Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.10.2019.
 

Jaunas vai citādas vēlēšanas?

Valsts attīstība

07.01.2009. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 52
2009.gads Latvijā sācies, turpinoties kaislībām ap naudas lietām, nodokļiem un starptautisko aizdevumu. Tai pat laikā aktualizējušies arī politiski temati saistībā ar vēlēšanām – sākoties vēlēšanu gadam, Valsts prezidents aicina pārskatīt vēlēšanu sistēmu, opozīcija ar protestu Doma laukumā atkal aicina uz ārkārtas vēlēšanām, valdība otrdien lēma par partiju finansēšanas sistēmas maiņu, bet Saeimā vēl arvien nav izlemts par priekšvēlēšanu reklāmām. Lielā mērā tieši varas ievēlēšanas principi ir un būs cēlonis tām sekām, kas realizējas valsts pārvaldes darbā ekonomikā un citās nozarēs. Tāpēc šonedēļ „Kas notiek Latvijā” debašu temats, vēlēšanu gadu sākot, ir varas ievēlēšanas principi un spēles noteikumi.
Valsts prezidents jaungada uzrunā ietvēra to, kas pieminēts jau daudzkārt, gan diskusijās saistībā ar Saeimas atlaišanu, gan spriežot par tautas priekšstāvju atbildību sabiedrības priekšā – vēlēšanu sistēmas maiņu. Principi attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām jau nesen mainīti, ieviešot procentuālo barjeru, savukārt attiecībā uz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir vēl gana daudz laika mainīt nosacījumus, sākot no kandidātu izvirzīšanas vairākos apgabalos, līdz pat jauktai vēlēšanu sistēmai vai citām variācijām, kuru piemēri, citastarp, meklējami gan Latvijas valsts vēsturē, gan citās valstīs šobrīd. Prezidenta uzrunā gan nekādas konkretizācijas nebija, un frāze „lai katrs vēlētājs justos pārliecināts, ka tieši viņa ievēlētais deputāts pārstāv viņa intereses”, ir ļoti plaši interpretējama.

Ne mazāk plaši interpretējams ir „Sabiedrības citai politikai” iniciētais un daudzu nevalstisko organizāciju atbalstītais protesta pasākums 13.janvārī Doma laukumā ar jau zināmo prasību – atlaist Saeimu. Ārkārtas vēlēšanu versija Latvijas politikā šībrīža situācijā, salīdzinot ar referenduma laiku pirms pusgada, ir ieguvusi citus aspektus, bet nemainīgs saglabājas jautājums, vai pēc līdzšinējiem principiem ārkārtas vēlēšanās ir iespējama būtiska politiskās vides maiņa.

Naudas loma vēlēšanās un partiju darbībā ir viena no visbiežāk minētajām problēmām politiskajos procesos Latvijā. Vakar valdībā lēma par vienu no jautājumiem šajā kontekstā – par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātajiem variantiem par partiju finansēšanu no valsts budžeta. Lēmums pozitīvs, taču – paredzot šīs sistēmas ieviešanu tikai pēc diviem gadiem. Tas, kontekstā ar vēl arvien neatrisināto strīdu starp KNAB un vairākām partijām par „trešo personu” finansētajām reklāmas kampaņām pagājušajās parlamenta vēlēšanās, vēl arvien saglabā atklātu jautājumu par procesiem un priekšvēlēšanu kampaņām tuvākajā laikā. Gan pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanās šogad, gan nākamajās Saeimas vēlēšanās. Vēl jo vairāk tāpēc, ka likumdošanas izmaiņas par priekšvēlēšanu aģitāciju Saeimā vēl arvien nav pieņemtas.

Raidījumā piedalīsies:

Saeimas deputāts un „Sabiedrība citai politikai” līdzpriekšsēdētājs Artis Pabriks,
Eiropas parlamenta deputāts un „Pilsoniskās savienības” valdes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis,
Satiksmes ministrs un LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainars Šlesers,
Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs un Tautas partijas valdes loceklis Edgars Zalāns,
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks,
politoloģe Vita Matīsa,
sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece Iveta Kažoka,
Vēlēšanu reformas biedrības valdes loceklis Andris Rimša.


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: