Sakarā ar strauju „Parex bankas” likviditātes kritumu, valdība, slēdzot ieguldījumu līgumu, par 2 latiem no diviem lielajiem akcionāriem simboliski nopērk bankas 51% akciju, ko nodod „Hipotēku un zemes bankai”, vēl 34% akciju ieķīlājot, un lemj par „Parex bankas” vadības maiņu, bet finanšu ministrs izsniedz galvojumu bankas aizņēmumiem – tāds sestdienas vakarā bija vēstījums par pieņemto lēmumu. Lietojot starptautiskā mērogā pēdējās nedēļās lietoto terminoloģiju – notiek bankas daļēja nacionalizācija.
Sekojot līdzi informācijas plūsmai, nākas secināt, ka, līdztekus mutiskajiem politiķu un amatpersonu paziņojumiem, pirmās oficiālās, bet ļoti deklaratīvās finanšu ministra un „Hipotēku un zemes bankas” preses relīzes par notiekošo tika publicētas tikai šodien ap pusdienlaiku. Ne Ministru kabineta, ne Finanšu ministrijas, ne Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) mājaslapās nebija nekādas aktuālās informācijas par to preci „Parex bankas” akciju kontrolpaketes un likviditātes datu formā, ko pērk un par ko galvo Latvijas tautas priekšstāvju ieceltā un nodokļu maksātāju finansētā valdība.
Apskatot sestdienas ārkārtas valdības sēdes darba kārtību, var konstatēt vēl savdabīgāku faktu – valdības darba kārtībā punkta par „Parex banku” jeb kaut vai par situāciju banku sektorā nav vispār. Ne slēgtā, ne slepenā daļā - nekur. Lai gan nez vai konkrēti formulēts valdības lēmuma teksts, vismaz uzreiz pēc sēdes, nebūtu tas minimums, kas publikai būtu jāpaziņo. Vēl dīvaināk ir ar šī lēmuma priekšvēsturi. Nedēļas vidū tika paziņots, ka ir tapis Latvijas finanšu sistēmas atbalsta mehānisma projekts – otrdien vakarā Finanšu ministrija izplatīja paziņojumu: „Pirmdien, 3.novembrī „valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, kas nosaka Latvijas finanšu tirgus atbalsta mehānismu. Turpmāk valdība varēs lemt par nepieciešamību sniegt valsts galvojumus Latvijas finanšu tirgus dalībnieku aizņēmumiem. Otrdien, 4. novembrī, grozījumi iesniegti Saeimā.”. Skatām valdības 3.novembra sēdes darba kārtību un protokolu – tur nav ne vārda par minētā likuma grozījumiem un galvojumiem. Un tie jau ir klaji meli. Kas nerada nekādu pārliecību, ka arī dažas dienas vēlāk lemtais ir kas cits, nekā publiski tiek paziņots.
Sestdienas vakarā valdība paziņoja par tādu atbalsta formu, par ko iepriekš netika runāts - ne iepriekšminētajā otrdienas paziņojumā, ne trešdien „Kas notiek Latvijā?”, kur pirmoreiz publiski tika izvirzīts jautājums par šādu galvojumu cenu un piešķiršanas principiem, kā arī tika nosauktas summas – runājot par simtiem miljoniem latu un 1,2 miljardu eiro sindicētajiem kredītiem, kas nākamgad jāatdod komercbankām. Gan šajās debatēs, gan citos politiķu un amatpersonu komentāros bija runa par to, ka Latvija noteiks citām valstīm līdzvērtīgus valsts garantiju noteikumus. Taču, kā zināms, ne visās valstīs atbalsta plāni nozīmē banku pilnīgu vai daļēju nacionalizāciju un vadības maiņu, bet arī tikai atbalstu naudas vai galvojumu formā un stingrāku bankas vadības kontroli. Kāpēc attiecībā uz „Parex banku” tika pielietota šāda forma, nevis tikai iepriekš minētais galvojums, pēc valdības sēdes netika paziņots. Iespējams, to var tulkot kā augstu cenu par valsts atbalstu, tomēr tas rada vēl virkni jautājumu – par kontrolpaketes pirkuma un pārējo akciju ieķīlāšanas nosacījumiem, kontekstā ar šaubām par bankas darbību, neuzticēšanos tās akcionāriem un vadītājiem, un par šīs neuzticēšanās iemesliem. Taču oficiālajos paziņojumos izpaliek jebkādi vērtējumi par bankas vadības rīcību un atbildību.
Šorīt Latvijas Radio FKTK priekšsēdētājas vietnieka Jāņa Brazovska intervija bija pirmais puslīdz konkrētais vēstījums ar informāciju par aptuveni 60 miljoniem latu, ko dažu dienu laikā no „Parex bankas” izņēmuši noguldītāji, ar skaidrojumu par vērtspapīru ieguldījumu likviditātes problēmām un informāciju, ka Krievijas tirgos bankai ir ne vairāk par 10% aktīvu. Pirms mēneša „Kas notiek Latvijā?” gan FKTK, gan „Parex bankas”, gan Latvijas Bankas pārstāvji daudzināja, ka tādas problēmas kā rietumos Latvijā nedraud. Protams, akciju un finanšu tirgos mēneša laikā situācija ir pasliktinājusies. Bet kā tieši, skaitļu izteiksmē, tas attiecas uz „Parex banku” un citām bankām? Diemžēl uz šo jautājumu arī šīrīta intervija nesniedza atbildes ar kaut puslīdz konkrētiem datiem un šī, pārņemšanas brīža bankas reālo situāciju un bilanci, līdz ar to – nodokļu maksātāju riskiem valsts atbalsta kontekstā.
Vienalga, vai politiķu un amatpersonu rīcība un slepenība šajā epopejā ir ar mērķi netracināt tautu vai kā tamlīdzīgi, šāds slepenības apjoms vairo nevis uzticēšanos, bet aizdomas par informācijas slēpšanu un meliem. Kas ir vislabākā vide baumām – tieši pretējais valdības deklarētajiem mērķiem. Tikmēr valsts galvojumu politika, ņemot vērā, ka ir vēl citas bankas un līdz ar „Parex bankas” atbalstu valdība lēma galvot aizņēmumu arī „Liepājas metalurgam”, rada vēl virkni jautājumus par principiem un kritērijiem. Jo nav šaubu, ka Latvijā ir tūkstošiem uzņēmumu, kuriem noderētu valdības garantijas. Bet skaidrs, ka tik lielu resursu valdības un arī Latvijas Bankas rīcībā nav. Premjers Ivars Godmanis pirms pāris mēnešiem, pēc referendumiem, „Kas notiek Latvijā?” kā savu un koalīcijas vadmotīvu sludināja: cenšamies informēt sabiedrību, kur mēs esam, ko mēs darām – nemelojot. Taču šo sabiedrību tomēr pienācīgi neinformē. Tāpēc arī nevar zināt, vai tas notiek nemelojot.