Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 21.10.2019.
 
465    01:15  |  05.12.2008.

abi neko nav teikuši par šo. . Domburšovā notika šāda diskusija knl.l v/raksti/517/?raksti/517 (norakstīta no kasetes ieraksta): ""Domburs: Par saturu pasakiet vienu savu redzējumu. Tagad nu tas ko ministres kundze lepojās pašā iesākumā ISEC ietvaros ilgstoši tapušais, uztapušais beidzot jaunais modelis dabaszinātnēs, varbūt tai kontekstā, varbūt pavisam citā kontekstā - vai tas produkts, skolēnu produkts, ko Jūs augstskolā dabonat no vidusskolām šobrīd, nu, cik Jūs varat izmērīt, viņš tā ka uzlabojas, mēs esam kaut kādā tur konkurētspējas līmenī , jeb visai tautai taisnība , kas pasaka - pasliktinās... Auziņš: Šie skaitļi mani nedaudz pārsteidz, ko es redzu pašreiz ekrānā, es gribētu teikt, ka pirmkārt, izglītības kvalitāte vidusskolā ir labi mērāma un ir dažādi projekti, OECD valstu ietvaros veikti projekti, kuri mēra izglītības kvalitāti Latvijā, vidusskolā, pēc šiem datiem izglītības kvalitāte Latvijā nav slikta, viņa ir vidējā līmenī, pozitīva ir tendence, ka teiksim, valodu zināšanas no divtūkstošā uz divtūkstošsesto gadu būtiski ir uzlabojušās, matemātikas zināšanas ir nedaudz, bet ir uzlabojušās. Es droši vien būšu nedaudz atšķirīgās pozīcijās, kā daži mani kolēģi augstskolās un es teikšu, ka patiesībā tie jaunie cilvēki, ko augstskolas saņem no vidusskolas, ir pietiekoši labi sagatavoti studijām augstskolās. Ka viņu motivācija.... D.: Jau... tad jau nevajadzēja jaunos standartus nemaz tur pārtaisīt? A.: Jaunos standartus, protams, vajadzēja, process ir nepārtraukts, bet kvalitāte ir relatīvi laba, jo tas, kas augstskolās mūs visvairāk interesē, ne tik daudz konkrēto zināšanu kopums, kas ir jaunam cilvēkam, atnākot no vidusskolas, bet viņa māka mācīties, motivācija mācīties, prasmes, kas manuprāt ir normālā Eiropas līmenī un šeit man atkal ir varbūt viens ļoti individuāls piemērs no manas pieredzes darbojoties kādu brīdi Berklijas universitātē Kalifornijā, kas ir viena no spēcīgākajām universitātēm pasaulē. Es saviem kolēģiem teicu viena sarunā apmēram tā - redziet, cik jums ir laba situācija jums ir absolūti izcilākie jaunie cilvēki no visas pasaules, cik jums ir viegli strādāt. Tie bija fiziķi, jo pēc izglītības es esmu fiziķis. Kas mani pārsteidza, ko man teica mani kolēģi, viņi teica - tu zini 30% no tiem, kas atnāk studēt fiziku Berklijā, fiziku skolā nav mācījušies. Priekš mums tā nav problēma. Ja viņš ir motivēts, ja viņam ir interese, ja viņam kādas konkrētās zināšanas no skolas pietrūkst, to mēs augstskolā iemācīsim... D.: Tad jau mēs te par skaļu kliedzām pēdējos gadus par to eksakto problēmu, ne? A.: Nu, tā ir mana sapratne un mans redzējums. D.: Ir par jaunajiem standartiem vēl kas piebilstams, nu, kas ir mērķis, kas ir uzstādījums, jeb visi ir priecīgi, visi ir saskaņojuši un mēģinās tagad kaut kā savādāk tos skolēnus iesaistīt un padarīt interesantāku fiziku vai ķīmiju. Vasmanis : Nē nu tieši par to, kā padarīt interesantāku tieši šo mācību procesu, jā nu es ļoti ceru, kad tā pieredze, kas ir iegūta tajās pilotskolās, ka viņa realizēsies arī pārējās un cik es zinu, ka arī paši skolēnu atsauksmes liecina par to pašu mācību procesu, ko viņi ir baudījusi šī projekta laikā, ka nu viņas tomēr ir ļoti pozitīvas un arī, teiksim, galā šie eksāmena rezultāti arī uzrāda ... D. : Vai mums nedraud, vai mums nedraud, nedraud šobrīd nelīdzsvarotība, tās skolas kuras dabū pirmo dabaszinātņu jauno kabinetu aprīkojumu, tie, kas bija pilotskolas šajos te projektos, Kohvas kundzes skola tajā skaitā, viņi, nu tā kā tiek jaunā līmenī un pārējie nu kaut kā ir pāris soļus, ja ne pāris līmeņus zemāk. V. : Nu tā gluži nav, nu, teiksim, tos materiālus, ko sagatavoja šis projekts, tos saņēma pilnīgi visas skolas, tāpatās arī tālākizglītību ... visi šis nozares pedagogi saņēma pilna apjomā visās skolās. Protams, kas attiecas tieši uz kabinetu varbūt labiekārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām, nu tur protams visas skolās tas vēl nav kārtībā, bet nu tur tomēr pašvaldības ļoti aktīvi iesaistījušās. D.: Nu cerēsim... . . Tre Sep 13, 2006 1:50 pm Komentāra virsraksts: Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie 20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām. Paldies. Žurnālists. Paldies jums. Jansone: Tā ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus. Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā. Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles.. Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas - tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju. Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadamies... . . Rivža, : ""man tad, kas es biju ministre, ...bija diskusija , sasāpējusi par to, ka mums skolā bija izvēle, kādus priekšmetus mācīties, kādus nē, ja grib mācīties tālāk medicīnu, un viņam nav ķīmija, vai Tehnisko Universtitāti, un viņam nav fizika, un tad es satiku Piebalga kungu un prasīju, kādi bija toreiz tie motīvi, ka deviņdesmito gadu sākumā mēs ...izvēlējāmies šos priekšmetus ... demokrātija, izvēles brīvība, personības attīstība, ka tad mums...ka tas ir jauns laiks, ka jauna pieeja, ka tā bija revolucionāra pieeja... nu un pagāja 10 gadu un izrādījās, ka tai revolucionārajai pieejai ir daudz risku Acīmredzot katru jaunu ceļu ejot izglītībā, mums šie riski ir jāapzinās. Ne velti zināma stagnācija ietver sevī daudz ko pozitīvu."". . Godmanis .Es varu atbildēt - tā problēma (bija) ātrāk, tad kad es biju pirmo reizi premjers un izglītības ministrs bija cienījamais komisārs Piebalgs - mēs vēl nesen pārunājām visu to jautājumu. Tieši tajā laikā parādījās brīvā izvēle, tas nav deviņdesmit piektajā gadā, tas jautājums bija, gan vērtējums, gan brīva izvēle un es esmu runājis ar viņu, viņs arī ieņēma ļoti atbildīgu posteni, mēs tā mēģinājām atcerēties, kā vispār tas bija, jo es tā īsti neatceros, kāpēc tādu lēmumu pieņēma. Izrādās, viņš man teica : Tas spiediens no sabiedrības bija tik milzīgs, vēlme pēc brīvības, pēc brīvas izvēles, tad daudzās valstīs Eiropā tas jau bija, šinī ziņā nebija ne kaut kāds īpašš gājiens, lai to izdarītu un rezultāts ir tāds, kāds viņš ir. "" 

Latīrs    01:59  |  07.12.2008.

Noskatoties šo raidījumu,sapratu ka būtībā Latvija ir bankrotējusi.Nezinu ko tur var darīt. Domburs kā vienmēr savā elementā,pēdējā laikā palicis šerpāks,kas pat ir ļoti apsveicami. Bezcerība,pesimisms.Nezinu,vai atgriezīšos Latvijā.Mans uzskats-vienīgi revolūcija varētu glābt situāciju Latvijā.Tas neizslēdz arī upurus. 

Lola  zilze@inbox.lv  15:34  |  09.12.2008.

Man ir reālas dusmas uz valdošo koalīciju, ka tā laikus nerīkojās - tad piezemēšanās, iespējams, būtu daudz mīkstāka. Divi gadi bija vajadzīgi, lai pie varas esošajiem "pielektu", ka ir jāceļ netiešie nodokļi (PVN un akcīze), bet ienākuma nodoklis jāsamazina (par šiem soļiem ekonomisti visu laiku runāja, avīzes viņu teikto aprakstīja, bet laikam pie varas esošajiem liekas, ka mūsējie ekonomisti ir tāds muļķu bars. Nu tagad nākas to pašu un cvēl bargāku kritiku klausīties no SVF, EK). Atceros vēl neseno vienu KNL, kad ekonomists Andris Strazds teica, ka vajag aizņemties pēc iespējas ātrāk. Vēl tad Godmanis ar Slakteri un Gerhardu visi smīkņāja un aktīvi centās iebilst - iebilšanas pēc. Kā redzams, aizņemties nākas un tas notiks par dārgu cenu, jo SVF nosacījums ir būtiski apcirpt izdevumus. Pat "lēnīgie" igauņi izspruks sausāki nekā mēs. Cerams, ka visu, kas notika un tagad notiek cilvēki atcerēsies, ejot uz vēlēšanām - gan pašvaldību nākamgad, gan Saeimas aiznākamgad!!!! 

Jānis    08:23  |  10.12.2008.

Labdien! šeit Jānis no VIDa provincē Vakar LTV1 100pantā Godmanis paziņoja par valsts iestāžu algu samazinājumu par 15%, jo šajos pēdējos trijos gados algu pieaugums ir bijis no 30-50%. Kam tad šis algu pieaugums bijis? Tiem kuri visvairāk bļauj. Skolotāji un mediķi. Vai vai vai, ģimenes ārstiem tik slikti klājās. Nez kāpēc at tādām krutām mašīnām braukā, ne tikai gavaspilsētā, bet arī ārpus Rīgas. Vai jūs ziniet reāli, cik tad tiem vaidētājiem reāli tīri paliek uz rokas? Rīgā tie ir 2-4 tūkstoši ik mēnes, bet viņi vēl joprojām neapmierināti. Skolotāji jau pāris gadus atpakaļ saņēma vairāk kā VID darbinieki un uz šodienu, kad reforma nav apstājusies pielikums turpinājies. bet cik tad reāli viņi strādā - 1-2.slodzēm. Vai VID darbinieks varētu strādāt 2 slodzes? Viņš pat vispār nekur citur nevar strādāt un streikot kā skolotāji arī ne. Jūs droši vien jautāsiet. Vai tiešām VID darbiniekiem algas nav paceltas, vai tiešām ir tik slikti? Jā Rīgas nodaļām algas pacēla un tie saņem tik pat daudz uz rikas kā mēs uz papīra. Vai tas ir taisnīgi, par to pašu darbu Rīgā saņem 30% vairāk kā citur Latvijā? Citur Latvijā VIDā pēdējo trīs gadu laikā reāls algu pielikums uz papīra ir bijis 5Ls uz papīra Tad gribētu es pajautāt, Godmanim, Slakterim, Jakānam - Vai tiešām no tās pašas nabaga algas (350Ls uz papīra), kura nav palielilinājusies trīs gadus vēl samazinās par 15%? Vai Ls350 uz papīra iz baigi lielā alga? Vai tiešām jūs nejūtiet darba samaksas jomā milzīgu plaisu starp vadību uz padotajiem? Vai tiešām Jūs nesaprotiet kādu ietekmi atstās 15% samazinājums vadībai un kādu padotajiem. Kādas prēmijas tiek paksātas vadībai uz padotajiem, kādas prēmijas ir Rīgā un citur Latvijā? 

Diāna  dajana4@inbox.lv  08:57  |  10.12.2008.

ŠODIEN LEMS!!Lūdzu paaiciniet uz šodienas raidījumu Vējoni un Rozi. Šodien vides ministrijā lems vai sākt audzēt modificēto pārtiku. Uz šīs krīzes fona ļoti viegli pieņemt pozitīvu lēmumu, bet tas būs nāves spriedums Latvijai vēl būtiskāks nekā patreizējā krīze. Kā ievērojamie pasaules ekonomisti saka, ka Latvijai vēl ir iespēja pacelt galvu attīstot lauksaimniecību. Ja mēs saindēsim zemi ar modificētu pārtiku neviens šo pārtiku no mums nepirks. Varēsim ēst paši un pašiznīcināties. Šajā vasarā Vācijas uzņēmēji siroja pa Latviju meklējot iespējas iepirkt EKO pārtiku. Krievija jau cīnās ar šo problēmu bet mēs gatavojamies sākt stādīt. Šos modificētos putekšņus ir praktiski neiespējami iznīcināt. Tas ir ļoti nopietni. 

soc.darb. no lau    10:45  |  10.12.2008.

Es saprotu, ka šis ir sarežģīts laik visiem, it īpaši iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, un nav iekrāta nauda bankās. Šie cilvēki dzīvoja no algas līdz algai. Iestājoties ES (EIR.SAV.), ir sagrauta lauksaimn. pildot ES norād. piln. likvid. cukura ražoš.jau piena un gaļas ražoš. un t.t. Dzīvojot laukos mūsu ģimenes(jauni darba spēj.cilv.)paši neaudzē sev dārzeņus nav palīgsaimn. Skolās un bērnu dārzos nedrīkst izmantot pusdienu gatavoš. pašu izaudzētos dārzeņus, tie jāpērk par bargu naudu, tā dēļ pusdienas skolā un bērnu dārzā maksā 80 snat. Vecāki to nevar samaksāt, mēs pašvaldība lielāko daļu soc. budžeta izlietojam brīvpusdienu samaksai. Loti maz varam palīdzēt citiem iedzīvot. Vai tiešām laukos nedrīkst skolēni paši izaudzēt kartupēļus, burkānus, gatavot kompotus, novākt no sava skolas dārza ābolus ziemai un t.t. Mēs soc. darbin. strādājot ar riska ģim. redzam, ka bērniem šajās ģim. (arī pārējās)nav nekādu pienāk. un to vienīgo--mācīties, viņi nevar, jo nepatīk.Skolā esot norādījumi bargi, jo bargi, ka bērni nedrīkst strādāt, nedrīkst dežurēt skolā, ienest malku skolas apkurei ??? Bet patīk lietot alkoh. smēķēt, un 7 kl. jaun. 15g.v. priecājas, es jau krutku nedzeru es dzeru tīru šnabi. Vai tas nav ārprāts. Mums ir viena 16 g.v. meitene, kura mācās (vai pareizāk sakot nemācās, jo māc. gadā skolu apm. 28 dienas māc. gadā) 5 kl. un mēs neko nevaram izdarīt, bet pedagogi satraucās par savu darba algu, KUR REZULTĀTI?? Lauku skolā pavisam ap 100 skol. algas, mēs soc. darbin. tādas algas redzam sapņos. Varbūt beidzot sāksim strādāt ekonomiskāk, jo kaut redzams reklāmā, nauda neaug kokos. Tāpat par pieļautajām kļūdām un meliem-- KĀ VAR lATJIJAS GĀZE MELOT. sakot, ka cenas palielinās par 30-40%, bet kā ir ja iepriekš. cena bija apkurei 1 kub.m -0,20007, bet tagad -0,34616 Paaugsin. ir vairāk kā 58 PROCENTI, Gāzes vad. deklarē. Tagad nomierinoši ziņu -mēs samazināsim cenu par 2-3 proc. Vai tā nav ņirgāšanas par cilv. Es apmeklējot savus vecos cilv. mājās, nespēju noskatīties uz viņu nabadzību, ja pension. tantiņa saņem 45 Ls soc. pab. dzīvo mājā bez elektr.tad kā es viņai varu paskaidrot, ka valsts un pašvald. rūpējas par viņu. PROTAMS pašvald. iesp. robežās palīdz un pēdējā laikā aizvedu pārtiku par ko tantiņa ir bezgala pateic. bet man ir kauns mūsu valdošo politiķu vietā. Lūdzu domāsim par mazaizsarg. iedzīvot. Darba spējīgā vec. iedzīv. dosim iesp. pašiem nopelnīt, skolēniem liksim strādāt un mācīties un t'.t. Nu neuzticos es šiem politiķiem, tikai varu pateikt(vienu brīdi Godm. bija mazliet žēl) kā krievi saka--kakoj baran, takaja stada. 

Diaanai    13:09  |  10.12.2008.

Paldies, par info, tas tieshaam ir nopietni 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: