Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.09.2019.
 

Bērni bez izglītības: valstī nav precīzas statistikas

Izglītība doc

11.07.2008. Baiba Sprance  A A A Komentāri: 2
Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM) nenoliedz, ka šobrīd pieejamie dati par skolas vecuma bērniem, kuri neapmeklē skolu, nav precīzi. Un kaut arī kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir veikti vairāki pētījumi, kuros noskaidroti skolēnu atbiršanas iemesli, tikai pagājušajā gadā ministrijai radusies iespēja uzsākt apjomīgu un ļoti nepieciešamu projektu - “Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) izveide”, ko ieviesīs jau 2008./2009. mācību gadā. Galvenie projekta mērķi - izveidot dažādus izglītības reģistrus, tajā skaitā arī skolēnu reģistru, pēc kura varēs noteikt precīzu skolēnu skaitu, kuri nepabeidz pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes. Līdz šim veiktajos pētījumos pierādīts, ka vieni no galvenajiem skolas neapmeklēšanas iemesliem ir nabadzība un skolu maiņa. Turklāt skolu direktori ir pārliecināti, ka gaidāmā lauku skolu slēgšana šo problēmu padarīs vēl aktuālāku.

Cik skolu neapmeklē?

Obligāto izglītības vecuma bērnu uzskaiti veic un apkopotos rezultātus tālāk nodod vairākas valsts iestādes – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrs, pašvaldības, mācību iestādes  un IZM. Ministrija, apkopojot datus, iegūst skolu apmeklējušo un neapmeklējušo bērnu skaitu. Izglītības reģistra dati liecina, ka 2006./2007. mācību gadā pamatizglītību nebija ieguvuši un mācības neturpināja 2666 bērni. 2005./2006. māc. g. tie bija 2240 bērni, bet vēl gadu iepriekš – 1931. IZM Komunikācijas nodaļas darbiniece Inta Stīpniece norādīja: “Taču šos datus nevar uzskatīt par precīziem, un tas saistīts ar nepilnībām reģistru sistēmā.” Tātad statistikas dati var būt nepatiesi, kas rosina domāt, ka atbildīgajai ministrijai nav skaidrs, kāda šobrīd ir situācija Latvijā. Nav arī skaidrs, vai pastāv tendence pieaug atbirušo bērnu skaitam pamatskolās un vai nepieciešams situāciju uzlabot, ja dati nav korekti.

 IZM Informācijas tehnoloģiju departamenta direktore Inese Gludīte skaidro neprecizitāšu iemeslus: “Šādā situācijā iespējama datu neatbilstība patiesajai situācijai, jo dati par personu var mainīties katru dienu, bet informācija tiek apkopota un salīdzināta vienu reizi gadā.” Viņa secina, ka nepilnības ir iespējamas gan sistēmas funkcionālo trūkumu dēļ, jo tā nestrādā tiešsaistē un pieļauj kļūdainu datu ievadi, piemēram, neprecīzu personas kodu, kā arī mēdz veidot vairākus ierakstus par vienu personu. Vēl viens iemesls ir normatīvo aktu trūkums,  kas ļautu IZM uzlikt citiem par pienākumu un līdz ar to nodrošināt datu ievadi. Nepilnības rodas arī cilvēciskā faktora dēļ – informācija izglītības iestādēs netiek ievadīta pilnībā.

Pirms projekta “Valsts izglītības informācijas sistēmas izveide” sākšanas līdz 2006. gada beigām Latvijas izglītības informācijas sistēmu (LIIS) uzturēja un attīstīja Latvijas Universitāte. Minētā gada septembrī IZM izveidoja tehnoloģiju departamentu, līdz ar to arī pārņēma LIIS uzturēšanu. 2007. gada pavasarī ministrija uzsāka darbu pie jaunās sistēmas. Ministrijas speciāliste norāda, ka agrāk projektu un līdz ar to arī situācijas uzlabošanu nevarēja sākt, jo darbu kavēja finansiāli šķēršļi. Jaunas sistēmas izstrādāšana bija jāveic esošo budžeta līdzekļu ietvaros. IZM iepirkuma rezultātā ir noslēgts līgums par sistēmas izstrādi 214 819 Ls apmērā.

Faktori, kas ietekmē bērnus pamest skolas


Latvijā pieejami vairāki pētījumi, kuros skaidroti skolēnu atbiršanas iemesli pamatskolās. 2007. gadā Baltijas sociālo zinātņu institūta veiktais pētījums “Skolēnu atbiršana pamatskolās. Problēmas un risinājumi.” atspoguļo skolēnu atbiršanas faktorus, piedāvā izstrādātus risinājumus problēmas novēršanai un ieteikumus situācijas risināšanai.  Sabiedrības Integrācijas Fonds bija pētījuma pasūtītājs, ieguldot 25 % Latvijas valsts finansējuma un 75% Eiropas Savienības līdzekļu, kopā iztērējot 19 176 latu. 

Pētījumā uzsvērts, ka nav pieejama precīza informācija, cik daudz skolēnu ik gadu pamet pamatskolu un neturpina izglītošanos. Pētnieki uzskata, ka pieejamā statistika nav apliecinājums, ka atbiršanas problēmai ir tendence pieaugt. Projekta izstrādātāji noteikuši galvenos faktorus, kas veicina skolēnu atbiršanu: ekonomiskais kapitāls, ģimenes struktūra un sociālais kapitāls, vienaudžu ietekme, motivācijas trūkums un mācīšanās grūtības, kā arī skolas politika un resursi, un izglītības politika. Analizējot iegūto informāciju, pētnieki secinājuši, ka viens no svarīgākajiem faktoriem ir ģimenes finansiālais stāvoklis. Trūcīgākās ģimenes bieži vien nespēj iegādāties pārtiku, apģērbu un nodrošināt bērnam nepieciešamos mācību materiālus, kā arī nokļūšanu līdz skolai. Skolēnu atbiršanas procesa “kāpņu” viens no pēdējiem “pakāpieniem” ir skolas maiņa. Pētījuma autori piedāvā ieteikumus problēmu risināšanai. Kā svarīgāko viņi iesaka uzturēt un regulāri atjaunot obligātās izglītības vecuma bērnu uzskaites datu bāzi, lai varētu kontrolēt pamatizglītības apguvi un sekot līdz skolēnu atbiršanas reālajai situācijai.

2006. gadā veikts pētījums “Pamatizglītību nepabeigušie skolēni”, kura Latvijas izdevumu sagatvojis Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Pētnieciskajā darbā analizētas sešu valstu, tajā skaitā arī Latvijas, izglītības problēmas. Arī šajā pētījumā noskaidrots, ka visizplatītākais faktors, kas nosaka, vai bērns atrodas skolā, ir ģimenes nabadzība, bet otrs - motivācijas trūkums. Pastāv arī citi faktori: nepieciešamība palīdzēt vai strādāt mājās, liels attālums līdz skolai, ģimenes pārcelšanās, veselība, draugu ietekme un citi.

Skolu slēgšana veicinās skolēnu atbiršanu

Ne tikai pētījumos uzsvērts, ka nabadzība, skolu maiņa un attālums līdz skolai ir nopietni riska faktori, kas var mudināt bērnu neapmeklēt skolu un vairs neatgriezties skolā vispār. Vienisprātis ar pētījumu autoriem ir arī lauku skolu direktori, kuri uzskata, ka trūcīgākie bērni skolu slēgšanas gadījumā izglītības iestādi neapmeklēs. Amatas pamatskolas direktore Aleksandra Freivalde stāsta, ka skolā bērnus skolotāji pieskata, rūpējas, lai bērni lietderīgi pavada laiku, nevis klaiņo. 1. Mežvidu pamatskolas direktore Skaidrīte Strode kā vienu no iemesliem min, ka skolu slēgšanas gadījumā ne visus skolēnus paredzētais autobuss varēs aizvest uz attālāko skolu. “Ne visur autobuss varēs aizbraukt, piemēram, dziļos laukos. Bērns vienkārši nevarēs un neies uz skolu, ja vecāki būs trūcīgi un atvasi aizvest nevarēs,” viņa nopūšas. Mākoņkalna pamatskolas direktore Leontīna Zaremba  pārliecināta, ka trūcīgākie bērni skolu neapmeklēs, bet pilsētu skolu skolotājiem neatliks laika viņus meklēt. Viņa uzsver, ka cietīs arī mācību kvalitāte, jo bērniem būs agri jāceļas, lai paspētu uz skolas autobusu, bet vakarā viņi būs vēlu mājās. “Pamatskolai ir jābūt tuvu mazo bērnu mājām,” viņa uzsver.

Kaut arī jaunajā mācību gadā beidzot tiks uzsākta precīza skolēnu uzskaite un valsts iegūs patiesas ziņas par bērniem, kas skolu neapmeklē, līdzšinējā situācija Latvijas izglītības politikā un politiķu attieksmē pret jaunās paaudzes izglītošanu viennozīmīgi liecina par to, ka šis jautājums nav bijis prioritāšu sarakstā nevienai no valdībām. Ir grūti izskaidrot, kādēļ 17 gadu laikā, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, rūpes par bērniem, kuri neapmeklē skolu un tādējādi palielina analfabētu skaitu, ir atliktas vēlākam laikam. Ar nevalstiskā sektora palīdzību ir veikti pētījumi, kas atklāj patiesos skolu pamešanas un neapmeklēšanas iemeslus, bet tai pašā laikā valstij nav pieticis naudas izglītības informācijas sistēmas izveidei. Toties jau šogad valsts cer ietaupīt uz skolu rēķina, slēdzot vairāk kā 150 lauku skolas, kurās ir nepietiekams bērnu skaits. Visai divkosīga un tuvredzīga politika.

2007.gadā Baltijas sociālo zinātņu institūta veiktais pētījums „Skolēnu atbiršana pamatskolās. Problēmas risinājumi”

2006.gadā ar Atvērtās sabiedrības institūta Izglītības atbalsta programmas atbalstu Izglītības politikas centru sadarbības centra veiktais pētījums „Pamatizglītību nepabeigušie skolēni”



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Izglītība  

     Kas notiek izglītības sistēmā Latvijā?

Vai solījumam palielināt skolotāju algas ir segums? 30.10.2008. Krīgers un Leiškalns pret Rivžu par skolu slēgšanu un skolotāju atlaišanu video_f

Gliemežu skrējiens nebeidzamajās pārmaiņās izglītībā 04.09.2008. Der atcerēties teicienu, ka labāks plāns šodien ir labāks par teicamu plānu rīt

Vai Latvijā ir liegta pieeja augstākajai izglītībai? 04.09.2008. LU rektors Auziņš pret Koķi un Gruškevicu par līdzdalības maksājumiem video_f

Vai skolas direktoram jābūt faķīram? 04.09.2008. Vecāku apvienība: nav Gūtenberga laiki; Koķe: visās skolās ir labas bibliotēkas video_f doc

Mazās skolas – slēgt vai neslēgt? 04.09.2008. Koķe nosauc kritērijus; pamatskolas direktore nepiekrīt par izglītības kvalitāti video_f

Jauns mācību gads – jaunas problēmas vai jauni risinājumi? 02.09.2008. Šonedēļ – par resursiem un rezultātiem izglītības sistēmā

Vai mērķstipendijas samazinās skolotāju trūkumu? 26.08.2008. 2400 eksakto priekšmetu un svešvalodu skolotājiem – papildus 65-150 lati mēnesī video_f doc

Skolās integrēs bērnus ar funkcionāliem traucējumiem 18.08.2008. Nākošā gada pavasarī uzsāks 38 skolu piemērošanu doc

Pavērsiens eksakto priekšmetu apguvē: kam, par cik un kādēļ? 13.08.2008. Turpmāk eksaktajos priekšmetos būs uzsvars uz praktiskiem darbiem doc

Vai seksuāli varmākas apdraud bērnus vasaras darbos? 06.08.2008. Visdrošāk meklēt darbu caur NVA vai pašvaldībām doc

Skolu skaita samazināšana var skart arī lauku ekoskolas 04.07.2008. Lauku skolas iegūst Zaļo karogu un pierāda, ka līdzvērtīgas pilsētu skolām doc foto

Vismaz 150 lauku skolām draud slēgšana 13.06.2008. Salas pašvaldība cīnīsies, citām skolām neiespējami pastāvēt bez valsts atbalsta doc grafiks

Pamatskola – līdz 6. klasei? 01.02.2008. T. Koķes ieceres par skolu restrukturizāciju vēl nerod atbalstu pedagogos video_f

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: