Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.09.2019.
 
Latvijā pazīstami cilvēki stāsta, kas nosaka viņu izvēli
Viesturs  referendums.lv@gmail.com  12:45  |  02.08.2008.

Kādiem būtu ļoti izdevīgi,ja tiesības darba devējam(šoreiz tā ir tauta un vēlētāji) atlaist algoto darbinieku, kurš vēl pats sev nosaka algu (domāju būtu jārīko referendums un algu atbilstoši paveiktajam, varētu apstiprināt divu minimālo apmērā, liedzot ari luksus un biznes klases izmantošanu, jo ja grib biznesa luksus, lai tad ari biznesā strādā paši, nevis to grauj ar ikdienas savu darbību un bezdarbību visā Latvijas telpā) būtu irobežotas un neizmantojamas. Nu gluži vai 47.1 pants, kur pirmos trīs mēnešus darba devēji aši atlaiž darbiniekus, tikai šeit būtu otrādi, un nekādas kompensācijas par sliktu darbu deputātiem nepienākas (kaut vai referendumu var sarīkot, ja kāds domā otrādi). Labi gan būtu oligarhiem un viņu līdzskrējējiem un roklaižām, gluži vai kā zemē, kur putna piens pats tek mutē (nu gluži kā līdz šim, kad ar meliem un viltu valdija un skaldija Valsti un Tautu "pie varas siles tikušie" ). 

Gundega    14:32  |  02.08.2008.

Labdien, piedaloties šodienas referendumā radās interesants jautājums - tas attiecas uz vēlēšanu organizāciju kā tādu. Jebkurš dokuments mūsu valstī, pat tualetes apmeklējuma biļete, kas maksā 10 santīmus, tiek tipogrāfiski numurēti. Strādaju tipogrāfijā un zinu, kā tas notiek. Bet vēlētāju sarakstus numurē ar roku, kad ienāk prātā. Konkrēti tajā iecirknī, kurā es balsoju - Līvānos, tie vispār nebija numurēti. Tātad cik lapas gribam, tik nododam. Komisijas vadītāja gan mēģināja iestāstīt, ka lapu numurējot un reģistrējot pēc tās aizpildīšnas. Bet kurš var izkontrolēt, ka tas tiešām tā notiek, ja vien komisijai visu laiku blakus nesēž neatkarīgi novērotāji. Varbūt piedalamies gan vairāk, bet vai visi saraksti nonāk līdz centram? Jo kad gājam uz iecirkni, uz turieni un no turienes devās daudz cilvēku, bet līdz pulkst. 12 bija aizpildītas tikai 2 sarakstu lapas - uz mūsējām it kā būtu jābūt bijis 3. un 4. numuram. Pamaz pilsētai... Vai tiešam ir neiespejami un tik zvērīgi dārgi nonumurēt un veikt šo sarakstu lapa stingro uzskaiti jau pirms tās no nāk iecirknī? Tāpēc rodas jautājums vai šadi veicot vēletāju uzskaiti, vispār vēlēšanas vai referendums ir leģitīms, jo pilnīga kontrole nav iespējama. 

Rihards  rihardos26@inbox.lv  14:49  |  02.08.2008.

Labdien, man radaas taads jautajums. Ja darba devejam ir nodariti materialie zaudejumi vai kā citādi kaitnieciskas darbibas ieskaitot "gulešanu un neierasšanos darba vietā" viņš darba ņemeju atlaiž bez tris menešu kompensacijam un vel piedzen zaudejumus no darba ņemeja kas radušies viņa darbibas rezultātā! tātad ja referendums notiek un pēcāk saeimu atlaiž deputatiem netikai nepienakas kompensacijas bet ari jaatlidzina valstij nodaritie materialie zaudejumi saistiba ar referenduma rikošanu par tās atlaišanu ! Paldies par uzmanibu ;-)! 

ligita  ligitaliepina@inbox.lv  18:32  |  02.08.2008.

Kāpēc mūsu saeimas vēlēšanas sauc par demokrātiskām? Ja tauta nobalsojusi par piem."Jauno laiku", un šī partija ieguvusi piem. visvairāk balsu, tad ar kādām tiesībām saeima pieņēmusi likumu, kur vēlēšanu rezultātus elementāri var ignorēt, taisot koalīciju starp partijām ,kuras knapi pārkāpušas 5% barjeru. Tauta jau balso par noteiktu partiju un tās programmu, bet šī partija vispār netiek pie teikšanas. Nu kā lai tauta sauc pie atbildības, teiksim, "Tautas partiju", kura savā programmā paredzēja katrai ģimenei nodrošināt iespēju izaudzināt vismaz trīs bērnus, izaudzināt jau var, tikai kā, ar kādiem naudas līdzekļiem. Tauta nebalso par šo partiju, bet tāpat tā ir priekšgalā, nu kāda jēga šādām vēlēšanām.Nav stabilas pārliecības par rītdienu, valdība jebkurā mirklī var "uzmest" tautu, kredīti mājokļiem paņemti, bet kā šobrīd ar atdošanu, bet ņēma jau tādēļ, ka bija pārliecība par kaut kādu stabilitāti, bet iznāca vien "čiks". 

Jānis    23:20  |  02.08.2008.

Krītot valdībai vai zaudējot deputāta statusu - kāpēc nodokļu maksātājiem būtu jakompence slikti strādajušiem politiķiem. Kāpēc ministriem jābūt politiku partiju piederībai ar nezincik padomniekiem- nevis profesināli noteiktās nozarēs. Ja tiek samazināts ierēdņu skaits varbūt vajadzētu samazināt procentāli deputātu un saimā strādājošo. Vai nevaidzētu mainī vēlēšonu sistēmu- nevis partejisku bet individālu par konkrētu politisku figūru- vārbūt tas veicinātu politiko atbildību Latvijā. 

Vilnis  sinlivh@inbox.lv  00:59  |  03.08.2008.

Visu ļaunumu sakne ir esošā demokrātija,jo tā ir kā mēslojums,kas tieši veicina melu un ļaunuma izplatīšanos pasaulē. 

bums    20:47  |  03.08.2008.

Paari par 600 000 pilsonju balsoja par Saimas atlaishanas iespeeju, Taa ir uzvara.. Jo ja atceras kaa Raimonds Pauls un Imants Kalninjsh kas ir poziicijaa un veel citas zinaamas poziicijas personas aicinaaja nepildiit pilsonja pienaakumu Neiet uz Referendumu!!! Taa ir uzvara...Nenobiedeeja ne klaigas par =Krievi naak!!.. ...Buus Lata devalvaacija... Paarsteidza poziicijas argumentu smiekliigums ... Taa ir kad Tautu uzskata par dumju lai ko lemtu, ja neskaita protams reizi divos gados kad atljauj balsot par "gudrelju" ieveeleeshanu... Vasaraa kad ir saulains atpuutas laiks, atvaljinaajumi...paari par pusmiljonu piedaliijaas referendumaa un balsoja PAR!!! Esmu paarsteigts (domaaju ka buus kaadi 200 t.) Tas tik liecina cik Saeima un Valdiiba ir nepopulaara treshdaljaa Tautas... 

leo    17:26  |  04.08.2008.

Mana gimene diemzel netika pie iespejas nobalsot PAR, jo bijam arzemes un tur pilsoniem sada iespeja netiek dota, ja neatrodies arvalsts galvaspilseta, diemzel, LV vadliba par to vien butu jaatlaiz, ka 20 gadu laika neko nav darijusi, lai pilsoni varetu nobalsot, ja sanak but arpus LV, ka to paredz citu Eiropas valstu likumdosana, ja vinju pilsonis ir izbraucis no valsts tai laika! 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: