Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 18.09.2019.
 

Birokrātija veselības aprūpē: vai Eglītis pilda solījumus?

Veselības aprūpe video_f grafiks table

06.02.2009. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 4
Kamēr valdība negaidīti un daudziem šokējoši nolēmusi, ka Latvijas iedzīvotājiem no marta nāksies būtiski vairāk maksāt par veselības aprūpes pakalpojumiem, turpinās neskaidrības par mazo lauku slimnīcu pārprofilēšanu vai slēgšanu, bet līdz gada beigām saskaņā ar vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu jārealizē visaptveroša reforma, kuras pasākumu plāns vēl nemaz nav zināms, Veselības ministrija (VM) jau mēnešiem ilgi nav būtiski samazinājusi nozares administratīvo aparātu. Lai gan ministrs Ivars Eglītis jau septembrī „Kas notiek Latvijā?” publiskajās debatēs solīja: „Nākamajā gadā mums ir jāveic ļoti nopietna valsts pārvaldes reforma veselības aprūpes jomā.”

Aprēķinu par darbiniekiem un ietaupījumu nav

„Mums jau divas dienas atpakaļ bija ļoti nopietns pirmais seminārs prāta vētras režīmā par to” – tā ministrs pērnruden demonstrēja savu apņēmību diskusijā, kurā tika izvirzīts jautājums par to, vai vairāk nekā 20 miljonu latu izdevumi un vairāk nekā divtūkstoš darbinieku ministrijā un nozares aģentūrās nav nesamērīgi daudz. Ministra atbilde bija reakcija uz Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa kritiku – gan toreiz, gan arī vēlāk P.Apinis aicinājis atlaist pat visus Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) darbiniekus.

To VM nav darījusi, bet nākusi klajā ar plānu par VM padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu funkciju optimizāciju. Kā vēl pērn rudenī skaidroja I.Eglītis, lai ministrijai nebūtu mehāniski „jāgriež” štata vietas, reformas mērķis esot izvērtēt, kuras funkcijas pārklājas un kuras ir nevajadzīgas, lai tā rezultātā atbrīvotos, iespējams, „vēl lielāki” resursi. Tagad VM grasās veikt izmaiņas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu funkcijās, tās pārliekot no vienas iestādes uz citu iestādi vai nododot nevalstiskajam sektoram. Visa tā rezultātā VM piedāvā likvidēt divas iestādes – Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūru un Medicīnas profesionālās izglītības centru. Vairākas citas iestādes, kuras arī skars reorganizācija, tiks pārveidotas par valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību vai pievienotas citām.

Taču šobrīd VM nemaz nav aprēķinājusi budžeta ietaupījumu, kas radīsies, likvidējot divas minētās iestādes. VM ziņojumā apgalvo, ka optimizācijas un likvidācijas rezultātā tiks panākta līdzekļu ekonomija „pozīcijās, kuras skar veselības nozares administrēšanu”, taču konkrētus skaitļus sola tikai tad, kad tiks sagatavoti ar reorganizāciju saistītie tiesību akti. Vismaz daļu likvidējamo iestāžu darbinieku neatlaidīs, bet tie, saglabājot līdzšinējās funkcijas, vien mainīs iestādi, kur strādāt. Kā atzīst VM Komunikāciju departamenta direktore Egita Pole, šobrīd nevarot zināt, cik ierēdņi reformas rezultātā tiks atbrīvoti.

VOAVA darbinieku skaits samazināts no 337 uz 316

Ministrijas pārstāve gan uzsver, ka reforma ir „tas rezultāts, ko mēs vēl varam izdarīt, jo mums atšķirībā no citiem arī iepriekšējos gados ir bijušas reformas”. Daļēji var piekrist – piemēram, Veselības inspekcija, apvienojot vairākas citas iestādes, tika izveidota 2007.gada rudenī. Tomēr I.Eglītis par „ļoti nopietnu” reformu runāja jau pēc tam.

Protams, arī veselības aprūpes resoru ir skārusi kopējā valsts budžeta izdevumu samazināšana. Lai gan budžets tām VM padotības iestādēm, kuru darbs ir saistīts ar ārstēšanu, lielākoties ir samazināts mazāk nekā administrējošajām iestādēm, ir arī izņēmumi. Zāļu cenu valsts aģentūras izdevumi šogad pat pieaug par 23%, kamēr Katastrofu medicīnas centra izdevumi ir samazināti par 17,9% – tas ir lielāks samazinājums nekā VM, kuras budžets sarūk par 17,3%. Pašas ministrijas izdevumi tiek samazināti mazākā apmērā nekā vairākām tās padotībā esošajām administrējošām iestādēm – piemēram, Veselības inspekcijas budžets šogad sarūk par 31%.

Budžeta samazinājums par piektdaļu – ar līdzīgu budžeta samazinājumu pagājušā gada nogalē nācās rēķināties arī citām ministrijām, turklāt tas ir mazāks samazinājums par to, kādu piedzīvojuši, piemēram, Latvijas sabiedriskie mediji. Taču, ja līdzekļu trūkums veselības aprūpes nozarē ir tik kritisks, ka nākas vairākkārt palielināt pacientu iemaksas un samazināt valsts atbalstu kompensējamo zāļu iegādei, tas liek vaicāt, vai šai nozarē tomēr nav nepieciešams meklēt lielākas ietaupījuma iespējas ierēdņu vidū. Ivars Eglītis pats savulaik KNL atzina, ka VOAVA funkcijas var veikt arī 150 cilvēki. Tomēr gada laikā VOAVA darbinieku skaits ir samazināts no 337 uz 316 jeb tikai par 6%.

 

Video: Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis un veselības ministrs Ivars Eglītis (Tautas partija) par valsts pārvaldes reformu veselības aprūpes jomā, administrējošo institūciju darbinieku skaita samazināšanu un iespējām ietaupīt līdzekļus. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 24.09.2008.)

Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu amata slodžu skaits 2009.gadā

Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu finansējums 2009.gadā

Informatīvais ziņojums par Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu funkciju optimizāciju un to turpmāko darbību

Veselības ministrijas prezentācija „Par birokrātijas procedūru mazināšanu”



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
 

     

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: