Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 16.10.2019.
 

Nepateiktais nepabeigtajā ekonomikas stabilizācijas plānā

Ekonomika, bizness table video_f

16.12.2008. Lāsma Rozenfelde, Jānis Domburs  A A A Komentāri: 18
Lai gan pēc ilgas slēpšanas publiskotā valsts ekonomikas stabilizācijas programma un uz to balstītie Saeimā gandrīz bez izmaiņām akceptētie budžeta grozījumi, kā arī nodokļu un citu likumu pakete jau ir pamatīgi šokējusi daudzus, tomēr ar to vēl viss nebeidzas. Programmā ir punkti, kas vēl prasa turpinājumu, savukārt citi punkti varētu vēl tikt iekļauti. Kas ir noticis un kam vēl jānotiek - „Kas notiek Latvijā?” (KNL) kontekstā ar medijos jau plaši apspriestajiem plāna punktiem analizē arī mazāk apspriesto par plānā iekļauto un neiekļauto un tā izpildes iespējām.

Jauni aizņēmumi – 3,3 miljardi latu?

Lai gan politiķi arvien vēl nav nosaukuši potenciāli vēlamā vai nepieciešamā aizdevuma apjomu, summas budžeta grozījumos ļauj izvirzīt pamatotu versiju. Kā liecina Valsts kases informācija, valsts parāds oktobra beigās sasniedza 1,524 miljardus latu, bet šīgada budžets paredz, ka gada beigās maksimālais valsts parāds drīkst būt 1,685 miljardi latu. Savukārt nākamā gada budžetā maksimālais valsts parāds gada beigās pieļauts līdz 5 miljardiem latu. Ņemot vērā, ka novembrī valsts turpināja aizņemties iekšējā tirgū, lai atbalstītu „Parex bankas” likviditāti, var lēst, ka jauni starptautisko institūciju aizdevumi plānoti aptuveni 3,3 miljardu latu jeb nepilnu 5 miljardu eiro apjomā.

10.decembra KNL debatēs premjers Ivars Godmanis skaidroja, ka pirmā nauda, kas ir saistīta ar Valsts kases likviditāti un budžeta pārfinansēšanu, sastāv no 300 miljoniem latu likviditātes atgriešanai Valsts kasē, 700 miljoniem latu nākamā gada budžeta deficīta finansēšanai, 700 miljoniem latu 2010.gada budžeta deficīta finansēšanai un 400 miljoniem latu 2011.gada budžeta deficīta finansēšanai. Dienu vēlāk 2009.gada budžetā pēc grozījumiem tika ieplānots 739 miljonu latu deficīts. Līdz ar to visdrīzākajā laikā tikai „caurumam” budžetā vien vajadzīgs miljards latu. Nākamajai līdzekļu sadaļai, kas varētu būt banku balstīšanai vai garantēto noguldījumu izmaksai, būtu jārezervē „tuvu pie miljarda” – saskaņā ar premjera vārdiem, tā uzskatot starptautiskās institūcijas. Vēl vairāk nekā miljards plānots turpmāko gadu budžeta deficītam.

Ja Latvija patiešām aizņemsies 3,3 miljardus latu, trešajai jeb ekonomikas stimulēšanas sadaļai slikta scenārija gadījumā nekas pāri daudz nepaliek – tie var būt vien daži simti miljoni latu vai pat vēl mazāk. Valdības programmā vai jebkur citur gan nekad nav definēts, kā ekonomikas attīstībai pieejamie līdzekļi tiks proporcionāli sadalīti starp, piemēram, eksporta atbalstu un kredītu pieejamības nodrošināšanu, īpaši Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu realizēšanai, kam finansējums budžeta grozījumos vēl novembrī tika samazināts par 130 miljoniem latu, vai vēl kādiem citiem mērķiem. Jāatzīmē arī, ka 16.decembra valdības sēdes darba kārtībā ir Finanšu ministrijas sagatavots sarakstu ar 61 ES fondu aktivitāti, kas finansējuma samazinājuma dēļ nākamajā gadā jāatliek , tostarp saraksts ietver arī augstas kvalifikācijas darbinieku piesaisti un klasteru programmu. Kopumā šobrīd nākamā gada budžetā ir ieplānoti 226 miljoni latu projektiem, par kuru īstenošanu jau ir noslēgti līgumi, un tikai 144 miljoni latu jaunu projektu sākšanai nākamajā gadā, kas uz tautsaimniecības izmēru fona nav liels atbalsta apjoms.

„Plānais” budžets nākamgad – biezāks nekā pērn

Kā redzams faktiski visos medijos, nodokļu likumu grozījumu autoriem trūkst argumentu, lai pamatotu, kāpēc atlikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa normu grozījumi attiecībā uz kapitālu un tā pieaugumu, un nekustamā īpašuma nodokļa normu grozījumi attiecībā par nodokļiem par mājokli, kā arī vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju paaugstināšana pastiprinās biznesa bremzēšanos, nevis palielinās ienākumus valsts budžetā.

Tai pat laikā valsts budžeta izdevumi, kuru straujāka samazināšana varētu ļaut nepalielināt PVN, vēl arvien ir apšaubāmi. Politiķi nākamā gada budžetu daudzkārt saukuši par taupīgu un „plānu”, veiktie izdevumu samazinājumi raksturoti kā radikāli, taču skaitļi liecina par pretējo. Pasliktinoties ekonomiskās izaugsmes prognozēm, esam „atkrituši” atpakaļ apmēram vien uz 2007.gadu – iekšzemes kopprodukts nākamajā gadā prognozēts par 8,1% augstāks nekā pērn, bet budžeta ieņēmumi paredzēti teju identiski ar 2007.gada budžeta ieņēmumiem. Savukārt izdevumi nākamgad uz budžeta deficīta rēķina arvien vēl ir plānoti par piektdaļu lielāki nekā 2007.gadā, turklāt, ne tikai uz sociālo izdevumu rēķina – arī pamatbudžeta izdevumu palielinājums ir par 9%, tātad, par vairākiem simtiem miljonu latu. Protams, jāņem vērā, ka šai laikā ir bijusi augsta inflācija, tomēr šāds samazinājums valsts pārvaldei kopumā nenozīmē bada laikus, jo pērn daudzās sfērās bija treknais gads. Tikmēr vairākās no budžeta finansētajās nozarēs praktisko darbu strādājošajiem atalgojuma samazinājums šobrīd notiek līdztekus daudzviet valsts pārvaldē pieļautajam pārtēriņam pēdējos gados, kas netiek samazināts lielākā apmērā.

Pat, salīdzinot ar šīgada izdevumiem, nākamgad, iespējams, kopumā samazinājuma nebūs. Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi novembrī liecina, ka šī gada 11 mēnešos pamatbudžeta izdevumi bija 3,53 miljardi latu, valsts speciālā budžeta izdevumi bija 1,08 miljardi latu – tātad,  kopā 4,61 miljards. Premjers paudis apņēmību tēriņus gada beigās iespējami samazināt, kas ļauj prognozēt, ka gada kopējie izdevumi varētu nepārsniegt 5 miljardus. Taču tikko grozītajā nākamā gada budžetā ir plānoti 5,146 miljardu latu lieli valsts budžeta izdevumi.

Vai ieņēmumu prognozes šoreiz ir reālas?

Aizvadītā gada laikā Latvijā vairākkārt pierādījies, ka valdības prognozes par nodokļu ieņēmumiem nav bijušas pareizas. Nākamā gada budžeta prognozes tika mainītas pēc tam, kad novembrī ieņēmumi no PVN bija 79,5 miljoni latu - 64,6% jeb par 43,5 miljoniem latu mazāk nekā optimistiski bija plānots. Tā kā PVN ieņēmumi ir gandrīz puse no pamatbudžeta ieņēmumiem un ievērojama, kaut ne tik būtiska kā PVN neizpilde bija citu nodokļu iekasēšanā, pamatbudžeta ieņēmumi kopumā novembrī bija tikai 71,8% no plānotā.

Nākamajā gadā pēc likmju paaugstināšanas paredzēts iekasēt 1,243 miljardus latu, tātad, mēnesī vidēji 103,6 miljonus. Teorētiski, ja jau novembrī nodoklis būtu maksāts ar paaugstināto likmi, tā apjomi pārsniegtu 100 miljonus latu. Taču, ja sekos prognozētā ekonomikas lejupslīde, tad arī šī prognoze var izrādīties pārāk optimistiska.

Tikmēr nekādas jaunas aktivitātes par pelēkās ekonomikas un aplokšņu algu izskaušanu, kas varētu palielināt citu nodokļu ieņēmumus, valdības plāns diemžēl nesniedz.

Vieniem mīnus 25%, citiem 15% vai 5%, bet Saeimai – 0%

Par to, ka nākamā budžeta izdevumi bija jāsamazina vairāk, nekā tas tika izdarīts, liecina arī I.Godmaņa Saeimas ārkārtas sēdē 4.decembrī teiktais, ka izdevumi būs jāsamazina par apmēram 600 miljoniem latu. KNL debatēs viņš pat apgalvoja, ka izdevumu samazinājums ir tuvu pie 700 miljoniem latu, taču faktiski, tā kā ievērojami tika palielināts budžeta deficīts, budžeta izdevumi samazināti tikai par 419,6 miljoniem latu.

Kā zināms, izdevumu samazināšanas kontekstā paliek neatbildēts, kāpēc netika izmantotas iespējas gūt lielāku ietaupījumu, samazinot daudzkārt pieminēto valsts pārvaldes iestāžu skaitu vai pārvērtējot konkrētu iestāžu efektivitāti, pārklāšanos un tamlīdzīgi. Ekonomikas stabilizācijas programmā ir paredzēta tā dēvētā matemātiskā izdevumu samazināšana – atlīdzībām par 15%, precēm un pakalpojumiem par 25%, izdevumu programmu subsīdijām par 25%. Tomēr kopsummā līdzekļi dažādiem resoriem budžetā samazināti ļoti atšķirīgi. 25% liels visu izdevumu samazinājums piemērots tikai radio un televīzijai, kā arī Informācijas analīzes dienestam, kam politiķi plāno pārskatīt funkcijas. Tikmēr virknē ministriju kopējais izdevumu samazinājums nesasniedz pat 10%, piemēram, Ekonomikas ministrijā tas ir 5%, Zemkopības ministrijā 9%, Satiksmes ministrijā 8%, Labklājības ministrijā 5%. Bet Saeima, nobalsojot par sabiedrisko mediju finansējuma samazinājumu no 15 miljoniem latu līdz 11,3 miljoniem latu, savu 15,5 miljonu latu lielo budžetu nav samazinājusi ne par santīmu.

Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka izdevumi atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem un subsīdijām saskaņā ar programmu bija jāsamazina, un, ja citu būtisku pozīciju nav, kā tas ir, piemēram, radio un televīzijai, tad samazinājums iznācis lielāks. Pašai FM, piemēram, ir ES fondu pozīcija, kas nav samazināma, tāpēc ministrijai procentuālais samazinājums esot mazāks. Taču šāda interpretācija ir ļoti apšaubāma, jo skaidrs, ka visās nozarēs ir izdalāmi gan atalgojumi, gan atsevišķas nesamazināmas izmaksas. Līdz šim valdībā un parlamentā publiskotā informācija par budžeta grozījumiem ir tik vispārīga, ka, piemēram, izdevumi precēm un pakalpojumiem atsevišķā ailītē nav izdalīti, savukārt atlīdzības procentuālais samazinājums dažādām iestādēm budžeta dokumentos nebūt nav 15% – Ekonomikas ministrijā tā tika samazināta par 11,5%, Izglītības un zinātnes ministrijā par 13,1%, Satiksmes ministrijā par 11,2%, un tamlīdzīgi.

Vai uzraudzības padome nebūs fikcija?

10.decembrī parakstītā pozīcijas un divu opozīcijas partiju vienošanās par atbalstu ekonomikas stabilizācijas plānam paredz „neatkarīgas finanšu un ekonomikas stabilizācijas procesa uzraudzības padomes” izveidi – tās sastāvā būtu Latvijas Bankas, Valsts kontroles, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji, vienošanos parakstījušo frakciju pārstāvji, kā arī neatkarīgi ekonomikas un finanšu eksperti.

Formāli skan labi, tomēr Latvijas politekonomikas jaunāko laiku vēsture pierāda, ka daudzas labas idejas paliek deklaratīvā līmenī un praksē kļūst par fikciju vai tiek nogremdētas. Ungārijā fiskālās atbildības likumā ir iestrādāta uzraudzības padomes izveide trīs cilvēku sastāvā – Valsts kontroles vadītājs, nacionālās bankas vadītājs un valsts prezidenta deleģēts padomes loceklis. Latvijā finanšu ministrs un premjers par uzraudzības padomi izsakās izvairīgi, un līdz ar budžeta grozījumu izskatīšanu Saeimā netika jaunradītas nekādas likumu normas par valdības fiskālo atbildību. Bet ekonomikas stabilizācijas programmā par uzraudzību nav ne vārda, arī rezultatīvo rādītāju, pēc kuriem uzraugi varētu vērtēt, nav diez ko daudz. Šobrīd nav arī nekādas skaidrības par padomes resursiem, pilnvarām, nevalstisko kontrolētāju izvēli un tamlīdzīgi, līdz ar to – ar padomes spēju pēc būtības veikt neatkarīgu kontroli.

Video: Ivars Godmanis par budžeta grozījumiem un pasākumiem, kam būtu jāizlieto iespējamā starptautiskā aizņēmuma līdzekļi. (Fragments no "Kas notiek Latvijā?", 10.12.2008.)

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma

Operatīvie 2008.gada 11 mēnešu budžeta ieņēmumu izpildes dati

Saeimā pārstāvēto politisko partiju un to apvienību frakciju vadītāju vienošanās ekonomikas stabilizācijas plānam



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: