Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.09.2019.
 

Bezdarbs 2009.gadā – cik maksāsim pabalstos, kā mācīsim?

Ekonomika, bizness grafiks

21.11.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 3
Mainoties Latvijas ekonomikas rādītāju prognozēm, mainās arī bezdarba pieauguma prognozes un 2009.gada valsts budžetā tika palielinātas arī summas bezdarbnieku pabalstiem. Tomēr ir pamats šaubām, vai bezdarbnieku skaits nebūs lielāks un vai ar paredzētajiem līdzekļiem būs pietiekami. Tikmēr neatbildēts šobrīd ir jautājums par bezdarbnieku pabalstu izmaksas principiem, līdzšinējo apmācību efektivitāti un iespējamo apmācību vai pārkvalifikācijas sistēmas maiņu.

Bezdarba līmeņa prognoze – 8% vai vairāk?

Reģistrēto bezdarbnieku un pabalsta saņēmēju skaits iepriekšējos gados ir samazinājies – kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati, 2004.gada septembrī Latvijā šo pabalstu saņēma 40 667 iedzīvotāji, savukārt 2008.gada septembrī 31 820. Šogad bezdarba līmenis atkal sācis paaugstināties – no 4,8% maijā līdz 5,6 oktobrī.

Ekonomikai atdziestot, valdība bezdarba līmeņa prognozes maina – pieņemot šī gada budžetu, gada vidējais bezdarba līmenis šogad tika prognozēts 5,9%, taču nākamā gada budžeta projekta paskaidrojumos tas sasniedz 6,1%. Nākamā gada bezdarba prognoze ir palielinājusies no 7,7%, Saeimai pieņemot budžetu pirmajā lasījumā, līdz 8%, to pieņemot otrajā jeb galīgajā lasījumā. Starp abiem lasījumiem līdzekļi bezdarbnieka pabalstu izmaksai pēc valdības priekšlikuma tika palielināti par 9,6 miljoniem latu jeb 15%, kopsummā paredzot 72,5 miljonus latu izmaksāt pabalstos 32 tūkstošiem bezdarbnieku.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) neparedz, ka bezdarba līmenis nākamajā gadā būtiski pārsniegs valdības prognozēto. Tomēr šībrīža ekonomikas atdzišanas temps dod pamatu apšaubīt, vai bezdarba prognoze ir reāla. Ņemot vērā prognozes par IKP kritumu gan šogad, gan nākamgad, kas valdības un Latvijas Bankas aprēķinos vēl arvien ir atšķirīgas, sasniedzot pat 3,9% nākamgad, var pieļaut, ka bezdarbnieku skaits būs par vairākiem tūkstošiem cilvēku lielāks nekā šobrīd tiek prognozēts. Savukārt Eiropas Komisija savās nesenajās prognozēs par Latvijas ekonomiku paredzēja, ka bezdarba līmenis 2009.gadā sasniegs 9,2%.

Vai pabalstiem pietiks naudas?

Izdevumi bezdarbnieka pabalstu izmaksai pēdējos gados ir auguši ļoti strauji – 2004.gada budžetā šim mērķim bija atvēlēti 28 miljoni latu, 2009.gada budžetā – 72,5 miljoni. Pieaugums saistīts ar pabalsta vidējā apmēra pieaugumu – 2004.gada janvārī vidējais bezdarbnieka pabalsts bija 56 latu, bet šī gada septembrī pārsniedza 152 latus. Tātad 2,7 reizes, krietni vairāk par algu vai pensiju pieaugumu.

2009.gadā bezdarbnieka pabalstiem paredzēts par 39% vairāk līdzekļu nekā šogad. Taču jau šī gada deviņu mēnešu laikā pabalsta vidējais apmērs ir audzis par 26%. Ja šī gada pēdējos mēnešos un nākamajā gadā pabalsta vidējais apmērs turpinās pieaugt, var iznākt, ka budžeta līdzekļu palielinājums spēj segt tikai pabalstu apmēra palielināšanos, bet ne to, ka līdz ar bezdarba līmeņa pieaugumu būtiski pieaug arī pašu izmaksājamo pabalstu skaits. Par to, ka naudas trūkuma risks ir reāls, liecina arī VSAA prognozes, ka līdz šī gada beigām izdevumi bezdarbnieka pabalstiem varētu pārsniegt iepriekš plānotos – lai gan šī gada budžeta grozījumos izdevumi šim mērķim tika palielināti par 6 miljoniem latu jeb 13%.

Ja pabalstu izmaksai ar ieplānotajiem līdzekļiem nepietiks, protams, pastāv iespēja budžetu grozīt un tajā ieplānot vairāk līdzekļu, lai gan „apcirptajā” budžetā rezervju nav. Teorētiski var pieļaut bezdarbnieka pabalsta izmaksas nosacījumu maiņu, īpaši ņemot vērā versijas, ka pašreizējo sistēmu izmanto arī krāpnieki. Šī gada sākumā gan nosacījumus jau mainīja – ja iepriekš bezdarbnieka pabalstu pirmos trīs mēnešus varēja saņemt pilnā apmērā, nākamos trīs – 75%, bet vēl trīs – 50% apmērā, tad tagad pabalstu tik ilgi var saņemt tikai bezdarbnieki ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem, savukārt tie, kuru stāžs ir līdz deviņiem gadiem, pabalstu var saņemt četrus mēnešus.

Valsts kontrole gan esošajā regulējumā ir atradusi sistēmisku trūkumu – ja cilvēks ar mazu darba stāžu saņem bezdarbnieka pabalstu, piemēram, divus mēnešus, tad īsu laiku pastrādā un pēc tam atkārtoti gada laikā saņem pabalstu, to atkal piešķir 100% apmērā, lai gan trešajā un ceturtajā mēnesī pabalsts būtu jāizmaksā tikai 75% apmērā. Labklājības ministrija (LM) šobrīd ir iesniegusi Saeimā grozījumus, kas liks pabalstus piešķirt, ņemot vērā arī iepriekš izmaksātā pabalsta procentuālo apmēru. Savukārt pabalstu izmaksu neprognozēti strauja pieauguma gadījumam iespējamo bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilguma vai procentuālā apmēra pārskatīšanu publiski nav ierosinājuši ne pozīcijas vai opozīcijas politiķi, ne nodokļu maksātāji.

Piecos gados par bezdarbnieku - trīspadsmit reizes

Premjers Ivars Godmanis ir publiski paziņojis, ka būtu jāmaina bezdarbnieku izglītošanas sistēma – līdz šim bezdarbnieku apmācība vairāk ir bijusi saistīta ar viņu profesionālās kvalifikācijas celšanu, bet akcents būtu jāmaina uz to, ka bezdarbnieki iegūtu kvalifikāciju nozarēs, kurās konkrētajā brīdī tiešām ir nepieciešami darbinieki. Taču šobrīd nav skaidrības, vai un kādas izmaiņas tiks ieviestas. „Tā ir premjera vīzija, kā tas būtu jādara,” intervijā „Kas notiek Latvijā?” (KNL) atzina premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis. LM un Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 1.decembrim premjeram ir jāiesniedz ziņojumi par esošo situāciju, līdzšinējiem pasākumiem un to rezultātiem, kā arī priekšlikumi. LM Komunikācijas departamenta direktore Ilona Jurševska KNL izteicās, ka uzlabojumus vienmēr varot veikt, taču LM uzskata, ka kopumā pašreizējā sistēma ir optimāla.

Tomēr pamats izvērtēt bezdarbnieku apmācību ir. Kā liecina NVA 2007.gada publiskais pārskats, pagājušajā gadā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 82 tūkstošiem cilvēku un 64,6 tūkstoši no viņiem tika iesaistīti „aktīvajos nodarbinātības pasākumos”, piemēram, 3,9 tūkstoši cilvēku tika iesaistīti bezdarbnieku profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā, bet 48,6 tūkstoši jeb 12 reižu vairāk cilvēku iesaistījās pakalpojumos konkurētspējas paaugstināšanai. Tai pat laikā ilgstošo bezdarbnieku procentuālais īpatsvars visu bezdarbnieku skaitā pārsniedz 17% - tātad gandrīz katrs piektais ilgāk par gadu nevar atrast jaunu darba vietu. Bet vēl simptomātiskāka ir NVA sniegtā informācija, ka ļoti liela daļa no uzskaitē esošajiem bezdarbniekiem pēdējo piecu gadu laikā bezdarbnieka statusu ieguvuši vairākkārt. Pirmo reizi piecos gados to bija ieguvuši tikai 50,4% reģistrēto bezdarbnieku. Savukārt 13,7 tūkstoši jeb 24% reģistrēto bezdarbnieku piecu gadu laikā šo statusu bija ieguvuši no trim līdz pat trīspadsmit (!) reizēm. Tai skaitā 7423 cilvēki – 3 reizes, 3480 cilvēki – 4 reizes un 1491 cilvēki – 5 reizes. NVA dati uzskatāmi liecina, ka vismaz daļa no šiem „atkārtotajiem” bezdarbniekiem ir izmantojuši valsts apmaksātās mācības, turklāt, iespējams, vairākkārt. Vienīgais rezultāts, nezaudējot ironiju, – mūsu bezdarbnieki ir kļuvuši inteliģentāki. Bet nav atgriezušies darba tirgū.


Budžetā paredzētie līdzekļi bezdarbnieka pabalstu izmaksai (no 2004. līdz 2009.gadam)

Bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits (no 2004. līdz 2008.gadam)

Bezdarbnieka pabalstu vidējais apmērs (no 2004. līdz 2008.gadam)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: