Lai gan valdība 2009.gada „taupības” budžeta veidošanas laikā brīdināja mediķus, skolotājus un policistus, ka iepriekš apsolītais algu paaugstinājums nākamgad nebūs iespējams, 23.oktobrī par skolotāju algu celšanu tomēr tika panākta vienošanās. Premjera Ivara Godmaņa, izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas Astrīdas Harbacevičas parakstītais dokuments paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apņemas veikt nozarē efektīvu finanšu līdzekļu izmantošanu, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksas paaugstināšanu 70 latu apmērā par likmi no 2009.gada 1.septembra. IZM pārstāvji gan pēc vienošanās parakstīšanas nav skaidri atbildējuši, kur tieši grasās atrast algu palielinājumam nepieciešamos 28 miljonus latu, kā iespējami ietaupījumu avoti minēta skolēnu skaita samazināšanās, skolotāju slodžu samazināšanās, kā arī skolu slēgšana un skolotāju atlaišana.
T.Koķe plašsaziņas līdzekļos ir paudusi, ka konkrētus solījuma izpildei nepieciešamo līdzekļu avotus un skaitļus varētu nosaukt tikai nākamā gada pavasarī. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc 29.oktobra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, gan Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns atzina, ka segumu vienošanās izpildei neredz. „LPP/LC” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis arī norādīja, ka iepriekšējos gados, lai gan skolēnu skaits samazinājās, pašvaldību izglītības iestādes tomēr nesaņēma mazāk naudas. Ministri aizstāvēja viņas partijas biedre, Saeimas deputāte Baiba Rivža, apgalvodama, ka zaļie zemnieki masveidīgai skolu slēgšanai nekad nepiekritīs un runas par masveida skolu slēgšanu vai skolotāju atlaišanu ir pilnīgas muļķības. Tomēr arī viņa, tāpat kā T.Koķe, konkrētāku informāciju solīja tikai pavasarī un šobrīd pat ar aptuveniem skaitļiem nevarēja pamatot, kur algu celšanai nākamgad tiks rasti līdzekļi.