Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 12.11.2019.
 

Viens likums visiem: Zalāna lēmumi par teritoriju plāniem

Pašvaldības video_f table

26.01.2009. Lāsma Rozenfelde, Jānis Domburs  A A A Komentāri: 4
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns ir kļuvis par Tautas partijas (TP) runasvīru par valdības pārmaiņu plāniem neilgi pēc tam, kad ministrs atstādināja no amata desmit teritorijas plānojumus neizstrādājušo pašvaldību vadītājus. „Viens likums, viena taisnība visiem” – šis uzraksts grezno eventuāli maināmās valdības sēžu zāli. Saistībā ar medijos izskanējušajām, taču plašāk neizvērstajām versijām, „Kas notiek Latvijā?” (KNL) pētīja, vai ministra lēmums ir pamatots, samērīgs, politiski neitrāls un atbilstošs augšminētajiem likumības un taisnīguma principiem.

Kāpēc atstādina tikai vai tieši tagad?

KNL debatēs jau pērngada pavasarī, kad uzmanības centrā bija jautājums par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu, tika izvirzīts jautājums par atbildību to pašvaldību vadītājiem, kurās Teritorijas plānošanas likumā noteiktajā termiņā – līdz 2007.gada 31.decembrim – nebija izstrādāti teritorijas plānojumi. E.Zalāns atbildēja – esmu atkārtoti pieprasījis paskaidrojumus, „iepazīšos un lemšu” par padomju priekšsēdētāju atbildību.

Kāpēc visu pagājušo gadu ministrs par likuma neizpildi nevienu neatstādināja? Pirms gada spēkā esošu plānojumu nebija 129 pašvaldībām. „Ministram nav mērķis sodīt pašvaldību vadītājus, bet nodrošināt, lai visām pašvaldībām būtu spēkā esoši teritorijas plānojumi,” E.Zalāna rīcību skaidro viņa preses sekretāre Dace Kārkliņa. Šobrīd spēkā esošu teritorijas plānojumu nav 29 pašvaldībām, ne tikai tām 10, kuru vadītāji tiek atlaisti. Atlaišanas kritērijs bijis tas, vai ir izstrādāta teritorijas plānojuma galīgā redakcija un tā iesniegta plānošanas reģionā un ministrijā.

Tomēr šī kritērija taisnīgumu var apšaubīt, ja to vērtē saistībā ar termiņu, kad tas ir piemērots. Gan attiecībā uz pārējām 19 pašvaldībām šobrīd, gan citām. Ja E.Zalāns būtu lēmis par atstādināšanu citā laikā, kaut pirms dažiem mēnešiem, atstādināmo saraksts būtu bijis atšķirīgs. Ja šo lēmumu pieņemtu vēl pēc vairākiem mēnešiem, plānojumu galaredakcijas būtu arī vairākās tajās pašvaldībās, kuru vadītājus šobrīd atstādina. D.Kārkliņa laika izvēli pamato tā, ka gada laikā to var izdarīt. „Arī pusgada laikā var izdarīt,” viņa gan pati arī piebilst.

Pērn būtu jāatstādina arī TP pašvaldību vadītāji

Ja ministra lēmums tiktu pieņemts ātrāk, tad no amata būtu jāšķiras arī vairākiem E.Zalāna partijas biedriem. Kā zināms, vairāki atstādinātie pašvaldību vadītāji saista notikušo ar politiskiem motīviem un iespējamu atbildi uz pretošanos novadu reformai – lielākoties atstādināti tie pašvaldību vadītāji, kas ir Zaļo un Zemnieku savienībā, bet neviens no atstādinātajiem nav TP biedrs.

Ja E.Zalāns pašvaldību vadītājus par neizdarību būtu atstādinājis pērn, viņu vidū gan būtu arī ministra partijas biedri, jo Bērzgales un Lizuma pagasta teritorijas plānojumi stājās spēkā pagājušā gada martā, Ceraukstes pagasta – aprīlī, Skujenes pagasta un Dobeles pilsētas – maijā, Zvārdes pagasta – augustā, Liepupes pagasta – septembrī, Sēlpils pagasta – novembrī. Visas šīs pašvaldības vada Tautas partijas deputāti. Vēl vairāk, TP deputāta vadītā Riebiņu novada teritorijas plānojums stājās spēkā tikai pagājušā gada 24.decembrī, savukārt Krāslavas novada teritorijas plānojums – šī gada 11.janvārī.

Efekts vai defekts: ko mainīs atstādināšana?

Ministrijā lēmumu par atstādināšanu pamato ar to, ka jānodrošina „pašvaldību turpmāku tiesisku darbību”, ka daudzos gadījumos nekustamo īpašumu īpašnieki nevar izmantot savus īpašumus, jo bez spēkā esoša teritorijas plānojuma nav iespējams veikt lauksaimniecības un meža zemes transformāciju citos zemes lietošanas veidos. Vairākos ministra parakstītajos atstādināšanas rīkojumos arī konstatēts, ka teritorijas plānojuma neesamības dēļ pašvaldībai ir iestājušas „nelabvēlīgas sekas”, jo tā nevarēja pieņemt tiesisku lēmumu par neapbūvētas zemes piekritību pašvaldībai, piemēram, Druvienas pagasta pašvaldība tā rezultātā funkciju īstenošanai un jaunu infrastruktūras objektu būvniecībai nevarēs izmantot 132 ha neapbūvētas lauku apvidu zemes. Saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumiem plānojumā skaidri nosaka arī to, kurām teritorijām ir izstrādājami detālplānojumi.

Kā zināms, nelikumību pieļaušana un nenovēršana arī ir nelikumība, taču savos rīkojumos ministrs lēmumus pamato arī ar argumentiem, kas ministrijai bija zināmi jau pagājušajā gadā. Piemēram, Bērzaunes pagasta padomes priekšsēdētāja martā paskaidrojumā bija norādījusi, ka 2008.gada 17.aprīlī ir ieplānota sabiedriskā apspriešana, bet „ministrijas rīcībā nav dokumentu, kas apstiprinātu, ka sabiedriskā apspriešana ir notikusi”. To, ka aprīlī sabiedriskā apspriešana tomēr nav notikusi, un nav notikusi vēl līdz šim brīdim, un darbs pie plānojuma izstrādes ir krietni iekavējies, ministrija droši vien varēja uzzināt arī ātrāk nekā nākamā gada janvārī. Savukārt Piedrujas pagasta padomes priekšsēdētājs jau pagājušā gada februārī kavēšanos skaidroja ar līdzekļu trūkumu, kas arī nav mainījies līdz pat šim laikam. Taču ministrija, kas šo argumentu neuzskata par pamatotu, jo budžeta plānošana esot atkarīga no pašvaldības vadītāja, šo nemainīgo faktu kā pamatojumu atstādināšanai izmantoja tikai tagad.

Atstādināšanas šobrīd, vismaz daļā gadījumu, ļauj apšaubīt, vai tās uzlabos plānojuma izstrādes tempu. Pašvaldību vadītāji, kuri lielākoties paši vadījuši plānojumu izstrādi, min dažādus argumentus un ieganstus, tostarp saistībā ar ieilgušo novadu reformu, vienlaikus norādot, ka tuvākajā laikā apstiprināšanas stadijā ir plānojumu pirmā vai pat jau galīgā redakcija. Nez vai pie trūcīgajiem pašvaldību finanšu un cilvēku resursiem vadības maiņa šo procesu paātrinās. Turklāt, izskan versijas, ka atstādinātais priekšsēdētājs arī deputāta statusā var palikt plānojuma izstrādes vadītājs un tad atstādināšana darba tempu var vispār neietekmēt.

Ko atstādināt par Nacionālā plānojuma neizstrādāšanu?

Saistībā ar pašvaldību vadītāju atstādināšanu nevar neuzsvērt arī to, ka tā paša Teritorijas plānošanas likuma tas pats pants, kas nosaka 2007.gada beigas kā termiņu vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izstrādei, tieši to pašu termiņu nosaka arī citiem teritorijas plānošanas dokumentiem. Tie Latvijā ir paredzēti hierarhiski – nacionālais plānojums visai valsts teritorijai, saskaņā ar to esoši plānošanas reģionu, rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi. Visos piecos plānošanas reģionos plānojumi ir izstrādāti, bet nacionālā plānojuma, kam būtu jābūt citu pamatā, valstī arvien vēl nav.

Ministrijā to pamato ar vairākiem, tomēr apstrīdamiem argumentiem saistībā ar plānošanas sistēmas principu maiņu valstī. Viens no argumentiem, kāpēc savulaik nacionālā plānojuma izstrāde it kā apturēta, ir valdībā vēl 2006.gadā akceptētās „Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes”, kas paredz izstrādāt valsts ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas, kas ietver arī nacionālo plānojumu. Tomēr neatbildēts paliek retoriskais jautājums, kā gan valdības lēmums var būt stiprāks par likumu.

Cits arguments ir jaunpieņemtais Attīstības plānošanas sistēmas likums, kam it kā ir augstāks juridisks spēks nekā Teritorijas plānošanas likumam. Tomēr tas ir spēkā tikai no šā gada sākuma, bet visu pagājušo gadu par šādu argumentu vispār nevarēja runāt.

Vēl viens arguments, pamatojot, ka nacionālais plānojums vairs nav jāizstrādā tā, kā tas sākotnēji plānots, un tas nākotnē varētu tikt svītrots no likuma, ir ministrijā tapusī, bet valdībā vēl neapstiprinātā Telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija, ar ko tiek plānots sakārtot plānošanas sistēmu Latvijā. Tomēr arī vēl nepieņemta koncepcija nekādi nevar būt par pamatu likuma nepildīšanai.

Droši vien juristi, strīdoties par un pret šiem argumentiem, varētu apmaldīties dokumentu grēdās un interpretācijās. Taču, pēc analoģijas, ja ministrija pamato likuma neizpildi gada garumā, paredzot vēl tikai iespējamu tā maiņu, ja ne līdzvērtīgas, tad vismaz salīdzināmas ir arī atstādināto pašvaldību vadītāju atrunas saistībā gan ar novadu reformu, gan jebkādiem citiem resursu trūkuma vai organizatoriskiem iemesliem. Bet ministrs līdz ar pašvaldību vadītāju atstādināšanu varēja demonstrēt piemēru un plānošanas lietu pilnveidošanas profilakses nolūkos atstādināt arī sevi un demisionēt.


Video: Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un Tautas partijas biedrs Edgars Zalāns par pašvaldībām, kas vēl nav izstrādājušas teritorijas plānojumus. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 02.04.2008.)

Pašvaldības, kurām 2008.gada 8.janvārī nebija spēkā esošu teritorijas plānojumu

Pašvaldības, kurām 2008.gada 17.decembrī nebija apstiprināts teritorijas plānojums

Teritorijas plānošanas likums

Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi

Attīstības plānošanas sistēmas likums



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Pašvaldības  

     Kas notiek ar korupciju un nelikumīgu apbūvi pašvaldībās?

Kamēr tiesa lemj, nelikumīgā būvniecība Mārupē turpinās 24.11.2008. Par būvniecību ierosināta administratīvā lieta, bet dzīvokļus jau pārdod video_f foto doc

Kā apturēt nelikumīgu būvniecību Mārupē? 26.06.2008. RAPLM nepiekrīt Mārupes pagasta padomei, taču ietekmes mehānismi ierobežoti doc

Seriāls turpinās: kratīšana Krastiņa kabinetā 17.06.2008. Ko par korupciju domē un atbildību E.Krastiņš sacīja pirms vairākiem mēnešiem? video_f

Štrams un Strancis cietumā. Būvniecība (ne)turpinās? 09.06.2008. Kas notiek kukuļošanas lietā minētajos projektos Dzirciema un Kuldīgas ielās? foto foto

Kāpēc nenojauc nelikumīgas būves? 26.04.2008. Apturēt apstrīdēto būvniecību Mārupē nav izdevies, mēnesi gaidīs paskaidrojumus doc foto

Vai Mārupe būs pirmā, kur nojauks apstrīdētu būvi? 09.04.2008. Pašvaldība ļauj veikt būvniecību, kas ir pretrunā Civillikumam doc

Ko darīt Ķekavai: legalizēt vai nojaukt nelikumīgās būves? 05.04.2008. Versijas par nelikumīgu būvju statusu un atbildību par tām

Korupcijas aisbergs būvniecībā – atkusnis vai sasalums? 03.04.2008. Nav jūtama atbildība revidēt lēmumus un likumdošanu nacionālā līmenī

Kurš labāk sakārtos pagastu? 03.04.2008. Ķekavas pagasta padome ir zaudējusi RAPLM ministra uzticību video_f

Loskutovs: Kukuļu diapazons ir ļoti liels 03.04.2008. KNAB priekšnieks par korupcijas apmēriem Rīgas Domē video_f

Krastiņš: jāatkāpjas, kas tad cits 03.04.2008. Rīgas mērs un Attīstības komitejas vadītājs par politisko atbildību un atkāpšanos video_f

Amatpersonu aresti un pašvaldību atlaišana – kas tālāk? 01.04.2008. Šonedēļ par to kā pašvaldības lemj par teritoriju apbūvi un kādus riskus tas rada

Teritoriālais plānojums un apbūves teritorijas ir pofig viss 20.03.2008. Ekskluzīvs ieraksts no Ķekavas pašvaldības neformālās sēdes doc audio

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: