Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 12.11.2019.
 

Pasaule uz naža asmens, Latvija - „miera osta”?

Ekonomika, bizness

07.10.2008. Kas notiek Latvijā?  A A A Komentāri: 43
Pēc ASV finanšu tirgus nepieredzētajām problēmām, kas risinātas ar valsts iejaukšanos, nu jau arī Eiropā spriež par politiskiem lēmumiem finanšu krīzes novēršanai un garantēto noguldījumu griestu paaugstināšanu. Latvijā aizvadītajā nedēļā uzmanības centrā bija baumas par problēmām banku sistēmā, lai gan atbildīgās amatpersonas apgalvo, ka situācija ir stabila. Kas notiks un kam jānotiek finanšu nozarē – tas ir šīsnedēļas debašu „Kas notiek Latvijā?” temats.

Globālajos finanšu tirgos, pēc nekustamā īpašuma un hipotekāro kredītu krīzes ASV, šobrīd vislielākais satraukums valda attiecībā uz notiekošo fondu biržās. Latviju tas it kā neskar tik smagi kā citas valstis, kurās vērtspapīru tirgus loma ir daudz lielāka. Tomēr – cik lielā mērā finanšu sektorā paredzams šī procesa „domino efekts”, un ciktāl Latvijas bankas ir vai nav „miera osta”, kā situāciju pagājušajā nedēļā raksturojis premjers Ivars Godmanis?

Otrdien Luksemburgā notikusī Eiropas valstu finanšu ministru tikšanās liecināja par pamatīgām bažām un atklāja versijas par turpmāko politiku finanšu jomā, gan attiecībā uz noguldījumu aizsardzību, gan citiem jautājumiem. Latvijā pēdējās nedēļās prioritāte ir valsts budžets, tomēr šobrīd par līdzvērtīgu aktualitāti neizbēgami kļūst arī šis, finanšu sistēmas stabilitātes jautājums un iespējamie problēmu un to risinājumu scenāriji.

Baumas par problēmām banku sistēmā, precīzāk, Latvijas lielākajā komercbankā, pēdējo divu nedēļu laikā kļuva arvien intensīvākas, līdz „Swedbank” pārstāvji uzsāka publisku atbildes ofensīvu. Paralēlas pretrunīgas interpretācijas starp paniku un tās noliegšanu vērojamas arī „Swedbank” mītnes zemē Zviedrijā. Tikmēr vēl arvien nav sniegtas diez ko konkrētas atbildes, kāds bija finansiālais rezultāts šim baumu vilnim. Un, galvenais, līdz ar šo baumu tēmu vēl un vēlreiz ir nepieciešama vēl un vēl skaidrāka situācijas apzināšana, lai sabiedrība varētu spriest par informāciju, nevis baumām. Ciktāl Latvijas komercbankas, ne tikai minēto, bet arī citas, īpaši lielākās - „SEB” un „Parex”, ietekmējusi krīze ASV, cik tuvākā un tālāk nākotnē to rīcībā ir finanšu resursi, ciktāl banku stabilitāti nodrošina vietējo kredītņēmēju un noguldītāju maksātspēja un rīcība.

Lokālo jautājuma pusi, protams, īpaši aktualizē nu jau ieilgušais kritums nekustamo īpašumu tirgū un jautājums par tā nākotnes izredzēm. Saistībā ar to banku rīcībspējas vērtējums un noguldītāju drošība atkarīga no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktās uzraudzības. Savukārt, domājot par nākotni, būtisks jautājums ir - kādi būs turpmāk pieejamie finanšu resursi, kas nepieciešami ekonomikas turpmākai attīstībai, kāda būs gan aizrobežu, gan vietējiem akcionāriem piederošo komercbanku stratēģija, un kādai būtu vai nebūtu jābūt valsts lomai notikumos šajā nozarē.


Raidījumā piedalīsies:

Māris Avotiņš, „Swedbank” valdes priekšsēdētājs

Ainārs Ozols, „SEB bankas” valdes priekšsēdētājs

Mārtiņš Jaunarājs, „Parex bankas” vecākais viceprezidents kapitāla tirgu un investīciju jautājumos

Jānis Brazovskis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks

Mārtiņš Bičevskis, Finanšu ministrijas valsts sekretārs

Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas prezidenta padomnieks un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks

Kārlis Cerbulis, investīciju fonda „New century holding” pārstāvis Baltijas valstīs

Ģirts Rungainis, investīciju bankas „Prudentia” partneris.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: