Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 06.12.2019.
 

Mediķu prasību pamatotība: kādas algas viņiem reāli maksā?

Valsts budžets`2010 table doc video_f

26.09.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Izvērtējot mediķu atalgojuma paaugstināšanas prasību pamatotību, vienīgais arguments nav valdības iepriekš sniegtie solījumi – situācijā, kad ekonomika ir strauji nobremzējusies un citiem iedzīvotājiem algas pielikums nākamgad vispār netiek plānots, ir jānovērtē arī pašreizējais atalgojuma lielums. Premjers Ivars Godmanis jau publiski ir izteicies, ka liela daļa mediķu saņem atalgojumu virs 500 latiem un arodbiedrībām vajadzētu pārskatīt savas prasības, jo cilvēki ar lielām algām bez pielikuma varētu iztikt. Taču Veselības ministrijas (VM) sagatavotā informācija par veselības aprūpes nozarē strādājošo darba samaksas palielinājuma tendencēm 2007. un 2008.gadā liecina, ka pat valdības noteikto vidējo darba samaksu šajā gadā visas ārstniecības iestādes nesasniedz.

Samaksa medmāsām – pat zem 300 latiem mēnesī

Slimnīcu biedrības pārstāvis Oskars Velmers 24.septembra „Kas notiek Latvijā?” (KNL) debatēs apgalvoja, ka vidējam personālam algas nemaz nav tik sliktas un šodien jau ir faktiski sasniegts tas līmenis, ko prasa arodbiedrības. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība medicīnas māsām nākamgad prasa 489 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Kā liecina VM informācija, atsevišķās ārstniecības iestādēs līmenis patiešām jau tagad ir sasniegts, piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas māsām šogad vidējā darba samaksa ir 495 lati, bet Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā tā ir pat 542 latus augsta. Tomēr lielākajā daļā ārstniecības iestāžu darba samaksa ir zemāka. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur O.Velmers, starp citu, ir valdes loceklis, māsu vidējā darba samaksa ir 387, un tas ir pat zemāk par valdības noteikto vidējo darba samaksu māsām, kas ir 392 lati. Noteiktais līmenis reāli nav sasniegts arī vairākās citās ārstniecības iestādēs, bet Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā „Ainaži” māsu darba samaksa ir tikai 297 lati mēnesī.

Atalgojuma paaugstināšana acīmredzami visbūtiskākā ir tieši tām māsām, kas saņem vismazāko darba samaksu, bet ir jāšaubās, vai to varēs paveikt konkrētās ārstniecības iestādes no saviem resursiem, ja tās šobrīd spēj nodrošināt zemāku darba samaksu nekā citviet. Bez lielās darba samaksu atšķirības uzskatāma ir arī atšķirība starp vidējo darba samaksu un mēnešalgu, piemēram, jau minētajā Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā vidējā mēnešalga māsām ir tikai 358 latus liela, tas nozīmē, ka bez piemaksām māsas tur saņemtu tikai 66% no tā, ko saņem šobrīd.

Virs 500 latiem, bet ne mēnešalga

Uz atšķirību starp darba algu un atalgojumu KNL debatēs norādīja arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Uldis Kopeika, kas, būdams sertificēts plaušu ķirurgs un medicīnas zinātņu doktors, saņem 515 latu lielu pamatalgu pirms nodokļu nomaksas. „Darba samaksa man ir 500 lati uz rokas, bet līdz ar to man nedēļu katru nakti ir jāguļ blakus mobilajam telefonam, jāgaida zvans, jālec ārā no gultas un jāskrien uz slimnīcu glābt kāds,” skaidroja U.Kopeika. Arī ārstu darba samaksa dažādās darbavietās ievērojami atšķiras. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstiem tā šogad ir 670 latus liela, bet Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tā ir par 139 latiem mazāka, turklāt tā ir arī par 123 latiem mazāka nekā valdības noteiktā vidējā darba samaksa ārstiem. Šogad nevienā ārstniecības iestādē, kurā VM ir valsts kapitāla daļu turētāja, vidējā darba samaksa nesasniedz to līmeni, kādu nākamgad prasa arodbiedrība, proti, 815 latus.

I.Godmanis gan ir norādījis uz lielajām atšķirībām pat vienas iestādes darbinieku atalgojumā, kā arī to, ka iestāžu labāk atalgotie darbinieki saņem pat vairākus tūkstošus latu. Viņa preses sekretārs Edgars Vaikulis skaidro, ka premjers ir balstījies uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju par to, no kāda atalgojuma par katras ārstniecības iestādes darbiniekiem ir maksāts sociālais nodoklis. Kā redzams VM sniegtajā informācijā, vidējās ārstu algas gan nekādus tūkstošus nesasniedz, tūkstoš latus vidējā ārstu darba samaksa pārsniedz tikai dažās valsts tiešās pārvaldes iestādēs – Valsts asinsdonoru centrā tā ir 1200 latu liela, Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūrā tā ir 1083 latus liela, bet Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā tā ir 1109 latus liela.

Līdz ar to skaidrs, ka tad, ja kādas slimnīcas vadītājs saņem vairākus tūkstošus latu lielu atalgojumu, tas drīzāk ir arguments nepaaugstināt algu vadītājam, nevis ārstiem. Premjera secinājumi gan galvenokārt bija saistīti ar to, cik daudz mediķu saņem atalgojumu virs 500 latiem, kas ir nedaudz virs vidējās algas tautsaimniecībā. Taču arī te premjeram var iebilst. Pirmkārt, 500 latu slieksnis nav adekvāts ārsta profesijai, par kuru privātais sektors un ārvalstu medicīnas iestādes ir gatavas maksāt vairāk. Otrkārt, 500 latus pārsniedz vidējā darba samaksa, nevis mēnešalga – vidējā ārstu mēnešalga šobrīd 500 latus nesasniedz ne Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, ne Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, ne Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Šajos aprēķinos nav iekļauta iespējamā aplokšņu algu ietekme uz kopējo darba samaksu, taču pat tad, ja būtu precīzi nosakāms aplokšņu algu īpatsvars, to nevarētu izmantot kā argumentu algu nepaaugstināšanai, jo pretējā gadījumā valsts pacientiem skaidri norādītu, ka ārstiem papildus nauda ir jādod.

Vai „jāaiztriec ratā” ierēdņi?

Veselības ministrs Ivars Eglītis kā resursu algu paaugstināšanai vēlas redzēt pašu ārstniecības iestāžu budžetus, piemēram, atliekot nākamgad remontus un dažādus iepirkumus. VM Komunikāciju departamenta direktore Egita Pole skaidro, ka atalgojuma īpatsvars budžetā pēdējos gados ir palielinājies. Šogad VM pirmo reizi ir apkopojusi informāciju no ārstniecības iestādēm, kāda daļa no to izdevumiem ir izdevumi atalgojumam, un šogad mediķu darba samaksai tiks tērēti 210,2 miljoni latu, kas ir 37% no kopējā veselības budžeta. Bet atalgojuma īpatsvaru nevar neizmērojami paaugstināt, piemēram, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā izdevumi atalgojumam jau tagad veido 76% no slimnīcas budžeta.

Ir pamats vērtēt, vai budžeta ietaupījumu nebūtu iespējams panākt, samazinot ierēdņu skaitu ministrijā un tās padotības iestādēs. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis vēstulē premjeram aicina samazināt veselības jomā strādājošo ierēdņu skaitu par 20%, un KNL debatēs viņš pauda viedokli, ka mēs iegūtu tikai pozitīvu rezultātu, ja milzīgu daļu no ierēdņiem veselības aprūpē „aiztriektu ratā”. Kā liecina informācija par ierēdņu, amatpersonu un darbinieku amatu skaitu valsts tiešās pārvaldes iestādēs, pašā VM centrālajā aparātā ir 167 darbinieki, 580 darbinieki strādā Sabiedrības veselības aģentūrā, 345 darbinieki Valsts obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā (VOAVA), 281 darbinieks Veselības inspekcijā, 123 darbinieki Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrā, 159 darbinieki Zāļu valsts aģentūrā. Šie uzskaitītie kopā veido jau vairāk nekā pusotru tūkstoti darbinieku, un sarakstu vēl varētu turpināt.

Taču, kā bija redzams KNL debatēs, I.Eglītis nav gatavs nosaukt konkrētu atlaižamo ierēdņu skaitu, lai gan pat VOAVA direktora vietnieks Atis Mārtiņsons atzina, ka aģentūrai obligāti nav vajadzīgi visi tās darbinieki. Par I.Eglīša gatavību samazināt ierēdņu skaitu šaubas rada arī kas cits. Otrdien valdība jau nolēma, ka strādājošo skaits valsts pārvaldē līdz nākamā gada jūlijam ir jāsamazina par 10% bez izņēmumiem, bet trešdien I.Eglītis KNL debatēs stāstīja, ka esot paziņojis premjeram, ka veselības aprūpē ir jāveic valsts pārvaldes reforma un „gluži matemātiski” štata vietas samazināt nevar.


„Informācija par veselības aprūpes nozarē strādājošo darba samaksas palielinājuma tendencēm 2007. un 2008.gadā”

„Ierēdņu, amatpersonu un darbinieku amatu skaits atbilstoši personāla (štatu) sarakstam valsts tiešās pārvaldes iestādēs”

Video: Slimnīcu biedrības pārstāvis un Austrumu slimnīcas valdes loceklis Oskars Velmers, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Uldis Kopeika un Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis diskutē par mediķu atalgojumu un darba slodzi. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 24.09.2008.)

Video: Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, veselības ministrs Ivars Eglītis un VOAVA direktora vietnieks politikas ieviešanas jautājumos Atis Mārtiņsons diskutē par nepieciešamību un iespējām atlaist darbiniekus ministrijā un tās padotības iestādēs. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 24.09.2008.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: