Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.05.2019.
 

Budžeta deficīts: realitāte vai sliktākais scenārijs?

Valsts budžets`2010

14.07.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Valsts kases dati liecina, ka iepriekšējos gados pamatbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā ir bijuši par vairākiem procentpunktiem mazāki nekā otrajā pusgadā, un valdība prognozē, ka tā pati tendence būs vērojama arī šogad. Taču ekonomisti uzskata, ka šajā gadā situācija var izvērsties citādi un budžeta gads var noslēgties ar daudz lielākiem mīnusiem nekā bijis plānots. Kādēļ tā un vai budžeta deficīts ir sliktākais scenārijs, ko Latvijas valsts šobrīd var atļauties?

Atšķirīgie pusgadi

„Kas notiek Latvijā?” redakcija jau rakstīja par 2008.gada budžeta grozījumiem, kas nu ir iesniegti Saeimā. Aprēķini rādīja, ka, sadalot uz pusēm budžeta likumā prognozētos pamatbudžeta ieņēmumus un salīdzinot tos ar reālo izpildi, pirmajā pusgadā pamatbudžeta izpilde par 342 miljoniem latu atpalika no plānotā. Savukārt ar budžeta grozījumos paredzētajām izmaiņām pietiktu tikai tam, lai segtu šo pirmā pusgada pamatbudžeta neizpildi, bet, ja arī otrajā pusgadā pamatbudžeta izpilde atpaliktu no vēl pagājušajā gadā plānotā, gadu nevarētu noslēgt ar minimālu pārpalikumu jeb 8 miljoniem latu, kā to ir iecerējusi valdība.

„Lai gūtu precīzus aprēķinus un izdarītu spriedumus par pirmo pusgadu, nav korekti gada ieņēmumu plānu dalīt ar divi un pieņemt, ka tas ir pirmā pusgada ieņēmumu plāns,” saka Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa. Viņa skaidro, ka pamatbudžeta ieņēmumi sastāv no nodokļu ieņēmumiem, nenodokļu ieņēmumiem, ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un ārvalstu finanšu palīdzības.

„Ja pirmajiem diviem ieņēmumu veidiem (nodokļi un nenodokļi) ieņēmumus ir salīdzinoši viegli prognozēt pa mēnešiem, tad ar pārējo divu pozīciju prognozēm ir sarežģītāk – tie ir krietni sezonālāki un gada griezumā sadalās neproporcionāli,” saka D.Bērziņa. Piemēram, ārvalstu finanšu palīdzība tiekot saņemta, balstoties reālajā finansēto projektu izpildes gaitā – tikko tiek pabeigts kāds projekts, var pieprasīt finansējumu nākamajam, tāpat esot iespējama situācija, kad vienā mēnesī finansējums tiek pārskaitīts ilgākam laika periodam uz priekšu. „Tādēļ pēc pirmā pusgada reālās izpildes datiem reāli var spriest par to, kā piepildījušās prognozes attiecībā uz nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem,” D.Bērziņa stāsta. Viņa uzsver, ka tieši šajās divās pozīcijās izpilde pirmajā pusgadā ir bijusi tikai par 113 miljoniem latu mazāka nekā plānots.

Pārbaudot Valsts kases datus par pamatbudžeta izpildes gaitu iepriekšējos gados, kļūst redzams, ka tā katrā gadā tomēr ir nedaudz atšķirīga. 2007.gada pirmajā pusgadā tika ieņemti 46,1% no visa gada laikā reāli iegūtajiem pamatbudžeta ieņēmumiem, otrajā pusgadā tie tātad bija 53,9%. 2006.gadā šī starpība savukārt bija krietni mazāka, proti, ieņēmumi sadalījās 48,6% un 51,4%. Vēl gadu iepriekš attiecība bija 47,8% pret 52,2%. Budžeta grozījumos šī gada pamatbudžeta ieņēmumu prognozi ir paredzēts samazināt. Kad tas būs izdarīts, reālā pirmā pusgada pamatbudžeta izpilde būs 45,2% no gada plāna, tātad mazāk nekā iepriekšējos gados.

Gan ekonomisti, gan premjers redz riskus

„Tas, ka otrajā pusgadā caurmērā ir lielāki ieņēmumi, ir loģiski, jo pieaug cenas (inflācija) un pakāpeniski arī algas, tātad PVN un IIN ieņēmumi. Protams, šogad pastāv risks, ka ieņēmumu attiecība varētu nebūt 45-55, ja tirdzniecībā stagnāciju nomainīs kritums, inflācija strauji kritīsies un ja sāks palielināties bezdarbs un nominālais algu pieaugums būtiski palēnināsies,” uzskata ekonomists Andris Strazds. Viņaprāt, tādā gadījumā attiecība varētu būt arī 48-52, kas nozīmētu papildus neizpildi ieņēmumos par kādiem 200 miljoniem un arī speciālā budžeta pārpalikuma samazinājumu. „Bet, protams, ceru, ka mans pesimisms nekļūs par realitāti,” A.Strazds piebilst. Tāpat viņš norāda, ka speciālā budžeta pārpalikums varētu samazināties vēl vairāk, ja 23.augusta referendumā tiks atbalstīti pensiju likuma grozījumi. „Tā visa rezultātā tad atklātos, ka karalis ir kails, tas ir, pamatbudžeta deficītu vairs nevarētu piesegt ar speciālā budžeta pārpalikumu,” saka A.Strazds.

Arī ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka šogad ieņēmumu sadalījums pa pusgadiem noteikti varētu būt citāds nekā iepriekšējos gados. „Tā būtiskā atšķirība ir tāda, ka visos iepriekšējos gados ekonomiskā attīstība ir bijusi augšupejoša, turpretī šogad ir otrādi,” viņa skaidro. Vērtējot pirmā pusgada pamatbudžeta izpildi un šī brīža prognozes, R.Karnītei nav skaidrs, kāds ir pamats domāt, ka budžetam otrais pusgads būs labāks nekā pirmais.

„Domāju, ka ekonomikas lejupslīde turpināsies arī otrajā pusgadā. Līdz ar to arī budžeta ieņēmumi, ļoti iespējams, varētu būt zemāki, nekā tiek prognozēts pašlaik. Tas nozīmē, ka drīzāk sagaidāms budžeta deficīts nekā pārpalikums gan pamatbudžetā, gan kopbudžetā,” stāsta ekonomists Uldis Osis. Viņš norāda, ka to varot ietekmēt pieaugošās pabalstu izmaksas bezdarbniekiem, jo to skaits rudenī visdrīzāk sāks pieaugt, tāpat arī esot iespējams, ka valdībai nāksies pieņemt kādu ekonomikas stimulēšanas plānu, ja lejupslīde izrādīsies strauja un dziļa. Taču U.Osis uzsver, ka viņu māc bažas par to, ka valdība budžeta sabalansēšanu gandrīz vai par katru cenu uzskata par tādu kā pašmērķi. „Mans viedoklis ir, ka daudz lielāka problēma būtu mīnus 2% IKP pieaugumā nekā mīnus 2% budžeta deficītā. Es nejūtu, ka valdība šobrīd domātu šādās kategorijās. Vai tik atkal nebūs par vēlu?” jautā U.Osis. Arī A.Strazds uzskata, ka, griežot daļu no izdevumiem, ir iespējams nodarīt vairāk ļauna nekā laba – piemēram, ja taupa arī uz remontu rēķina, tas tikai papildus bremzēšot jau tā atdziestošo ekonomiku.

„Budžets tiek sastādīts tā, lai, maksimāli sakopojot spēkus, izpildītu visas ieņēmumu prognozes, kas apstiprinātas budžeta grozījumos,” premjera Ivara Godmaņa viedokli pauž viņa preses sekretārs Edgars Vaikulis. Premjers piekrīt, ka budžets tiek prognozēts optimistiski un to būs grūti izpildīt. „Apzināmies riskus. Ir risks, ka ieņēmumi var neizpildīties, tāpēc būs jādomā par papildu soļiem budžeta izdevumu samazināšanai un budžeta sabalansēšanai,” saka E.Vaikulis. Viņš paskaidro – sekojot budžeta izpildei, valdība var spert radikālus soļus, būtiski samazinot izdevumus gada pēdējā mēnesī, lai budžets būtu ar pārpalikumu.


Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2008.gadam”



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Valsts budžets  

     Kas notiek ar valsts budžeta projektu 2008.gadam?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: