„Latvietis” – etnisks, Latvijas iedzīvotājs, latviešu bērns?

19.novembra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” dalībnieki sprieda par to, ko nozīmē un sevī ietver vārds „latvietis”. Portāla „politika.lv” galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko atzina, ka valsts svētkos nejutās ļoti iekļauts, un skaidroja, kāpēc viņu sauciens „latvieši” pat nedaudz aizskar. Uzņēmējs un mecenāts Jevgēņijs Gombergs uzsvēra terminoloģijas atšķirības starp latviešu un krievu valodām, kuru rezultāts ir krievu kopienas satraukums. Attīstības stratēģijas „Latvija 2030” autoru grupas vadītājs Roberts Ķīlis pieminēja, ka 26% no jūnijā aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem uzskatīja, ka viņu bērni un mazbērni nedzīvos Latvijā. Režisore un rakstniece Baņuta Rubesa uzdeva jautājumu, kā mēs varēsim noteikt, vai latviešu bērni, kas dzimuši ārzemēs un pat nerunā latviski, ir vai nav latvieši. Īrijas latviešu mācītājs Uģis Brūklene skaidroja, kāda attieksme pret atgriešanos Latvijā ir 30 tūkstošiem aizbraukušo, un piekrita domai, ka visbiežāk cilvēki domā pirmkārt par savu ādu, nevis par valsti. R.Ķīlis arī pauda viedokli, ka Latvijas iedzīvotāju attiecībās ar valsti pārpārēm ir sentimenta un emociju, ir arī pienākums, bet mazāk ir racionālu apsvērumu.

Video: Dmitrijs Petrenko, Jevgēņijs Gombergs, Roberts Ķīlis, Baņuta Rubesa un Uģis Brūklene par „latviešiem” un iedzīvotāju attiecībām ar Latvijas valsti. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 19.11.2008.)