Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.09.2019.
 

Kas ir mūsu brīvība, par ko var un vajag vienoties?

Valsts attīstība

19.11.2008. Kas notiek Latvijā?  A A A Komentāri: 43
Pēc patosa pilnām runām un svinībām valsts proklamēšanas 90.gadadienā, šajā svētku laikā gan izskanot arī smeldzīgām domām, Latvija atgriežas ikdienas dzīvē. Kādi ir vai kādiem jābūt valsts un tās tautas mērķiem, savā valstī un globalizētajā pasaulē, kādām jābūt vēstures mācībām un kādi ir labākas nākotnes kritēriji - šie jautājumi, gan racionālās, gan idejiskās kategorijās, ir šīs nedēļas „Kas notiek Latvijā?” debašu temats.
Valsts prezidenta runā pie Brīvības pieminekļa, uzrunājot Latvijas tautu, daudzināja, ka mūsu spēks ir jaunas idejas, jauni risinājumi un cilvēki, vienlaikus kārtējo reizi aicinot politiķus uz lielāku atbildību. Bet svētku rītā dievkalpojumā arhibīskaps runāja par Latvijas cilvēku „šķirošanas” līdzībām ar vietām trīs klasēs zirgu pajūgā, aicinot visus vienoties un būt vienā klasē.
Plaisa starp varu un sabiedrību, starp eliti un pārējiem, vēl arvien ir viens no aktuālākajiem Latvijas valstiskuma stiprības jautājumiem. Tas vēl arvien liek meklēt atbildes uz jautājumiem par demokrātijas principiem un to realizāciju, valsts galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem un prioritātēm, kuru redzējums nereti tik ļoti atšķiras.

Aizvadītajā desmitgadē, kontekstā ar valsts iestāšanos starptautiskajās organizācijās, kā galvenie Latvijas mērķi daudzkārt nosaukti labklājība un drošība. Tomēr tieši labklājības trūkums tiek minēts kā galvenais iemesls aizbraukšanai pelņā uz Īriju un citām rietumvalstīm. Kamēr naudas loma un tās pārdale valsts pārvaldīšanā gan aizbraukušajos, gan palikušajos izraisa bezgala daudz pretenziju un šaubas. Gan godīgas politikas, gan starptautiskas konkurētspējas kontekstā. Savukārt drošība globālajā pasaulē nebūt nav absolūta, un šīgada notikumi ar Krievijas militāro agresiju pret Gruziju to liek jo īpaši pārvērtēt. Šis, līdzās daudziem citiem notikumiem, šogad kārtējo reizi arī demonstrēja, cik ļoti pretrunīga, dažādās informācijas telpās un kopienās dzīvojoša, ir it kā vienotā, bet etniski un vēsturiski tik dažādā Latvijas tauta.

Protams, ir neskaitāmi cilvēki, notikumi un lietas, ar ko varam lepoties vienoti. Īpaši jau sportā un kultūrā. Šajās un vēl citās nozarēs veidojas Latvijas simboli, vismaz tiktāl, ciktāl tie nesaskaras ar dažādām vēstures interpretācijām.
Kas uz šo peripetiju fona ir Latvijas valstiskums, kas ir vēstures mācības nākotnei, kas ir valsts un indivīda brīvība? Kas un cik pamatoti nosaka Latvijas attīstību?

Šoreiz raidījumā nepiedalīsies politiķi, bet dažādās nozarēs sevi apliecinājušas personības – vairāk vai mazāk, bet sabiedrībā pazīstami dažādu arodu, paaudžu un tautību cilvēki: valsts attīstības stratēģijas „Latvija 2030” redakcijas grupas vadītājs Roberts Ķīlis, režisore un rakstniece Baņuta Rubesa, mācītājs, kurš aizvadīto gadu dzīvojis un strādājis Īrijā, Uģis Brūklene, grupas „Prāta vētra” mūziķis Jānis Jubalts, Latvijas Olimpiskās komitejas ilggadējais vadītājs Vilnis Baltiņš, uzņēmējs un mecenāts Jevgeņijs Gombergs, portāla „politika.lv” galvenais redaktors Dmitrijs Petrenko.

Skatītāju jautājumi un viedokļi – komentāros internetā vai e-pastā knl@knl.lv


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: