Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.07.2019.
 

Cik valsts un pacients maksā par veselību Latvijā un Eiropā?

Veselības aprūpe video_f grafiks doc

17.10.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 4
Šobrīd Veselības ministrijā lemj, līdz kādam līmenim nākamgad paaugstināt pacientu iemaksas, lai rastu vairāk līdzekļu 2009.gada budžetā, kur veselības aprūpei nepieciešami vēl vismaz 46 miljoni latu. Privātā sektora ieguldījums veselības aprūpes sistēmā Latvijā jau tagad ir viens no lielākajiem starp Eiropas valstīm – privātā sektora izdevumi veido 40% no visiem izdevumiem veselības aprūpei. Tomēr, kā liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati, pat saskaitot kopā valsts un privātā sektora izdevumus, veselības aprūpe Latvijā nesaņem 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas tiek uzskatīts par sasniedzamo rādītāju.

Runājot par veselības aprūpei atvēlētajiem budžeta līdzekļiem, finansējuma nepietiekamība jau gadiem ilgi tiek pamatota ar to, ka Latvijā veselības aprūpei tiek ievērojami mazāks īpatsvars no IKP nekā citās valstīs. Par šo problēmu tika runāts arī 24.septembra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?”. Taču kopējos izdevumus veselības aprūpei bez valsts izdevumiem veido arī pacientu izdevumi. „Kas notiek Latvijā?” redakcija pēta, kā Latvija pēc dažādiem veselības aprūpes finansējuma rādītājiem izskatās uz citu ES valstu fona.

Valsts izmaksas vienas no mazākajām ES un turpina rukt

Kā liecina PVO dati par publiskā sektora izdevumiem veselības aprūpei 2005.gadā, Latvija ar 3,8% no IKP bija valsts ar trešo zemāko rādītāju starp ES dalībvalstīm, un no vidējā ES rādītāja mēs atpalikām par gandrīz trīs procentpunktiem. Tiesa, mūsu kaimiņu tautām negāja ievērojami labāk, jo Lietuvas rādītājs bija 4%, savukārt Igaunijas rādītājs bija pat mazliet sliktāks nekā Latvijas. PVO ir vienīgā organizācija ar plašu starptautiski salīdzinošu datu bāzi, un tajā jaunākie dati ir par 2005.gadu. PVO pārstāves Latvijā Aigas Rūrānes pieredze liecina, ka skaitļi pa gadiem procentuāli daudz nemainās, taču to izmaiņās var novērot tendences.

Lietuvā, piemēram, publiskā sektora izdevumu īpatsvaru no IKP turpmākajos gados izdevās palielināt – 2007. gadā tas sasniedza 4,5 % no IKP. Latvijas tendence ir skaidri redzama un pretēja. Ja vēl šogad Latvijas veselības aprūpe saņems 3,5% no IKP, tad 2009.gadā veselībai saskaņā ar valdības apstiprināto nākamā gada budžetu, kas gan vēl ir jāpieņem Saeimai, paredzēts izlietot vairs tikai 3,1% no IKP. ES valstīs, kurās šis īpatsvars ir lielākais, tas vairākkārt pārsniedz Latvijas rādītāju, piemēram, Vācijā 2005.gadā publiskā sektora izdevumi veselības aprūpei veidoja 8,2% no IKP, bet Francijā 8,9%.

Privātais sektors no visiem izdevumiem sedz divreiz vairāk nekā vidēji ES

Savukārt privātais sektors veselības aprūpei Latvijā izdod vairāk nekā vidēji Eiropā – šādu izdevumu īpatsvars 2005.gadā no IKP bija 2,5%, kamēr vidēji ES tas bija 2,2%. Latvijas rādītājs bija septītais augstākais starp ES dalībvalstīm un atradās vienā līmenī ar Vācijas un Austrijas privātā sektora izdevumiem, bet mūsu kaimiņu rādītājus ievērojami pārsniedza – Lietuvā īpatsvars bija 1,9%, Igaunijā – tikai 1,2%. Mazākais rādītājs bija Luksemburgas 0,7% no IKP. Privātā sektora izdevumi, kā skaidro A.Rūrāne, ietver visu, ko nemaksā valsts, piemēram, pacientu oficiālos līdzmaksājumus un arī neoficiālos maksājumus, darba devēju iegādātās apdrošināšanas polises, arī aptiekā nopirktos medikamentus. Neoficiālo (aplokšņu) maksājumu lielumu PVO speciālisti ir aplēsuši, izmantojot informāciju no dažādiem pētījumiem – gan citu starptautisku organizāciju veiktiem pētījumiem, gan statistikas pārvalžu veiktiem mājsaimniecību pētījumiem, gan pētījumiem par korupciju.

Salīdzinoši augstais privātā sektora izdevumu īpatsvars no IKP ir iemesls arī tam, ka Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir augstāks privātā sektora maksājumu īpatsvars no visiem veselības aprūpes izdevumiem. Latvijā privātais sektors no visiem veselības aprūpes izdevumiem sedza 39,5%, bet vidējais ES rādītājs bija tikai 24,5%, tātad gandrīz divas reizes mazāks. Vairāk nekā Latvijā privātais sektors maksāja tikai Kiprā un Grieķijā. Igaunijā šis īpatsvars bija 23,1%, bet Luksemburgā tikai 9,3%.

No vienas puses, lielie privātā sektora izdevumi norāda uz to, ka veselības aprūpes nozare saņem ievērojami vairāk līdzekļu nekā tikai valsts piešķirtos, līdz ar to valsts finansējuma trūkums uzreiz nedraud ar nozares krahu. Taču, salīdzinot ES valstu kopējos izdevumus veselības aprūpei, redzams, ka augstāks privātā sektora maksājumu īpatsvars nemaina to, ka kopējo izdevumu ziņā Latvija vienalga atrodas saraksta lejasdaļā. Ja, piemēram, Francijā kopējie izdevumi veselības aprūpei veidoja 11,2% no IKP, Latvijā šis rādītājs bija divreiz mazāks. Arī ES valstu vidējais kopējo izdevumu īpatsvars no IKP sasniedza teju 9%.

Apdraud pieejamību

Veselības ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Egita Pole atzīst lielo privāto maksājumu īpatsvaru, bet norāda uz pieejamo līdzekļu saistību ar valsts nodokļu politiku. E.Pole skaidro – proporcionāli no valsts kopbudžeta mēs veselībai tērējam gandrīz tikpat daudz, cik, piemēram, Somija, taču mēs kopbudžetā ievācam mazāk naudas – 30% no IKP pret Somijas aptuveni 50% lielo rādītāju. Salīdzinot PVO datus par visām ES valstīm, redzams, ka Latvijā veselības aprūpei tika 10,8% no valsts budžeta – šis rādītājs gan bija augstāks tikai par Kipras un Polijas rādītājiem, savukārt vidēji ES valsts veselībai tērēja 14,7% no budžeta. Taču arī šim Latvijas rādītājam ir tendence samazināties – šogad veselībai plānots izdot kopumā 10,4% budžeta līdzekļu, bet nākamā gada budžetā plānoti vairs 9,6%.

A.Rūrāne uzskata, ka veselības aprūpes finansējums būtu vajadzīgs virs 7% no IKP, taču Latvija šo līmeni nesasniedz, arī skaitot kopā valsts un privātos līdzekļus. Kā rāda pašreizējie notikumi ap 2009.gada budžeta veidošanu, nākamgad lielāki kļūs tieši privātie maksājumi – tiks paceltas pacientu iemaksas. Tātad jau šī brīža salīdzinoši augstais privātā sektora izdevumu īpatsvars veselības aprūpē Latvijā nākamajā gadā var pieaugt. A.Rūrāne skaidro, ka privāto maksājumu īpatsvara pieaugums Latvijā ir redzama tendence, bet proporcijai starp publiskā sektora un privātā sektora izmaksām būtu jābūt citādai, lai neapdraudētu veselības aprūpes pieejamību. Eksperte redz pamatu veikt izmaiņas nozares finansēšanas sistēmā, lai iedzīvotājiem nebūtu daudz tiešo maksājumu. „Labāki būtu netiešie maksājumi – ar nodokļu palīdzību, ar apdrošināšanas shēmām,” saka A.Rūrāne.


Video: Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, medicīnas zinātņu doktors, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas plaušu ķirurgs Uldis Kopeika un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide par veselības aprūpes finansējuma īpatsvaru iekšzemes kopproduktā un līdzekļu trūkuma iespējamajām sekām. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 24.09.2008.)

Grafiki ar Eiropas Savienības valstu salīdzinājumu:
Kopējie izdevumi veselības aprūpei (% no IKP)
Publiskā sektora izdevumi veselības aprūpei (% no IKP)
Privātā sektora izdevumi veselības aprūpei (% no IKP)
Publiskā sektora izdevumi veselības aprūpei (% no visiem izdevumiem veselības aprūpei)
Privātā sektora izdevumi veselības aprūpei (% no visiem izdevumiem veselības aprūpei)
Publiskā sektora izdevumi veselības aprūpei (% no visiem valdības izdevumiem)

Veselības ministrijas sagatavotā „Informācija par veselības aprūpes budžetu”



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
 

     

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: