Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 18.09.2019.
 

Ko prognozēja pirms referenduma un kas notiek tagad?

Satversmes grozījumi video_f

07.08.2008. Kas notiek Latvijā?  A A A Komentāri: 8
Latvijas politikas spilgtākās tradīcijas – aizmirst par publiski izteiktajiem apgalvojumiem un solījumiem jau nākamajā dienā pēc vēlēšanu vai tautas nobalsošanas rezultātiem – ir sevi kārtējo reizi apliecinājušas arī pēc 2.augusta referenduma. Vēl piektdienas vakarā, 1.augusta raidījumā „Kas notiek Latvijā?” („KNL?”), pie varas esošo partiju politiķi izteicās par labu Satversmes grozīšanai principā, lai Saeimas atlaišanas nosacījumi tiktu mainīti. Bet jau trešdienas ārkārtas plenārsēžu rezultāti un „pēcgarša” liecina par gluži citām vēsmām valdošo aprindās.

Partijas TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle 1. augusta „KNL?” debatēs pauda viedokli, ka gadījumā, ja referendumā par iespēju desmitajai daļai vēlētāju iniciēt Saeimas atlaišanu balsu skaits netiks savākts, bet nobalsos vismaz 35% vēlētāju, prezidentam, nešauboties par savu amatu, jāizvērtē situācija un nav jābaidās atlaist Saeimu un izsludināt ārkārtas vēlēšanas. Lai gan referendumā piedalījās 40,16% balsstiesīgo, un absolūtais vairākums balsoja ‘par’ Satversmes grozījumiem, Prezidents savas Satversmē noteiktās tiesības nav un, šķiet, arī negrasās izmantot.

Toties trīs dienas pēc referenduma, Valsts prezidents ir iniciējis Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, kurā, uzsverot Saeimas likumdošanas funkcijas, pauda viedokli par nepieciešamību veikt izmaiņas Satversmē, lai iedzīvotājiem dotu iespējas atlaist parlamentu.

Pēc ārkārtas sēdes politiķu paustie viedokļi ļāva secināt, ka koalīcijas partijas ir ļoti piesardzīgas pret Valsts prezidenta priekšlikumiem. Tādēļ Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja Pētera Krīgera raidījumā paustā pārliecība, ka, pat ja nepieciešamais balsu skaits netiks savākts, Saeima nevarēs nerēķināties ar referendumā piedalījušos cilvēku izteikto viedokli, absolūti neatbilst politiķu rīcībai tagad. Pēc ārkārtas sēdes tika paziņots, ka sākumā pie Juridiskās komisijas jāveido īpaša apakškomisija, kas strādās pie likumprojekta izstrādes.

Arī V.Zatlera noteiktais termiņš likumprojekta izstrādei – Ziemassvētki, no koalīcijas politiķu puses tika apšaubīts, uzsverot, ka Satversmes grozījumi nebūšot ātri. Vēl vairāk - koalīcijas partijas arī nepauda viennozīmīgu atbalstu un pārliecību par prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas izstrādāto Satversmes grozījumu idejas variantu.

Šāda nenoteiktība un jautājuma izskatīšanas novilcināšana ir pretrunā arī ar Tautas partijas valdes priekšsēdētājas Kristiānas Lībanes-Šķēles 1. augusta raidījumā pausto apņemšanos personīgi iniciēt Satversmes grozījumu likumprojekta virzību Saeimā, ja referendumā vajadzīgais balsu skaits netiks savākts.

Modelējot referenduma neizdošanās situāciju, partijas „Saskaņas centrs” priekšsēdētājs Nils Ušakovs prognozēja, ka tas radīs vēl lielāku valdošo partiju augstprātību. Šķiet, ka N.Ušakova prognozes ir bijušas visprecīzākās un vistiešāk raksturo šī brīža koalīcijas attieksmi pret referenduma rezultātiem un Satversmes grozīšanu principā.

Video: Roberts Zīle, Pēteris Krīgers, Kristiāna Lībane-Šķēle un Nils Ušakovs izsaka savas prognozes par to, kas varētu notikt, ja referendumā par Satversmes grozījumiem netiek savākts vajadzīgais blasu skaits, kas piešķirtu tautai tiesības atlaist Saeimu. (Fragmengs no "Kas notiek Latvijā?", 01.08.2008)
 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: