Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 29.03.2024.
 
Vakardienas balsojums Saeimā apliecināja, ka parlamentā, kuram neuzticas vairākums vēlētāju, Ivaram Godmanim Ministru prezidenta amatā ir minimāls atbalstītāju vairākums. Ar atbalstītāju tūlītējām atrunām par šī atbalsta termiņiem un nosacījumiem. Vienlaikus, kas ne mazāk būtiski, gan diskusijas Saeimā, gan atsauksmes sabiedrībā, tostarp telefonaptauja „Kas notiek Latvijā?” (KNL) debatēs vakar, liecina, ka Godmanis arvien vēl gūst relatīvi lielu uzticību arī opozīcijā un sabiedrībā, atšķirībā no visas valdības kopumā. KNL vakar izvirzījās jautājums, ciktāl valdības pārveidē vai nomaiņā svarīgas formas un satura maiņas. Vienlīdz svarīgi ir abi. Līdz ar premjera attieksmes un nostājas maiņu.
vdzD84)    18:03  |  05.02.2009.

Nenoliedzami Godmanis strādā, to redz un saprot visi, bet nesaprot, ka viņam uz kakla sēž Šlesers un pats sapīts koalīcijas valgos. 

Pilsonis  atta33@inbox.lv  20:29  |  05.02.2009.

Nevaru ilgāk nociesties un vēlos arī piedalīties valsts notikumu analīzē. Lai labāk mēs izprastu notikušos notikumus, mums jāpaskatās pašreizējās valsts 19 gadu vēsture. Par G-24 1) Tie, kuri bija 1990. gadā utt. vadošajos amatos atcerēsies, ka premjers Ivars Godmanis, Jānis Kinna tikās ar LS finansu sistēmas uzraudzītājiem un klāstīja pieņēmumu, ka G-24 izlietojumam jābūt caurspīdīgam, atklātam un jālaiž cauri jaunradītām bankām. Tās visu izdarīšot perfekti. Tajā laikā Godmanis atradās valsts vadītāja lomā un kas no G-24 sanāca? To Jūs zināt. 2) Interesanta ir naudas mainīšanas atļaujas izsniegšanas kārtība. Sākotnēji tā tika izsniegta Karginam un ar viņu saistītām firmām. Citi varēja nodarboties ar to tikai pēc kāda garāka laika posma. 3) Tagad Godmanis strādā atkal - cits aizņēmums aizņēmums citām bankām atkal darba tikšanās ar Karginu Par finansiālo sistēmu. 1) Absolūti nav skaidrības, kāpēc ir pieņemta tāda lata un citu valūtu attiecība. Tā nav radīta ražošanai, jo pie šādas attiecības mēs braucām uz Viļņas tirgu iepirkties, nevis ražojām paši. Latvijas uzplaukuma laikos jeb Ulmaņa laikos 1 dolārs bija 5.6 Ls. Tajā laikā ražotāji kliedz, ka lats esot par stipru. Patreizējā attiecība ir laba banku valūtas spekulācijām un nelegālam biznesam. Atcerieties, kādreiz mums stāstīja par Baltijas Tīģeri - banku sistēmu. Sākotnēji mazā valstī bija ap 40 bankām, kuras apkalpoja blakus austrumos esošo jocīgo naudu. 2) Atcerieties, kas bija ar - Sakaru banku banku "Baltija" Rīgas komercbanku tagad Parex banku. 3) Atcerieties rindu mazo piramīdu firmu - Maks Auseklītis (atrisinās visas jūsu problēmas) laikam Saulīte Latgalīte vesels lērums citu firmu. Vai kāds ir atbildējis par to? Vai kāds ir saukts pie atbildības? Mēs laikam Laventam vēl samaksājām 7 tūkstoš eiro pie citiem miljoniem, ka mēs šo tik ilgi tiesājām. Kāpēc par Parex banku nevienu netiesā? Kāpēc ministrijas, pašvaldības skaitīja naudu caur Parex banku, nevis valsts banku? Kāpēc attiecīgo ministriju un pašvaldību amatpersonu konti vairumā arī tur atradās? Cik daudz Latvijā ir uzraugošās un represīvās organizācijas? Tās taču saņem naudu par darbu un nez kāpēc neko nedara? 4) Par lata stiprumu. Saka, ka finanses ir saimnieciskās darbības asinsrite. Salīdzinājumam, cilvēkam normālai darbībai vajag no 4,5 līdz 5 litrus asiņu un spiedienu 80 uz 120. Pašreiz lats atgādina 2.5 litru asiņu daudzumu un spiedienu 80 uz 220. No spiediena ausis taisnas. Bankas profesionālismu nosaka tautsaimniecības attīstība. Vai Latvijā ir normāla tautsaimniecības attīstība? Domāju, ka bankas vadība ir neprofesionāla. 5) Kāpēc neviens nerunā par attiecību, kad tiks ieviests Eiro? Varbūt lata devalvācija notiks nevis pakāpeniski, bet uzreiz vienā paņēmienā? Atcerieties, kāda bija naudas maiņa pie Repšes. Krievu rublis uz Latvijas rubli 1 : 10. Pēc tam Latvijas rublis uz latu 1: 200. Kā būs šoreiz? Uzdodiet jautājumu sev. Kāpēc tā var darīt un šiem darītājiem, organizatoriem nekas par to nav ? Īpaši, kas ir saistīts ar naudas lietām. 

Arturs-pensionar    14:52  |  06.02.2009.

Protams,grūti tā pateikt ko likt Godmaņa vietā.Manuprāt visa pamatā ārkārtīgi zemais izpratnes līmenis teorētiski konceptuālā skatījumā,SVF uzstādījumi tiek pieņemti kā vienīgā panaceja un tikai premjērs šeit viszinis.Ne deputāti,ne "speci",kur nu vēl publika nepāredz laukumu,neredz aprēkinus,grafikus,nav piejams tā dēvētais empīriskais materiāls.Godmanim tikai reizi viņa TV runā pār seju pārslīdēja tādas nožēlas ēna,sakot,nu ko jūs,parādībam ir dažādi norises ātrumi,bet šo mirkli neviens neuztvēra.Jautājums tātad,valsts un tās mērķu teorētiskais apraksts,pēc tam to visu apliekot ar faktisko materiālu.Cīņa,kā redzam,ir ne jau par ražošanu un pat ne par skolā iešanu.Apakšā fundamentālākas lietas,valsts suverenitātes un starptautisko institūtu rīcību sadura tikai vienā pamatjautājumā,bagātības pārdales modelis,viss pārējais otršķirīgs. 

Dzincha  esmu@no.lv  16:36  |  09.02.2009.

Uzticēšanās ? Par kādiem nopelniem ??? Lūk fakti: 27.01.2009 No starptautisko institūciju finansējuma 450 miljoni eiro (315 miljoni latu) tiks novirzīti uzņēmēju atbalstam - eksportam garantijām bankās, atbalstot eksportējošus uzņēmumus, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā “100.pants” informēja Ministru prezidents Ivars Godmanis 09.02.2009 Latvijai pieejamais starptautiskais aizdevums - 7,5 miljardi eiro - nav paredzēts uzņēmēju un mājsaimniecību kreditēšanai, liecina Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu lietu komisāra Hoakina Almunja vēstule premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC) un finanšu ministram Atim Slakterim (TP). Un nobeigumā Trīs Godmaniski jautājumi: 1.) Kas notika ar Valsts iestāžu noguldījumiem PAREX bankā ? 2.) Kur tad īsti tika iztērēti iepriekš paņemtie sindicētie kredīti ??? 3.) Kādus bonusus piedāvāja PAREX, ka Valsts iestāžu konti ir nevis LHZB vai LB, bet tieši šajā bankā ? 

Raitis  korda3@inbox.lv  20:25  |  13.02.2009.

Ko tagad teiksiet par "kangara"(marionetes) Godmaņa atbilstību? 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: