dzēšanas termiņu valsts vērtspapīru izsoles. Kopumā šogad plānots veikt valsts vērtspapīru emisiju reizi mēnesī par kopējo apjomu apmēram 200 miljoni latu.

Ņemot vērā daudzkārt izskanējušās varbūtības, ka nākamo aizrobežu kredītu Latvija var arī nesaņemt, var fiksēt līdzšinējās parādsaistības – to apjoms līdz februāra beigām bija tāds, kas tuvākajos gados paredz vairāku simtu miljonu latu atmaksu ik gadu. Visu pašreizējo parādsaistību atmaksai Latvijai turpmākajos gados būtu jāizdod nepilni četri miljardi latu, ja netiek pagarināti aizdevumu termiņi un nepalielinās procentu maksājumi. Saskaņā ar līdzšinējo aizdevumu termiņiem, lielākais maksājums paredzams 2014.gadā, kad pamatsummu kopējais apjoms jau pārsniedz miljardu latu. Ievērojama summa – 828 miljoni latu – atmaksājami jau šogad, līdz ar to daļa no paredzētajiem aizņēmumiem nekavējoši vajadzīgi tikai un vienīgi līdzšinējā valsts parāda pārkreditēšanai.

Plāns: gandrīz 900 miljoni – aiznākamgad, gandrīz 200 miljoni gadā procentos

Ja Latvija saņems visus paredzētos aizņēmumus, no kuriem lielākā daļa plānota šogad, bet atlikums turpmākajos divos gados, jau no 2011. gada atdodamā summa, ja kredītu termiņus nav iespējams pagarināt, tuvojas deviņsimt miljonu robežai – 866 miljoni latu aiznākamgad, 888 miljoni 2012.gadā. 2013.gadā kopsumma samazinās līdz 654 miljoniem, bet 2014.gadā un 2015.gadā, kad būs termiņš EK un Ziemeļvalstu aizdevumam, saistību apjomi būs attiecīgi 1,4 miljardi un 1,2 miljardi latu. Kopumā visu parādsaistību atmaksai līdz 2020.gadam Valsts kase plāno izdevumus 9,75 miljardu apjomā, tostarp vismaz 1,75 miljardi latu jeb teju piektā daļa aizies tikai procentu maksājumiem vien.

Jāņem gan vērā, ka šīs ir VK prognozes par atmaksas grafiku, jo turpmāk plānotajiem aizņēmumiem vēl nav zināmi precīzi nosacījumi – līdzekļu saņemšanas laiks, procentu lielums, atmaksas termiņš. Pirmās EK kredīta daļas atmaksas termiņš ir pieci gadi, taču nākamais aizņēmums no EK būs ar dzēšanas termiņu deviņi gadi, līdz ar to aprēķiniem VK izmantoja vidējo EK aizņēmumu ilgumu – 7 gadus. Tāpat atšķirīgas var būt procentu likmes – pirmajai EK aizņēmuma daļai piemērota likme 3,125%, taču nākamajām var būt atšķirīga, ja pati EK finanšu līdzekļus piesaistīs ar citādu likmi. Tomēr šī VK modelēšana ļauj prognozēt aptuveno situāciju.

Parāda procenti – 100 lati gadā katram Latvijas iedzīvotājam

Līdzšinējie valsts parāda maksājumi ir bijuši nesalīdzināmi mazāki – 2007.gadā Latvijas procentu izdevumi par aizdevumiem bija 55 miljoni latu, pagājušogad tie bija 77 miljoni. 2011.gadā procentu maksājumi jau būs 252 miljoni latu. Tātad vairāk nekā 100 lati uz katru valsts iedzīvotāju, bērnus un sirmgalvjus ieskaitot. Nākamgad parādsaistību atmaksai paredzēti 430 miljoni latu jeb 1,2 miljoni latu katru dienu un gandrīz divreiz lielāka summa nekā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas šīgada budžets. Summa, kas jāatdod 2014.gadā, ir līdzvērtīga visam šīgada speciālajam budžetam.

Starptautisko aizdevēju finanšu atbalsta programmas ietvaros pēdējais maksājums, ko Latvija saņems, paredzēts 2011.gada sākumā, tātad no 2012.gada mums būs jāspēj gan pašiem finansēt visus savus izdevumus, neveidojot budžeta deficītu, gan atdod parādus. Ja pēc krīzes valsts budžeta ieņēmumi nepalielināsies, tad draud vēl lielāka izdevumu samazināšana nekā šobrīd problemātiskie 700 miljoni. Savukārt 2014.gadā, pat ja atsākas iekšzemes kopprodukta (IKP)un nodokļu ieņēmumu palielināšanās, atgriežoties pērngada līmenī, valsts parādsaistību „Damokla zobens” ir aptuveni trešdaļa no šīs summas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 11.marta KNL debatēs atzina, ka „2012., 2013.gadā mēs šīs summas neatmaksāsim”. Taču atklāts paliek jautājums – cik gadus un cik gadu desmitus mums draud ne tikai negribēt, bet arī nevarēt pat būtiski samazināt parādu nastu. Dombrovskis daudzina uzskatu, ka Latvija nostabilizēs budžeta situāciju, pievienosies eirozonai, atkal spēs aizņemties starptautiskajā finanšu tirgū un saņemtos aizņēmumus pārkreditēt. Taču šobrīd tas ir tikai pieņēmums, kas, pilnībā vai daļēji, bet var arī neīstenoties. Vēl viens risks, saistībā ar ieceri aizņemties vēl papildus līdzekļus lielāka budžeta deficīta segšanai, ir saistīts ar valsts parāda līmeni, kas nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, ja gribam pievienoties eirozonai. Ja IKP, kas pērn bija 16,2 miljardi latu, šogad samazinās vairāk nekā par šobrīd prognozētajiem 12% un arī nākamgad šis kritums būtiski neapstājas, bet Latvija valsts parādu vēl palielina, tad jau nākamā gada beigās Latvijas sapnis par drīzu pievienošanos eirozonai var būt izsapņots.


Video: SIA „Grandeg” vadītājs Andris Lubiņš, premjers Ivars Godmanis, premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle par pelnīšanu, starptautiskā aizņēmuma palielināšanu, valsts parādu un tā atmaksāšanu. (Fragmenti no „Kas notiek Latvijā?”, 17.12.2008., 25.02.2009., 04.03.2009. un 11.03.2009.)


Latvijas valsts parāda atmaksas termiņi 2009.-2020.gadā



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: