Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 24.06.2019.
 
Visos izglītības līmeņos Latvijā, šo mācību gadu uzsākot, ir aktuālas iespējamās, jau notiekošās vai nepieciešamās pārmaiņas. Lielākoties atrodas neskaitāmi iemesli, lai izvērtētu, apsvērtu un nesteigtos, tikmēr ja ne visos, tad vairākos jautājumos, šķiet, vislabāk varētu lietot vienu no Mērfija likumiem – labs plāns šodien ir labāks par teicamu plānu rīt. Tāds pamatsecinājums rodas pēc debatēm „Kas notiek Latvijā?” par izglītību.
vilnis  vilnis@lielvards.lv  15:00  |  04.09.2008.

Domburs kārtējo reizi nodemonstrēja, ka māk grozīties kā gailis un tēlot, ka ir kompetents arī jomās, no kurām patiesībā neko vairāk par ierindas TV skatītāju nejēdz. Arī ar elementāru pieklājību pret diskusijas dalībniekiem šī "šova" vadītājs lepoties nevar. Laikam jau pašam slikti skolotāji bijuši un vairāk kā vienu vienīgu grāmatu katrā mācību priekšmetā nav nācies lasīt. Diezgan nožēlojami... 

Jānis Domburs    09:44  |  05.09.2008.

Vilni. Ja gribat runāt par dzīvnieku pasauli, tad tam ir vieta pie citiem raidījumiem. Ja saistībā ar izglītību vai diskusijas formu, tad pienāktos savu viedokli arī argumentēt. Nenolaidīšos līdz sacensībai apņirgšanā, kurš kāds putns ir un ko viņš darījis bērnībā. Vienīgi - manus skolotājus neaiztieciet, ar viņiem viss ir kārtībā, par to vsmaz izmantojiet iespēju elementāri pieklājīgi paklusēt. Ja ir vēlme runāt par lietu - uz priekšu, pie savas kompetences par izglītības sistēmu, tāpat kā par citām tēmām, esmu gana strādājis. Vienlaikus atgādināšu, ka žurnālistam viens no uzdevumiem ir savienot komunikāciju kompetentajā līmenī ar "ierindas TV skatītāja" jautājumu loku un "jēgšanu", ko no vēstulēm, īpaši pirms šī raidījuma, izjutu visnotaļ plaši. Spriežot pēc Jūsu e-pasta adreses, strādājat mācību grāmatu sfērā. Cerams, ka par spīti šim žults izvirdumam esat gana tolerants, lai atzītu, ka arī šajā sfērā nav vienas patiesības. Ceru, neargumentēti uzbraucieni nerodas tāpēc, ka raidījuma vadītājs neaizstāv Jums tīkamo viedokli. Jānis Domburs 

Raimonds  raimonds@il.lv  21:14  |  06.09.2008.

Noskatījos raidījumu jau internetā. Manuprāt grūti runāt par bezmaksas izglītību, ja gatavojoties jaunajam 2008/2009 macību gadam, pēc skolas sagatavotajiem sarakstiem, iepirkām grāmatas par 85 LVL. Piebildīšu, ka ģimenē ir divi skolnieki, kas šogad uzsāk mācības 10 un 8 klasē. Lai pasākums būtu vēl traģikomiskāks tad pirmajās skolas dienās izrādījās, ka 10.klasei atsevišķos prikšmetos ir padsmit grāmatas uz vairāk kā 20 skolniekiem klasē. Kā šāda situācija tiek risināta? Šīs padsmit grāmatas tiek izlozētas. Likteņa ironija - manai meitai mācību grāmata netiek, viņas draudzenei arī nē. Risinājums? Abas meitenes pēc stundām dodas uz grāmatnīcu un par vasarā strādājot nopelnīto naudu, par 13 LVL nopērk trūkstošās grāmatas. Ko es ar to gribētu teikt? Man liekas, ka šobrīd dzīvot un izdzīvot Latvijā ir katra paša personīgajās rokās, no sērijas par slīcēju glābšanu... Valdības šī brīža vienīgā atbildība ir mēģināt kautkādi attaisnot savu nemākulīgo darbību vai neizprotamu prioritāšu konsekventa realizācija. Līdz vēlēšanām palicis maz, darāmā daudz - paātrinām kāpinājumu un kapinām paātrinājumu, bla bla bla bla... Ka tik lielās algas nāk. Un tad jau būs cita valdība un ne par ko nebūs jāātbild. Bet ko par šodienas "runas vīriem un sievām, kam tas spēks un teikšana" rakstīs vēstures grāmatās pēc 50 vai 100 gadiem nevienam no viņiem šodien nerūp. Vai 2070 gadā tauta atcerēsies Koķes laikus? Un ar labu vārdu? 

Marina  jura29@tvnet.lv  13:32  |  08.09.2008.

par tām grāmatām man īsti netapa skaidrs. Vai runa iet par to, ka tiek izdotas vairākas grāmatas vienā mācību priekšmetā? Bet nav jau visas jāiegādājas. Katrs skolotājs izvēlas to, kas viņam šķiet piemērotāka, to skola iegādājas un izsniedz skolēniem. Nekādu pretenziju, iespēja izvēlēties no dažādiem variantiem.Vai runa bija par to, ka skolotājam savā darbā jāizmanto visas viņa priekšmetā pieejamās grāmatas. Arī varētu piekrist. Skolēnam priekšā ir viena grāmata, ar kuru viņš strādā, bet skolotājs, nepieciešamības gadījumā, no citām grāmatām paņem uzdevumus vai informāciju 'dodot kā papildinājumu. Cita lieta, ka var rasties problēmas, ja skolēns pārnāk no citas skolas, kurā mācīts no citas grāmatas. Taču nedomāju, ka tā ir liela problēma, jo atšķirties var tikai tēmu secība, bet saturs jau vienalga ir tas pats. Otra lieta. Dažkārt kādas mācību grāmatas izdošana tiek pārtraukta un tad skola, kas bija izvēlējusies strādāt pēc šīs grāmatas ir iesta iegādāties jaunu. Un visbeidzot, cilvēciskais faktors. Daži skolotāji ir tik ļoti tendēti uz visu jauno, ka tver to nekritiski. Tikko parādās jauns mācību līdzeklis, uzskata, ka tas noteikti ir jāiegādājas , izmetot veco. Bet arī tas skolēnus skar mazākā mērā. Tāpēc īsti nesapratu strīda būtību. Manuprāt, nav nekāda pamatota iemesla likt vecākiem pirkt mācību grāmatas. Bet ja par izglītības sistēmu kopumā, es varētu referātu uzrakstīt izklāstot savu viedoklipar problēmu iemesliem. Pie kam, tie ir virspusē, nav dziļi jārok. Bet skatoties raidījumu, radās priekšstats, ka direktori un arodbiedrības cenšas neapvainot augstākstāvošos un katru tekstu sāk ar pateicībā. Nedaudz nožēlojami. Īpaši žēl bija Šalas pamatskolas direktori. Tik nelaimīga izskatījās. Kas attiecas uz mazo skolu slēgšanām, vai tiešām nevaram mācīties no savām kļūdām. Vai neredzam ar ko ir beigusies savulaik bērnudārzu slēgšana? Bez tam par skolēnu vadāšanām uz mācību iestādēm, to kvalitāti un sekām arī varētu diezgan izvērsti pastāstīt(pati strādāju mazā skolā). Tāpat īsti tomēr netapa skaidrs, kādi ir skolas darba kvalitātes kritēriji. Noteikts sekmju līmenis valsts pārbaudes darbos. BaiJa tas ietekmēs lēmumu par skolas saglabāšanu, vienmēr var "pacensties", lai sekmju līmenis būtu vajadzīgais. īsāk sakot, par izglītību var runāt ilgi un dikti. Ceru, ka Jūs šo tēmu turpināsiet. Varbūt lietderīgi būtu pat izveidot atsevišķus raidījumus par pamat un vidējo izglītību un augstāko. Un obligāti ar skolotāju pieaicināšanu. 

Raimonds1    14:32  |  08.09.2008.

Šitas vispār ir labs: Domburs: Par saturu pasakiet vienu savu redzējumu. Tagad nu tas ko ministres kundze lepojās pašā iesākumā ISEC ietvaros ilgstoši tapušais, uztapušais beidzot jaunais modelis dabaszinātnēs, varbūt tai kontekstā, varbūt pavisam citā kontekstā - vai tas produkts, skolēnu produkts, ko Jūs augstskolā dabonat no vidusskolām šobrīd, nu, cik Jūs varat izmērīt, viņš tā ka uzlabojas, mēs esam kaut kādā tur konkurētspējas līmenī , jeb visai tautai taisnība , kas pasaka - pasliktinās... Auziņš: Šie skaitļi mani nedaudz pārsteidz, ko es redzu pašreiz ekrānā, es gribētu teikt, ka pirmkārt, izglītības kvalitāte vidusskolā ir labi mērāma un ir dažādi projekti, OECD valstu ietvaros veikti projekti, kuri mēra izglītības kvalitāti Latvijā, vidusskolā, pēc šiem datiem izglītības kvalitāte Latvijā nav slikta, viņa ir vidējā līmenī, pozitīva ir tendence, ka teiksim, valodu zināšanas no divtūkstošā uz divtūkstošsesto gadu būtiski ir uzlabojušās, matemātikas zināšanas ir nedaudz, bet ir uzlabojušās. Es droši vien būšu nedaudz atšķirīgās pozīcijās, kā daži mani kolēģi augstskolās un es teikšu, ka patiesībā tie jaunie cilvēki, ko augstskolas saņem no vidusskolas, ir pietiekoši labi sagatavoti studijām augstskolās. Ka viņu motivācija.... D.: Jau... tad jau nevajadzēja jaunos standartus nemaz tur pārtaisīt? A.: Jaunos standartus, protams, vajadzēja, process ir nepārtraukts, bet kvalitāte ir relatīvi laba, jo tas, kas augstskolās mūs visvairāk interesē, ne tik daudz konkrēto zināšanu kopums, kas ir jaunam cilvēkam, atnākot no vidusskolas, bet viņa māka mācīties, motivācija mācīties, prasmes, kas manuprāt ir normālā Eiropas līmenī un šeit man atkal ir varbūt viens ļoti individuāls piemērs no manas pieredzes darbojoties kādu brīdi Berklijas universitātē Kalifornijā, kas ir viena no spēcīgākajām universitātēm pasaulē. Es saviem kolēģiem teicu viena sarunā apmēram tā - redziet, cik jums ir laba situācija jums ir absolūti izcilākie jaunie cilvēki no visas pasaules, cik jums ir viegli strādāt. Tie bija fiziķi, jo pēc izglītības es esmu fiziķis. Kas mani pārsteidza, ko man teica mani kolēģi, viņi teica - tu zini 30% no tiem, kas atnāk studēt fiziku Berklijā, fiziku skolā nav mācījušies. Priekš mums tā nav problēma. Ja viņš ir motivēts, ja viņam ir interese, ja viņam kādas konkrētās zināšanas no skolas pietrūkst, to mēs augstskolā iemācīsim... D.: Tad jau mēs te par skaļu kliedzām pēdējos gadus par to eksakto problēmu, ne? A.: Nu, tā ir mana sapratne un mans redzējums. D.: Ir par jaunajiem standartiem vēl kas piebilstams, nu, kas ir mērķis, kas ir uzstādījums, jeb visi ir priecīgi, visi ir saskaņojuši un mēģinās tagad kaut kā savādāk tos skolēnus iesaistīt un padarīt interesantāku fiziku vai ķīmiju. Vasmanis : Nē nu tieši par to, kā padarīt interesantāku tieši šo mācību procesu, jā nu es ļoti ceru, kad tā pieredze, kas ir iegūta tajās pilotskolās, ka viņa realizēsies arī pārējās un cik es zinu, ka arī paši skolēnu atsauksmes liecina par to pašu mācību procesu, ko viņi ir baudījusi šī projekta laikā, ka nu viņas tomēr ir ļoti pozitīvas un arī, teiksim, galā šie eksāmena rezultāti arī uzrāda ... D. : Vai mums nedraud, vai mums nedraud, nedraud šobrīd nelīdzsvarotība, tās skolas kuras dabū pirmo dabaszinātņu jauno kabinetu aprīkojumu, tie, kas bija pilotskolas šajos te projektos, Kohvas kundzes skola tajā skaitā, viņi, nu tā kā tiek jaunā līmenī un pārējie nu kaut kā ir pāris soļus, ja ne pāris līmeņus zemāk. V. : Nu tā gluži nav, nu, teiksim, tos materiālus, ko sagatavoja šis projekts, tos saņēma pilnīgi visas skolas, tāpatās arī tālākizglītību ... visi šis nozares pedagogi saņēma pilna apjomā visās skolās. Protams, kas attiecas tieši uz kabinetu varbūt labiekārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām, nu tur protams visas skolās tas vēl nav kārtībā, bet nu tur tomēr pašvaldības ļoti aktīvi iesaistījušās. D.: Nu cerēsim... Mārcis Auziņš - Latvijas Universitātes rektors, fiziķis Imants Vasmanis - Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītājs Dzintra Kohva - Rīgas Zimeļvalstu Ģimnāzijas vadītāja, Izglītības Vadītāju Asociācija 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Izglītība  

     Kas notiek izglītības sistēmā Latvijā?

Vai solījumam palielināt skolotāju algas ir segums? 30.10.2008. Krīgers un Leiškalns pret Rivžu par skolu slēgšanu un skolotāju atlaišanu video_f

Vai Latvijā ir liegta pieeja augstākajai izglītībai? 04.09.2008. LU rektors Auziņš pret Koķi un Gruškevicu par līdzdalības maksājumiem video_f

Vai skolas direktoram jābūt faķīram? 04.09.2008. Vecāku apvienība: nav Gūtenberga laiki; Koķe: visās skolās ir labas bibliotēkas video_f doc

Mazās skolas – slēgt vai neslēgt? 04.09.2008. Koķe nosauc kritērijus; pamatskolas direktore nepiekrīt par izglītības kvalitāti video_f

Jauns mācību gads – jaunas problēmas vai jauni risinājumi? 02.09.2008. Šonedēļ – par resursiem un rezultātiem izglītības sistēmā

Vai mērķstipendijas samazinās skolotāju trūkumu? 26.08.2008. 2400 eksakto priekšmetu un svešvalodu skolotājiem – papildus 65-150 lati mēnesī video_f doc

Skolās integrēs bērnus ar funkcionāliem traucējumiem 18.08.2008. Nākošā gada pavasarī uzsāks 38 skolu piemērošanu doc

Pavērsiens eksakto priekšmetu apguvē: kam, par cik un kādēļ? 13.08.2008. Turpmāk eksaktajos priekšmetos būs uzsvars uz praktiskiem darbiem doc

Vai seksuāli varmākas apdraud bērnus vasaras darbos? 06.08.2008. Visdrošāk meklēt darbu caur NVA vai pašvaldībām doc

Bērni bez izglītības: valstī nav precīzas statistikas 11.07.2008. Tikai šogad tiks uzsākta precīza uzskaite bērniem, kas pamet skolas doc

Skolu skaita samazināšana var skart arī lauku ekoskolas 04.07.2008. Lauku skolas iegūst Zaļo karogu un pierāda, ka līdzvērtīgas pilsētu skolām doc foto

Vismaz 150 lauku skolām draud slēgšana 13.06.2008. Salas pašvaldība cīnīsies, citām skolām neiespējami pastāvēt bez valsts atbalsta doc grafiks

Pamatskola – līdz 6. klasei? 01.02.2008. T. Koķes ieceres par skolu restrukturizāciju vēl nerod atbalstu pedagogos video_f

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: