Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 24.08.2019.
 

Kredītu kvalitāte bankās - tik balta, kā to mālē?

Ekonomika, bizness table video_f

29.08.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Kredītu kvalitāte, lai arī pasliktinās, arvien ir ļoti augsta – šādi tiek argumentēts, kāpēc ekonomiskās piebremzēšanās apstākļos nav pamata satraukties par to banku kredītņēmēju problēmām, kuri kavē maksājumus vai jau vispār nevar atmaksāt aizdevumu. Tomēr informācija par maksājumu kavējumu strauju pieaugumu liecina par lielākiem riskiem. „Kas notiek Latvijā?” (KNL) pēta, kāpēc kredīti ar kavējumiem tiek uzskatīti par drošiem un vai kredītu kvalitātes statistika atspoguļo reālo situāciju.

Latvijas ekonomikai bremzējoties, gan banku speciālisti, gan ekonomikas eksperti ir prognozējuši, ka palielināsies problēmas ar saņemto kredītu atdošanu. Šāgada februārī debatēs „Kas notiek Latvijā?”, toreizējais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Uldis Cērps atzina, ka ir jūtama slikto kredītu īpatsvara palielināšanās tendence, taču nesaistīja to ar banku stabilitāti, uzsverot, ka Latvijai ir viens no zemākajiem slikto kredītu īpatsvariem Eiropas Savienībā. Līdzīgi apgalvojumi mēdijos skan regulāri, tomēr netiek piebilsts, ka, lai gan par standartkredītiem novērtēto aizdevumu apjoms vēl arvien ir 98,6% no visiem, kredīti ar kavējumu nu jau ir vairāk nekā 10%.

Kavējumi palielinās straujāk, kvalitāte krīt lēnāk?

Šie dati publiskoti FKTK jaunākajā pārskatā par banku darbību – šo dokumentu komisija sagatavo reizi ceturksnī, un minētie skaitļi raksturo situāciju pēc pirmā pusgada. Kredīti, kas novērtēti kā standarta jeb labi, ir kopumā par 15,75 miljardiem latu, savukārt atlikušais vairāk nekā 200 miljonu kredītu apjoms sadalījies uzraugāmajos (0,8%), zemstandarta (0,3%), šaubīgajos (0,1%) un zaudētajos (0,1%). Strauji negatīvu tendenci atklāj tas, ka pirms pusgada standarta kredīti bija 99,2%, taču šie dati pakļaujas argumentam, ka izejas punkts bijis niecīgs.

Tikmēr kredītu ar kavējumiem īpatsvars kopsummā palielinās daudz iespaidīgāk – gadu mijā kavēto kredītu apjoms bija 6,8% jeb mazliet vairāk nekā miljards latu, bet jūnija beigās – jau 10,5% jeb 1,67 miljardi latu. Tostarp lielākā daļa kavējumu gan ir līdz 30 dienām tomēr, piemēram, 0,9% jeb vairāk nekā 142 miljoni – virs 180 dienām. Šobrīd var tikai minēt, cik strauji šī tendence attīstījusies jūlijā un augustā.

Pretruna starp standarta kredītu augsto procentu un bez kavējumu saglabājušos kredītu apjoma kritumu rada jautājumus par novērtējuma principiem. To, kā kredīti klasificējami standarta, uzraugāmajos, zemstandarta, šaubīgajos un zaudētajos kredītos, noteikusi pati FKTK „Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumos”. Noteikumi paredz, ka kredītu kvalitāte ir atkarīga arī no kavējuma perioda, tāpēc šo divu rādītāju atšķirības rada šaubas. Noteikumi, piemēram, nosaka, ka kredīts, kura aizņēmējs kavē parāda samaksu līdz 30 dienām, ir uzraugāmais kredīts. Jūnija beigās līdz 30 dienām tika kavēta 6,6% kredītu atmaksa, taču uzraugāmo kredītu īpatsvars bija tikai 0,8%. Tad ir pamats jautājumam – kuri dati vairāk liecina par kredītņēmēju spēju parādu atmaksāt?

Vai nodrošinājums arvien vēl ir tik drošs?

Kā skaidro FKTK Statistikas un analīzes daļas vadītāja Irina Ivanova, kredītu kvalitāti nosaka gan pēc aizņēmēja finansiālā stāvokļa un spējas pildīt saistības pret banku, gan pēc nodrošinājuma esamības, likviditātes un atgūstamās vērtības. „Atšķirības statistiskajos datos ir galvenokārt uz to kredītu rēķina, kuri ir atkarīgi no nodrošinājuma,” saka I.Ivanova. „Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi” paredz, ka kā standarta kredītus var klasificēt tikai tādus kredītus, kuru atmaksa tiek kavēta līdz piecām dienām, bet nosacījumi ir atšķirīgi, ja kredīti ir atkarīgi no nodrošinājuma. Tādā gadījumā kredītus var klasificēt kā standarta tad, ja „to nodrošinājuma vērtība, tai skaitā piespiedu pārdošanas gadījumā, ir vienāda vai lielāka par parāda summu, ja šo nodrošinājumu var savlaicīgi pārdot, jo pastāv likvīds tirgus, un iestādei nav juridisku šķēršļu šā nodrošinājuma atsavināšanai”.

Līdz ar to arī kredītus, kuru kavējuma periods ir ievērojams, bankas pašas arvien vēl var klasificēt kā standarta kredītus, ja tie ir atkarīgi no nodrošinājuma. Bez nodrošinājuma jūnija beigās bija izsniegti 5,5% kredītu. 72,5% kredītu savukārt bija izsniegti ar hipotēkas nodrošinājumu.

Tādējādi kredītu kvalitātes rādītāji ļauj būt optimistiskiem, kamēr tas, vai tiešām šādi kredīti ar kavējumiem ir bez riska, jāvērtē kontekstā ar notiekošo nekustamā īpašuma tirgū. Pēc tirgus „buma” notika un joprojām turpinās cenu samazināšanās, un arī darījumu aktivitāte ir samazinājusies. Tas ļauj apšaubīt, vai nekustamā īpašuma nodrošinājumu var „savlaicīgi pārdot”, un iespējas kredītu pieskaitīt pie standarta kredītiem ir atkarīgas arī no tā, kādu nodrošinājuma vērtību banka nosaka. Ne pārāk konkrēts formulējums ir arī no nodrošinājuma atkarīgajiem kredītiem, kas klasificējami kā uzraugāmie - „nodrošinājuma stāvoklis un tā kontroles iespējas izraisa šaubas”.

Ja bankām ir iespēja FKTK noteikumus interpretēt un nodrošinājuma novērtēšanā netiek pienācīgi ņemtas vērā izmaiņas nekustamā īpašuma tirgū, pastāv iespēja, ka kredītu kvalitāte netiek novērtēta adekvāti reālajai situācijai. Kvalitātes rādītāji bankām ir būtiski, jo kredītiem, kas klasificēti zemāk nekā standarta, ir jāveido speciāli uzkrājumi. Taču kvalitātes datus izmanto arī kopējās finanšu situācijas raksturošanai. Šī brīža procesi ekonomikā liek jautāt, vai kredītu klasificēšanā nav nepieciešamas izmaiņas un vai sabiedrība šajos ekonomiski sarežģītajos apstākļos iegūst patiesu un precīzu informāciju par bankās notiekošo un risku apmēriem.

KNL ir uzdevis jautājumus par kredītu kvalitāti lielākajām Latvijas komercbankām un FKTK, un, saņemot atbildes, tuvākajās dienās turpinās analizēt šo tēmu.


Video: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps, „SEB Latvijas Unibanka” pārstāvis Klāvs Vasks un „Hansabanka” pārstāvis Dzintars Kalniņš spriež par kredītu atmaksas kavējumu pieaugumu, sliktajiem kredītiem un banku spēju tikt galā ar sliktākiem ekonomikas attīstības scenārijiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 13.02.2008.)

„Banku darbība Latvijā 2008.gada 2.ceturksnī”

„Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi”



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: