Pārmaiņas un risinājumi – varā vai sabiedrībā?

Aizvadītajā nedēļā kopš 13.janvāra notikumiem Valsts prezidenta ultimātam par Saeimas atlaišanu sekojušas dažādas politiķu versijas par politiskās krīzes risinājumiem, ārkārtas parlamenta vēlēšanām un valdības maiņām. Tikmēr dažādu nozaru un sabiedrības grupu pārstāvji arvien aktīvāk pauž protestus par līdzšinējiem un gaidāmiem pašreizējās varas lēmumiem, galvenokārt ekonomiskās krīzes kontekstā. Ko un kāpēc grib sabiedrība, kā tā var ietekmēt pārmaiņas valstī un tās varā, kādas pārmaiņas var novērst daudz piesaukto uzticības krīzi, ciktāl dažādu sabiedrības grupu intereses ir iespējams saskaņot – tie ir šīvakara debašu „Kas notiek Latvijā?” pamatjautājumi.

Šoreiz, ņemot vērā ievērojamo politiķu īpatsvaru debašu dalībnieku sastāvā, kā arī šībrīža pusceļus un strupceļus politiķu savstarpējās sarunās, šovakar piedalīties nav aicināts neviens politiķis, bet gan tikai dažādu nozaru vai grupu organizāciju līderi vai pārstāvji, kā arī akadēmiski sabiedrisko procesu pētnieki un domātāji.

Lai gan šobrīd publiskajā dienaskārtībā daudzus jautājumus politiķi adresē viens otram un arī nevalstiskais sektors pauž savus viedokļus dažāda līmeņa politiķiem un institūcijām, ļoti daudzi jautājumi adresējami un to apspriešana attiecas arī un īpaši uz nepolitiķiem.

Pēdējā laika versijas par ārkārtas vēlēšanām balansē starp tautas tiesību realizāciju, emocijām, polittehnoloģijām un demokrātijas pareizāko izpausmju meklējumiem. Aicinājums pēc „jaunām sejām” valdībā ir ļoti plaši interpretējams – no konstruktīvām pārmaiņām līdz fasādes nomaiņai. Versijas par izlīguma valdību rada arvien jaunus jautājumus gan par valdības sastāva jēgu, gan par izlīguma būtību. Dažādu nozaru neapmierinātība un arvien skaļākie protesti pret politiķu lēmumiem daļu priecē saistībā ar sabiedrības aktivitāti, citus dzen depresijā neticības dēļ.

Dažviet, medijos un kuluāros, izskan versijas par sabiedrisku, pilsonisku, tautas vai tamlīdzīgu forumu, konventu nepieciešamību, lai gan arī šādai sabiedrības līdzdalības formai ir risks kļūt par pseidodemokrātiju.

Ko var un ko nevar dot vienas vai citādas pārmaiņas varas struktūrā un elitē, lēmēju un izpildvarā? Ko un kā var ietekmēt un panākt sabiedrība? Kas ir dialoga minimālās un maksimālās robežas? Mītiņi un streiki, protesta vēstules un nodokļu nemaksāšanas draudi, protesta akcijas ar traktoriem un sadarbības padomes vai līgumi, un tā tālāk. Kādas ir adekvātākās formas varas ietekmēšanai un komunikācijai ar sabiedrību? Kādai šībrīža politekonomiskās krīzes laikā būt demokrātijai Latvijā?


Raidījumā piedalīsies: Filozofs Igors Šuvajevs, mākslinieks Aigars Bikše, Stratēģiskās analīzes komisijas locekle Marija Golubeva, Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes loceklis Valdis Keris, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, Latvijas Studentu apvienības prezidents Igors Grigorjevs.