Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 26.04.2024.
 
maris    09:43  |  02.10.2008.

diemžēl tā nav, protams ka siltuma tarifu kāpums ar algu 1000 ls un vairāk ir nepatīkams sīkums, bet ar algu 250 ls tas ir briesmīgs, ta par kādu vienu valsti mēs varam runāt ja algu starpība ir 30 reizes un vairāk. 

Juris    10:14  |  02.10.2008.

Skatoties raidījumu radās iespaids ka Godmanis vienigais (pēc viņa domām) zina kas notiek Latvija :( Ļoti žel ka premjers nespej) sadzirdet citus cilvekus, kas runa par lietu un nav nemaz tik stulbi ka liekas Godmanim... 

antons  antons.mikoss@apollo.lv  10:32  |  02.10.2008.

Godmanis-kā man teica Zviedrijas premjers, viņu bankām ir problēmas ar kredītiem Baltijā............ Jautājums. Cik kreditori nomuka no SEB un SWED rīta cēlienā pēc šāda Pekša teksta? 

zaķīte    10:58  |  02.10.2008.

Diemžēl, man darba dēļ nav iespēja paskatīt atkārtojumu, tāpēc 100% apgalvot nevaru, bet, ja Slakteris, vicinādams savu grafiku un apgalvodams, ka nodokļi pret pērnā gada septembri ir samazinājušies par cik tur, uzreiz nepateica, ka grafikā atainota tikai PVN līkne, tad rodas jautājums - kāpēc apzināti tiek maldināta tauta? malacis Jānis, ka ar saviem svaigajiem datiem no VIDa par kopējo nodokļu masas palielinājumu piespieda šo precizēt par PVN. 

Hiacinte    11:33  |  02.10.2008.

Jā, fiskālajai politikai ir jābūt pretcikliskai, bet ne tik ļoti, lai agresīvi jauktos tautsaimniecībā kā vēlas Strazds, pats nekorekti piesaucot piemērus. Un diemžēl iepriekšējo gadu procikliskums šobrīd ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc trūkst ieroču (lasi: uzkrājumu), lai rīkotos stimulējoši. Runājot par piemēriem, citu valstu pieredze (piemēram, Portugāles) līdzīgā situācijā liecina, ka kārtējo izdevumu palielināšana kā ekonomiku stimulējošs instruments ilgtermiņā neattaisnojas. Sabalansēta valsts budžeta veidošanas nepieciešamību šobrīd nosaka vairāki iemesli: *joprojām augstā inflācija (tiesa, ar lejupejošu pieaug. tempu tendenci, tomēr jāņem vērā siltumenerģijas gaidāmais leciens nākošajos mēnešos) *augstas valsts aparāta administratīvās izmaksas *zemā produktivitāte (zemais rūpn.īpatsvars salīdzinājumā ar citām valstīm, īpaši augstas piev.vērtības apakšnozarēm, algu straujais kāpums iepretim zemākam saražoto produktu un eksporta pieaugumam) *privātajā sektorā uzkrātais parāds, % likmes palielinās. Strazds gan minēja kā argumentu to, ka valdības parāds nav augsts, bet jāmaksā par aizņēmiem tāpat būs visai tautsaimniecībai, par tās kopējo parādu, bet no privātmājās ieguldītiem līdzekļiem ienākumus neizdosies kāpināt, ja vien neizandelēs ārvalstniekiem. Tātad šā kā tā primārais ir kopējā produktivitāte, lai segtu parādu, un algu pielikums uz gaidāmā saražotā produkta krituma fonu mūsu kaites tikai pastiprinās un paildzinās, skat. augšminēto Portugāles slazdu. *konkurētspējas kritums ārējos tirgos, joprojām aktuāli mūsu ražotājcenu augstā kāpuma dēļ, plus tagad vēl klāt nāk ārējā pieprasījuma pasliktināšanās, kas šobrīd ir visbēdīgākais un iepriekšējās prognozēs (gan valsts institūciju, gan komercbanku, gan ārvalstu institūciju) tika ņemts vērā tikai kā risks, kā alternatīvs - pesimistiskais scenārijs, bet faktiski līdz pat aprīlim tas bija stabili augsts un koksnes eksports Lielbritānijā sāka brukt tikai vēlā pavasarī. *nepieciešamība uzturēt ārvalstu investoru uzticību. *procikliskā mājsaimniecību uzvedība, kas šobrīd ir neizbēgama, jo arī mājsaimniecībām ir līdzīga situācija kā valdībai, nav uzkrājumu, ar ko kompensēt iespējamo ienākumu un nodarbinātības līmeņa kritumu, tāpēc sākušās pastiprinātas taupīšanas akcijas, kuras pārspēj visas 31.decembra tradicionālās uzvedības maiņas apņemšanās. To visu vēl pastriprina cīņa ap budžetu, neskaidrība, kas būs un kā būs, globālā finanšu krīze un baumas iekšzemē utt. Diemžēl taupīšana zeķē ir sliktākais, ko šobrīd no ekonomikas viedokļa darīt:( Tas mazinās iespējas izmantot līdzekļus attīstībai. Visbeidzot, vajadzētu mest pie malas to vēlmi visā vainot valdību, jo stiepies kā gribi - biznesa ciklus nosaka uzņēmumi nevis valdība, kas visi priecīgā neprātā metās uzpūst iekšzemes pieprasījumu. Un galu galā, ja mēs paši pēdējos gados bijām procikliski, t.i., tērējām vairāk nekā nopelnījām, tad kādēļ metam ar akmeņiem lielajam grēkāzim valdībai? Valdībai būtu jābūt gudrākai? Bet viņi taču ir tautas kalpi, tātad tautai ir jābūt gudrākai un būtu bijis jārāda priekšzīmi, ne tā?:P Valdība par maz brīdināja, lai neaizņemamies? Mēs vispār klausījāmies? Mēs kā pusaudži gribējām uz diseni, jo klasesbiedri gāja, un mums bija diezgan vienalga, ko tur tie vecāki urkšķ. 

Armands  Armands.Kravalis@inbox.lv  12:48  |  03.10.2008.

dzīvojam jau gan, bet cik laika mēs katrs pavadam tajā " mūsu Latvijā " ??? un kādos apstākļos!!! vai deputāti joprojām lido biznesa klasē?? mēs esam nabadzīga valsts, tāpēc komandējumus varam atlikt uz gadu. kas ir izdarīts tajos komandējumos??? Kubas cigāri, Kanādas hokejs utt. tā turēt dzīvotāj un labi tas nebeigsies. 

juris  juris101063@inbox.lv  20:51  |  04.10.2008.

man patika slaktera frāze par prēmijām-tām ir jābūt,bet vai viņš ir lites kursā par to cik daudz uzņēmumu izput un nodokļi samazinās bankrotu rezultātā, vai ziniet ka līdz šai dienai daudzi lielu algu saņēmēji un papīra saņēm minimumus ,bet viņu darba de'vēji ir latvijā vai vismaz rajonos pazīstami cilvēki-arī aizkrauklē. 

Ancis  anita.upite@gmail.com  13:43  |  05.10.2008.

nu neesam mēs vienā Latvijā,augsti godātais GODMAŅA kungs!Cilvēki pareizi raksta,ka no algas 1000Ls(PIEMĒRA PĒC)tos tarifu kāpumus ir viegli pārdzīvot,bet no mazām algām,pensijām...ko lai dara vienkārš cilvēciņš?Neko!Kā mākat un varat,tā i dzīvojat!Jūs,KUNGI- ministri(zemnieki-finansisti,vetdakteri-armijnieki,utt.plaša profila speciālisti.Visās sfērās zinoši,kompotenti...)vienreiz piesēžat pie interneta un palasat tautas komentārus par patieso situāciju valstī,iemācaties tērēt SAVU naudu un tad stādat budžetus un dalat sev algas un prēmijas.Saimniekot pa svešu maku(tautas),tur daudz prāta nevajag! 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: