Valdībā akceptēta ilgi gaidītā instrukcija par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka izvēles procedūru, bet pret to iebilst gan politiskā opozīcija, gan vairāki nevalstiskie aktīvisti. KNAB medijos piemin ik dienu - gan sakarā ar priekšnieka izvēli, gan biroja veiktajām izmeklēšanām, gan arī Valsts ieņēmumu dienesta izmeklēšanām pret biroja darbiniekiem. Ko dara un ko turpmāk darīs korupcijas apkarotāji, un kāds viņiem vajadzīgs priekšnieks – tas ir šīs nedēļas debašu „Kas notiek Latvijā?” temats.
Četrus mēnešus pēc Alekseja Loskutova atcelšanas no KNAB priekšnieka amata šonedēļ valdība beidzot pieņēma instrukciju par KNAB priekšnieka kandidātu atlasi. Tomēr tā arī izpaliek konkursa princips, kas notika iepriekšējā reizē, un šajā instrukcijā, paredzot uzklausīt ģenerālprokurora, Augstākās tiesas un Satversmes aizsardzības biroja vadītāju viedokļus, gala lēmēji par kandidātu, pirms balsojuma Saeimā, paliek politiķi valdībā. Iebildes pret to kā pārmērīgi politizētu korupcijas apkarošanas institūcijas vadības izvēles veidu izsaka gan parlamentārā opozīcija, gan ilggadīgie KNAB idejas un darbības aizstāvji „Delna” un „Providus”. Vienlaikus jautājumus rada arī risinājums par priekšnieka amata kandidātiem uzklausīt viedokļus Nacionālās drošības padomē. Kā zināms, pašreizējais KNAB priekšnieka pienākumu pildītājs šo projektu nosaucis par „brāķi”, kas tapis, realizējot politiskās idejas. Kuram ir spēcīgāki argumenti – tas šobrīd ir jautājums kontekstā ar sabiedrības uzticību politiķiem un KNAB, versijām ar politiķu interesēm bremzēt KNAB darbu un, protams, ar KNAB priekšnieka kandidātu kritērijos iekļauto, bet tik grūti vērtējamo prasību pēc labas reputācijas.
Vienlaikus, tikpat aktuāls jautājums, kas nesaraujami saistīts ar nākamā priekšnieka izvēli, ir KNAB līdzšinējā un turpmākā darbība. Arī pirms vairākiem gadiem, cīnoties par iepriekšējā KNAB vadītāja izvēli, bija pretrunīgi argumenti par praktisko un teorētisko pieredzi, balansu starp novēršanas un apkarošanas funkcijām biroja darbā. Pēc aizvadīto gadu prakses ir jāvērtē KNAB darba rezultāti gan noziegumu atklāšanā, gan politisko partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu reklāmu kontrolē, gan preventīvās darbībās, tai skaitā, kontekstā ar citu likumsargu darbu. Vienlaikus šobrīd, kopš naudas pazušanas skandāla KNAB un kontekstā ar VID ierosinātajiem kriminālprocesiem par pārkāpumiem KNAB darbinieku amatpersonu deklarācijās, vērtējams ir arī jautājums par to, ciktāl pilnvērtīga ir bijusi KNAB vadība, nenovēršot pārkāpumus savā iestādē, bet ciktāl tie ir daudzinātie „mentu kari”. Kas vēl jo vairāk liek vērtēt, kurš tagad un turpmāk
kādās interesēs strādās.
Uz aicinājumu Ministru prezidentam piedalīties diskusijā, no Ivara Godmaņa padomnieka tika saņemta atbilde, ka premjers nepiedalīsies šīs nedēļas raidījumā, bet piedalīsies tad, kad viņam būs jāatbild par pretendentu izvēles rezultātu – izvirzot kandidātu KNAB priekšnieka amatam, ko ieteiks apstiprināt Saeimā.
Raidījumā piedalīsies: valdības pārstāvji - iekšlietu ministrs un Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš, un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), opozīcijas partiju pārstāvji - Ainars Latkovskis („Jaunais laiks”) un Ilze Viņķele („Pilsoniskā savienība”), ģenerālprokurors Jānis Maizītis, KNAB vadība – priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks un priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns, nevalstisko organizāciju pārstāvji - sabiedrības par atklātību „Delna” padomes locekle Inese Voika, Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs. Piedalīties aicināta arī Augstākās Tiesas vadība.