Eksporta apdrošināšanas mehānisma iedzīvināšana tiek prasīta un solīta jau vairākus gadus, tostarp pēdējā gada laikā – īpaši aktīvi. Latvijā eksporta apdrošināšanu īstenos ar Ieguldījumu fonda starpniecību – par to ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards pagājušā gada 16.jūlijā parakstīja līgumu ar Eiropas Investīciju fonda (EIF) vadītāju. Šī Ieguldījumu fonda ietvaros 30 miljoni eiro jeb 21 miljons latu ir paredzēti tieši eksporta apdrošināšanas sistēmas ieviešanai. Vairākos „Kas notiek Latvijā?” raidījumos pēdējā gada laikā K.Gerhards regulāri ir solījis eksporta apdrošināšanas drīzu ieviešanu – aprīlī viņš solīja, ka Ieguldījumu fonds sāks strādāt 2008.gadā, jūnijā K.Gerhards teica, ka šajā gadā šī nauda „varētu nokļūt līdz starpniekiem”, savukārt novembrī apgalvoja, ka eksporta apdrošināšanas pasākumi „pašreiz tiek gatavoti palaišanai”. Tagad EM skaidro, ka „eksporta apdrošināšana būs pieejama ne vēlāk kā 2009.gada 30.jūnijā”.
Uzņēmēji: tas ir graujoši
Uzņēmēji apdrošināšanas pakalpojumu nesaņems no EIF, bet gan no starpniekinstitūcijas, kas šobrīd vispār vēl nav izvēlēta. Ministrijā skaidro, ka EIF konkursu starpniekinstitūcijām par eksporta kredītu apdrošināšanas instrumenta izstrādi un ieviešanu plāno izsludināt janvārī vai februārī. „Eksporta apdrošināšana uzņēmējiem būs pieejama ne vēlāk kā 2009.gada 30.jūnijā,” atbildē KNL raksta EM preses sekretāre.
„Tas vispār ir graujoši,” nosaka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, kas no KNL žurnālistes uzzināja par tik vēlu ieviešanas termiņu. Viņa stāsta, ka, piemēram, apstrādes rūpniecībā samaksa no ārvalstu pircējiem kavējas 120 dienas. E.Egle uzsver, ka eksporta apdrošināšanas ieviešana velkas jau pārdesmit gadus, un, ja valsts vēl šajos krīzes apstākļos nevar to realizēt, tad tas ir „vienkārši skumīgi”.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende savukārt pieļauj, ka ar eksporta apdrošināšanu uzņēmēji varētu rēķināties vēl vēlāk, augustā. Arī viņa vārdu „graujošs” nosauc kā atbilstošu situācijai un uzsver arī citu uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu nepieciešamību. „Veseli uzņēmumi lēnā garā iet bojā. Ja neielaidīs naudu asinsritē, tad vēlāk vairs nebūs ko glābt,” prognozē Ž.Jaunzeme-Grende.
EM norāda, ka EIF apsolījums, uzņemoties Ieguldījumu fonda apsaimniekošanu, bija 2008.gada novembrī izsludināt pirmos konkursus finanšu starpniekiem. 4.decembrī EIF izsludināja pirmo konkursu, taču tas ir saistīts nevis ar eksporta apdrošināšanu, bet ar riska kapitāla programmu uzņēmumu attīstības finansēšanai. „EM jau pagājušā gadā rosinājusi EIF aktivizēt darbu Ieguldījumu fonda ieviešanā, paātrinot ES ierastās procedūras, ņemot vērā Latvijas akūto nepieciešamību pēc atbalsta instrumentiem uzņēmējiem,” – šādi skan ministrijas atbilde par eksporta apdrošināšanas aizkavēšanos.
Ne shēmu, ne nosacījumus neatklāj
Eksporta apdrošināšanas būtība ir – uzņēmējs ar ārvalstu pircēju noslēdz līgumu, bet pēc tam, samaksājot noteiktu apdrošināšanas prēmiju, darījumu apdrošina. Gadījumā, ja ārvalstu pircējs laikus nenokārto savas saistības, naudu eksportētājam samaksā apdrošinātājs. Šis mehānisms tradicionāli tiek attiecināts uz valstīm ar paaugstinātiem riskiem. Vismaz teorētiski šī apdrošināšana varētu palīdzēt arī iegūt banku kredītus apgrozāmajiem līdzekļiem.
Eksporta apdrošināšanas shēma paredzot ietvert dažādus apdrošināšanas veidus, tiek pieminēti arī eksporta kredīti, taču lielāku skaidrību gūt liedz tas, ka ar EIF noslēgto līgumu Ekonomikas ministrija atsakās publiskot. „Eksporta kredītu apdrošināšanas shēma faktiski veidos apdrošināšanas līgumu portfeli no vairākiem eksporta kredītiem, no kuriem tikai daļa radīs maksājumu saistību pret kredīta izsniedzēju. Tāpēc ir pieļaujams, ka garantijas līgumi tiek slēgti par summām un tiek sasniegts tāds garantiju summas apmērs, kas ir vairākas reizes lielāks par piešķirto kapitālu,” – tāds ir EM oficiālais plānu skaidrojums.
Taču uz lūgumu skaidrot, kas ar šādu shēmu ir domāts, ko un kā uzņēmējs varēs reāli apdrošināt, EM Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktors Gatis Ābele atbild: „Tas būs zināms, kad EIF būs pabeidzis starpnieku atlasi.” Līdzīga atbilde skan arī uz jautājumiem par dažādiem apdrošinājumu nosacījumiem.
Eiropas Investīciju fonda Reģionālā biznesa attīstības Ziemeļeiropas reģiona vadītājs Greiems Koups KNL sniegtajā atbildē skaidro, ka eksporta apdrošināšana nodrošina uzņēmumiem pieeju tirdzniecības darījumu apdrošināšanai un finansējumam attiecībā uz t.s. „nenododamajiem” riskiem, kas var ietvert gan komercriskus, gan politiskos riskus. Viņš norāda, ka EIF darbosies kā pārapdrošinātājs konkursa rezultātā noteiktajam privātajam eksporta kredīta apdrošinātājam. Taču arī G.Koups nesniedz lielāku skaidrību par eksporta apdrošināšanas nosacījumiem, norādot, ka darījumu vispārējos nosacījumus saskaņos EIF un izvelētais finanšu starpnieks, ar ko tiks saskaņoti arī nozares ierobežojumi, bet papildus tam nozares ierobežojumus var noteikt arī Latvijas puse.
Savukārt no G.Ābeles atbildēm izriet – šobrīd droši zināms vien tas, ka sākotnēji apdrošināt varēs mazo un vidējo komersantu īstermiņa eksporta darījumus uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstis, gan ar iespējamu izņēmumu arī šajos tirgos uzņēmumiem, kuru eksporta apgrozījums ir līdz diviem miljoniem latu.
Tādējādi konkrēti eksportētāji šobrīd ne tikai nevar saņemt atbalstu eksporta apdrošināšanas formā, bet pat nevar prognozēt, kuri uzņēmēji un kuri eksporta darījumi atbildīs apdrošināšanas nosacījumiem. Uzņēmēju organizāciju pārstāves visnotaļ loģiski secina, ka atbildes uz šiem jautājumiem uzņēmējiem vismaz palīdzētu prognozēt savu darbību, lai vispār izlemtu, ciktāl riskēt, eksportējot Latvijā ražoto preci.