Tiesa gan, jau drīz vien daži klātesošie atbildēja ar versijām par dažām citām tā saucamajām zīmēm, kuras nav pamanāmas. Taču jāpatur prātā, ka Latvijā šobrīd runājam par zīmēm laikā, kad mūsu valsts atkal ir līderis Eiropā inflācijas apjomos negatīvā nozīmē, un arī globālā mērogā konkurentu nav pārāk daudz. Līdz ar to jautājums ir, vai starptautiskajām finanšu institūcijām un kredītreitingu piešķīrējiem šīs zīmes liksies pietiekami darbi, lai tos novērtētu atzinīgi. Ja tas nenotiks, tad Latvijā starptautiskas reakcijas dēļ var būt problēmas visiem, arī tiem, kuri pie inflācijas kurināšanas nav vainojami.
Kā galvenais punkts pretinflācijas pasākumu likumprojektu paketē, kura galīgajā lasījumā ir Saeimas darba kārtībā šodien, bija un ir nekustamo īpašumu tirgus piebremzēšana jeb atdzesēšana. Tomēr parlamenta atbildīgā komisija un arī finanšu resors atbalsta projektu, ka aplikšana ar ienākumu nodokli tiek attiecināta uz tiem īpašumiem, kuri īpašumā mazāk nekā piecus gadus, bet attiecībā uz pašreizējiem īpašniekiem tā stāsies spēkā tikai 2010.gadā. Lai gan daudz nācies publisko debašu vēsturē Latvijā dzirdēt, vakar Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēža atbilde uz jautājumu, kāpēc tikai pēc trim gadiem, bija unikāla – nezinu.
Juristu atzinumu par tiesisko paļāvību piesaukšana ir visnotaļ diskutabla – skaidrs, ka šis princips prasa, lai neveidotu likumu normas, kam ir atpakaļejošs spēks, un tas būtu attiecināms uz sasaisti starp īpašumtiesībām un dzīvesvietas deklarēšanu. Taču tam termiņš ir tikai gads. Savukārt nav nekas dzirdēts par tiesisko paļāvību, mainot citu nodokļu nosacījumus uzreiz, no nākamā gada, nevis pēc trim gadiem. Līdzīgi kā, piemēram, šodien izskatāmajā paketē ir arī automašīnu nodoklis, ko neatliek uz trim gadiem, lai gan kāds varētu būt bijis ilgtermiņa paļāvīgs, domājot par liellitrāžas braucamo. Pēc skaļajiem protestiem ir arī sašaurināts ar lielāko nodokli apliekamo auto apjoms, tomēr trīs litru motoru robeža vēl arvien ir nesaprotams apgrūtinājums attiecībā uz miniveniem kā ģimenes auto, apšaubāma ir arī vecu un jaunu mašīnu salikšana vienā maisā tikai pēc dzinēja tilpuma.
Ja Saeima pieņems grozījumus nodokļu, kredītiestāžu un patērētāju tiesību aizsardzības likumos tādās redakcijās, kādas tās sagatavotas šodien, ir apšaubāmi, ka tas atstās būtisku ietekmi uz īpašumu darījumu kreditēšanu, līdz ar to, uz aizrobežu naudas ieplūšanu. Un visiem līdzšinējiem spekulantiem tas dzīvi pārlieku neapgrūtinās. Normas par 10% pirmo iemaksu vai kredīta izsniegšanu ne vairāk kā 90% apjomā no tirgus vērtības, pirmkārt, ir apejamas, otrkāŗt, tās primāri var radīt problēmas mazāk turīgajiem kredītņēmējiem. Protams, kredītu tirgus un cenu pieaugums mazināsies, bet tas jau tāpat notiek, bez šiem grozījumiem. Kā par to varēja pārliecināties arī vakarvakara debatēs, bankas neparedz nekādus lielākus ierobežojumus savam biznesam. Tāpat kā mazo patēriņa kredītu izsniedzējiem papildus barjeru nav, jo par tādu nevar uzskatīt VID izziņas par legālajiem ienākumiem, ja kredīts ir virs 100 minimālajām mēnešalgām jeb 12 tūkstošiem latu. Nemaz nerunājot par to, ka vēl ar vien nav skaidrības, kādas šīs izziņas būs. Tikmēr, ja nekustamo īpašumu tirgus apjomi turpinās pieaugt kaut par 30 vai 40% gadā pret līdzšinējo dubultošanos, arī tas ir apjoms, kas rada labu augsni spekulācijām. Protams, ne ar simtsprocentīgu peļņu, tas laiks ir pagājis, tomēr ar augstāku ienesību nekā nu aktīvi reklamētajiem ieguldījumu un uzkrāšanas variantiem bankās vai fondos, vai biznesiem citās nozarēs. Pilnvērtīgus spēles noteikumus nekustamo īpašumu jomā var ieviest jauni nekustamā īpašuma nodokļa principi. Kuri tie prasīti un gaidīti jau ne pirmo gadu. Turklāt tie var dot arī papildus pašvaldību budžetu ieņēmumus. Nu ir ministra solījums, ka projektu sagaidīsim tuvākā mēneša laikā.
Līdzās privātā sektora regulācijai lielais uzdevums gan finanšu, gan citiem ministriem, ar premjeru priekšgalā, ir valsts budžeta sabalansējums. Stingrā prasība par bezdeficīta budžetu un pat tā pārpalikumu ir pretrunā ar skolotāju algu un citu nozaru neatliekamām vajadzībām. Viens no risinājumiem būtu pārstrukturējumi jau esošā budžeta ietvaros, bez papildus izdevumu piešķīrumiem, taču šajā jomā ministriju vairākos gadījumos noraidošas atbildes par izdevumu samazinājumiem liecina, ka patiesībā valdībā un resoros vēl nebūt nevar saskatīt minētās "zīmes" inflācijas samazināšanai. Īpaši gadījumos, ja jāsāk ar sevi, nevis "tur ārā".
Līdzās inflācijas mazināšanas pasākumiem dažu mēnešu un pāris gadu laikā, būtiskais jautājums par Latvijas spēju neiestigt ekonomiskās attīstības bedrē ir jautājums gan par dažu gadu, gan ilgāka termiņa tautsaimniecības attīstības redzējumu un stimulēšanu. Tie paši nu jau it kā pat nodrāztie vārdi – produktivitāte, konkurence, darbaspēks, un tamlīdzīgi. Šajā jomā ar zīmēm ir pašvaki. Lai gan nekas netraucētu paralēli kreditēšanas revidēšanai pēdējo mēnešu laikā kopš inflācijas mazināšanas plāna pieņemšanas daudz straujāk darboties arī šajās jomās.
Un visbeidzot. Inflācijas apkarošanas jomā izskan arī kardināli risinājumi – administratīvo cenu regulēšanu, pat cenu policija mazumtirdzniecībā. Nu jau tos izsaka esošās valdības ministrs, apgalvojot, ka "mums valdībā būs par to jālemj". Tā vien šķiet, ka ir radušies atkal jauni inflācijas mazināšanas plāni.