Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.11.2019.
 

Valsts valodas stiprināšana vai ceļš uz provinciālismu?

Valoda, integrācija doc video_f

27.06.2008. Baiba Sprance  A A A Komentāri: 0
Igaunijas un citu Eiropas valstu augstākās izglītības koncepcijas tiek virzītas uz internacionalizācijas principu, turpretī latvieši vēlas stiprināt valsts valodu gan privātajā, gan valsts sektorā. Visticamāk, ka vēl šajā gadā Latvijas likumdevēji un valdība izlems par divu valsts valodai visnotaļ nozīmīgu normatīvu aktu pieņemšanu, kas tieši skars augstākās izglītības iegūšanas valodu valsts finansētajās augstskolās un nepieciešamību pēc valsts valodas pārvaldīšanas augstākajā līmenī vairāk kā 100 profesiju pārstāvjiem. Jau šobrīd diskusija par to, cik plaši valstij jāiejaucas augstskolu programmu apguves valodu regulēšanā, kā arī to profesiju loka paplašināšanā, kurām bez tekošas latviešu valodas neiztikt, izvērtusies divos visai pretējos virzienos. Vieni saka, ka tādējādi Latvija var kļūt par provinciālu zemi un izolēties no starptautiskās studentu un darbaspēka aprites, citi uzskata, ka šis ir viens no mērķtiecīgākajiem soļiem latviešu valodas aizsargāšanā.
17. jūnijā Augstākās izglītības likumprojektu valdība skatīja atkārtoti un nolēma, ka valsts finansētajās augstskolās mācības būs jānodrošina valsts valodā, tomēr likumprojekts vēl nav vērtēts Saeimā. Savukārt Grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumos Nr.296 “Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu prasmes pārbaudes kārtību”, kas paredz, ka 110 profesiju un amatu pārstāvjiem latviešu valoda jāpārzina augstākajā līmenī, Tieslietu ministrija jau tuvākajās dienās iesniegs Valsts Kancelejā, kur tiks izlemts par to iekļaušanu Ministru kabineta darba kārtībā vai Ministru kabineta komitejas sēdes darba kārtībā.

Nespēsim konkurēt izglītības tirgū

Šī  gada 4. jūnija raidījumā “Kas notiek Latvijā?” notika spraigas diskusijas par valsts valodu augstākajā izglītībā un darba tirgū. Latvijas Studentu apvienības prezidents Uldis Luckāns pauda viedokli, ka likuma pieņemšanas gadījumā pastāvētu dažādi riski – augstskolas mēģinātu mākslīgi veidot kopīgos grādus un iegādāties franšīzes. “Varētu būt risks vai varbūt vēlēšanās mākslīgi veidot kopīgos grādus, vai mākslīgi varbūt šīs te franšīzes iegādāties tikai, lai, pieņemsim, Latvijas Universitāte vai jebkura cita valsts vai valsts finansējuma saņemoša augstskola drīkstētu realizēt savu programmu, pieņemsim, angļu valodā,” viņš paskaidro. Studentu apvienības prezidents ir pārliecināts, ka šobrīd Latvijas augstākās izglītības iestādes nespēj konkurēt ar Eiropas valstu universitātēm, kur mācības ir par zemāku cenu un iespēja mācīties vairākās valodās. Viņš uzskata, ka, pieņemot šo likumu, tāpat Latvijas studentiem nebūs iespēja mācīties kopā ar ārvalstu studentiem Eiropas Savienības valodās. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle piekrīt, ka katrai augstskolai jāļauj mācīt tajā valodā, kurā tā vēlas. Viņa piebilst: “Ja darba tirgū ir pieprasījums, jābūt piedāvājumam!”

Augstākās izglītības apstiprinātais likumprojekts nosaka, ka valsts augstskolām būs jānodrošina mācības valsts valodā. Augstskolas, ko finansē valsts, varēs slēgt franšīzes līgumus ar ārvalstu augstskolām, tādējādi nodrošinot mācības Eiropas Savienības (ES) valstu oficiālajās valodās.  Citās valodās varēs mācīties, ja realizēs valodu, kultūru un reģionu augstākās izglītības programmas, kā arī pamatojoties uz ES programmu un starptautisko līgumu sadarbību. Citās valodās varēs realizēt arī programmas, kuras izstrādātas īstenošanai ārvalstīs un kuras īsteno kādā no ES oficiālajām valodām. Atsevišķas programmu daļas varēs realizēt citās valodās, ja tās pasniegs vieslektori, viesdocenti un viesprofesori no ārvalstīm.

Viesnīcas “Europa Royale Riga” ģenerāldirektors Jānis Jenzis ir pārliecināts, ka izglītība gatavo darba tirgum, tādēļ studijas tikai valsts valodā varētu bremzēt konkurētspēju nākotnē. Viņš stāsta: “Mēs varam nākotnē zaudēt savu konkurētspēju un izveidoties par provinciālu reģionu, kur mums liekas, ka mēs esam pasaules centrā, viss griežas ap mums un mēs zinām visu vislabāk, un tāpēc es domāju, ka ļoti būtiski ir šis starptautiskais studentu mikslis, lai iebrauc cilvēki no Rietumeiropas  valstīm iegūt šeit labu, kvalitatīvu izglītību angļu valodā, lai viņi tiekas ar mūsu studentiem, apmainās idejām, apmainās tradīcijām, tas tikai ilgtermiņā vairos Latvijas konkurētspēju.” 

Kādās valodās un par kādu naudu šobrīd studē Latvijā?

2007./2008. akadēmiskajā gadā LU guvusi ienākumus 355 020 latu apmērā, nodrošinot piecas programmas angļu valodā, neskaitot angļu, franču, vācu un krievu filoloģijas programmas, kā arī Āzijas un somugru studijas.  Tātad vienas programmas ieņēmumi ir aptuveni 71 004 lati. Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Uldis Sukovskis stāsta, ka Augstākās izglītības likuma grozījumi ir pozitīvs solis, jo tas palīdzētu piesaistīt mācībspēkus. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka lielas studētgribētāju masas gan tas nepiesaistīs.

Latvijas valsts un jurisdisko personu dibinātās augstskolās labprāt studē arī ārvalstu studenti. 2007./2008. ak. g. Latvijas Universitātē studēja 215 studenti no citām valstīm, Rīgas Stradiņa universitātē 151, bet Rīgas Ekonomikas augstskolā bija par 21 studējošo mazāk. Rīgas Tehniskajā universitātē savas zināšanas papildina 82 ārvalstnieki. Daugavpils universitātē tikai 26. Kopā Latvijas valsts augstākās izglītības iestādēs studē 626 ārzemju studenti.

Latvijas augstskolās un universitātēs dažādās programmās studē ne tikai latviešu valodā, bet arī krievu. Angļu valodā 2007./2008. ak. g. visvairāk studējošo ir Rīgas Ekonomikas augstskolā. Otrā pēc angļu valodā studējošo skaita ir Latvijas Universitāte. Rīgas Stradiņa universitāte ierindojas trešajā vietā – 149 studenti. Ceturtā ir Rīgas Tehniskā universitāte, kurā angļu valodā mācās 59 studenti. Krievu valodā ir krietni mazāk studējošo – 23. Visi zināšanas apgūst Rīgas Tehniskajā universitātē. Pie šīm valodām nepieder filoloģijas programmas, kuru valodu nosaka programma.
Programmas, kurās mācību valoda nav latviešu valoda nebūs jāslēdz, jo pēc likuma pieņemšanas programmas balstīsies uz sadarbības līgumiem ar ārvalstu augstskolām.

No kurienes ierodas studenti?

Vislabprātāk uz Latviju gūt zināšanas brauc no Krievijas – 384 jeb 26 % no studējošo kopskaita. Mazliet atpaliek Lietuva – 22% no kopskaita jeb 332 studenti. Latvijas augstākās izglītības iestādēs studē 92 vācieši. No Igaunijas mācīties atbraukuši 74 studētgribētāji jeb 6% no kopskaita, bet no Šrilankas – 69.  Baltkrievija un Ukraina ir sestā un septītā populārākās valstis, no kurienes dodas studēt uz Latviju – 56 cilvēki jeb 4%. No Gruzijas uz Latviju iegūt augstāko izglītību atbraukuši 45 cilvēki jeb 3% no kopskaita. Lielbritānijas, Kazahstānas un Zviedrijas studējošie, no katras valsts 25 jeb 2% no kopējā studējošo skaita valsts augstskolās Latvijā. Kopā Latvijas valsts augstākās izglītības iestādēs studē cilvēki no 56 pasaules valstīm. Kopā – 1492 studenti.

Lielākais apmaiņas studentu skaits, kuri dodas no Latvijas uz citām valstīm, ir Latvijas Universitātē – 216 reflektanti 2007./2008. ak. g. Nākošā augstākās izglītības iestāde ir Vidzemes augstskola – 71 students, kurš devies apmaiņas veidā studiju programmas ietvaros. Rīgas Tehniskā universitāte  lepojas ar 45 studentiem, kas dodas gūt zināšanas ārvalstīs, bet Rīgas Stradiņa universitāte – 47. Rīgas Ekonomikas augstskolas 36 studenti devās uz dažādām valstīm. 36 Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas reflektanti devās apmaiņas veidā uz ārvalstīm. Kopā no 27 Latvijas augstskolām devās studēt 847 cilvēki, kas apguva zināšanas 36 valstu augstskolās.

Igaunijas koncepcija atvērta citu valstu studentiem un vieslektoriem

Igaunijas augstākās izglītības koncepcija veidota tā, lai atbalstītu internacionālismu un veidotu jaunus instrumentus, lai integrētu kvalificētus speciālistus, piemēram, akadēmiskos spēkus. Igaunijas koncepcija atbalsta arī pasniedzēju un studentu mobilitāti, sadarbojoties ar citu valstu mācību iestādēm, un vienmērīgi palielinot ārzemju studentu skaitu Igaunijā augstākajās izglītības iestādēs.

Koncepcijā noteikti mērķi, kas jāsasniedz. Līdz 2014. gadam 3% no pastāvīgā mācība personāla būtu ārzemju pasniedzēji. Igaunija nodrošinātu arī stipendiju visiem igauņu doktorantūras studentiem vismaz vienu semestri kādā ārvalstu universitātē. Līdz noteiktajam laika posmam augstākās izglītības politika nosaka, ka 10% no doktorantiem Igaunijas universitātēs jābūt studentiem no citām valstīm. Maģistru programmu studenti varēs saņemt stipendiju, bet 3% no kopējā bakalaura līmeņa studentu saņems atbalstu, lai mācītos ārvalstu augstākajās izglītības iestādēs. Paredzēts, ka bakalaura programmas studentu skaits, kuri piedalīsies ES mobilitātes programmās, sasniegs 3000. Doktorantūras studiju programmas, ko realizēs angļu valodā, attīstīs valodas nozīmīguma dēļ, tādējādi veicinot studentu mobilitāti un atvedot ārzemju studentus uz Igauniju.

Reģiona valstis – Zviedrija, Somija un Norvēģija – jau realizē programmas citās valodās, ne tikai valsts valodā. Piemēram, Norvēgijā studētgribētājs var izvēlēties starp angļu un norvēģu, Somijā starp somu, zviedru un sāmu valodu (Ziemeļsomijā), bet Zviedrijā – zviedru un angļu.

Lai gan Latvijas augstākās izglītības politikā nav definēti tik skaidri mērķi, lai atbalstītu internacionālismu un studentu un pasniedzēju mobilitāti, Augstākās izglītības likumprojekts paredz pāreju uz Eiropas kredītpunktu uzskaites pārneses sistēmu, kas nodrošinās studējošo mobilitāti un dos iespēju ārzemju studentiem iekļauties Latvijas augstākās izglītības sistēmā. Likumprojekts arī paredz augstāko izglītības institūciju, arī ārvalstu kopīgu programmu īstenošanu un kopīgu augstākās izglītības kvalifikācijas piešķiršanu.

Normatīvā akta ietekmi uz makroekonomisko vidi likumprojekta izstrādātāji paredz, kā mērķi panākt sagatavoto speciālistu atbilstību jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem visās tautsaimniecības jomās. Tomēr valodas stiprināšana un reizē arī zināšanu ierobežošana citās valodās, bremzē latviešu studentu konkurētspēju, jo mācības notiek latviešu valodā. Igaunijas piemērs parāda, ka valsts izglītības politika stingri regulē un virza gan savas valsts valodas politiku un vienlaikus saglabāšanu, gan, sagatavojot konkurētspējīgus speciālistus, integrēšanos starptautiskā darba tirgū. Šobrīd viss ir atkarīgs no studenta darbaspēka un zinātkāres – plašākas zināšanas citā valodā un specifisko terminu apgūšanu ārzemju valodās viņš var tikai pats.

Neizprotami valodas zināšanas kritēriji dažādām profesijām


Valodas jautājums skar arī darbaspēku un darba devējus Latvijā. Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumos Nr. 296 “Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību” nosaka profesiju sarakstu un valodas zināšanu prasmes līmeni, kuru jāpārvalda.

Augstāko jeb 3. līmeni jāpārvalda 110 profesiju un amatu pārstāvjiem. Pie 3. līmeņa pratējiem jāpieder gan dažādu iestāžu vadītājiem, izglītības iestāžu pārziņiem, direktoriem, kā arī inženieriem, metalurgiem, arhitektiem, ārstiem, psihologiem, skolotājiem, kuģu vadītājiem, kapteiņiem, dispičeriem un citiem profesiju pārstāvjiem. Šaubas rada tas, kāpēc profesijām, kam krasi atšķiras valodas lietošanas vajadzība, kā arī komunikācijas mērķis un rezultāts, nepieciešamas viena līmeņa valodas zināšanas un prasmes. Piemēram, ārstam un sportistam grozījumos noteikts, ka vienlīdz labi jāpārvalda valoda. Tomēr skaidri saprotams, ka ārsta teikto katram cilvēkam ir jāizprot detalizēti, jo no tā atkarīga sasirgušā veselība. Arī zobārstu asistentiem noteikts 3. jeb augstākais līmenis, kaut arī zobārstam ir tieši šis pats līmenis. 2. līmeņa valodas zināšanas nepieciešamas 124 profesiju un amatu pratējiem. Arī pie šīs pakāpes vienuviet pielīdzinātas nesalīdzināmas profesijas un amati. Piemēram, vienlīdz labi latviešu valodu jāzina gan dekoratīvās caurduršanas meistaram, gan vecākajam grāmatvedim. 

4. jūnija raidījumā “Kas notiek Latvijā?” Valsts valodas centra kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis bija pārliecināts, ka vislielākais pieprasījums Latvijas darbaspēka tirgū privātajā sektorā ir pēc krievu valodas. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore E. Egle nepiekrita, jo uzskata, ka 78% Latvijas uzņēmumu primārā ir latviešu valoda. Diskusijā viņa uzsvēra, ka tādēļ neredz apdraudējumu valsts valodai. Ģenerāldirektore prognozēja, ka grozījumu un sodu pieņemšanas gadījumā darba devēji nespēs visu laiku maksāt sodus, atļauties apmaksāt valodu kursus, tādēļ darbiniekiem draudēs atlaišana.
Savukārt viesnīcas ģenerāldirektors Jānis Jenzis apgalvo, ka “nevajadzētu valsts problēmu, integrācijas problēmu uzlikt uz uzņēmēju pleciem”. Šobrīd likums nosaka, ka darbiniekam pašam ir jāziedo savi līdzekļi, lai celtu valsts valodas zināšanu un prasmju līmeni latviešu valodas kursos. Darba devējs var tos apmaksāt, ja pats vēlas, bet likums to nenosaka. J. Jenzis norāda, ka Latvijā nav radīts kāds mehānisms, kas palīdzētu sūtīt darbinieku mācīties valodu, apgūt to par valsts līdzekļiem, kā arī integrēties sabiedrībā. 

Tādēļ atklāts paliek jautājums par to, vai Latvijas valsts šobrīd dara visu, kas tai pienāktos, lai veicinātu valsts valodas apgūšanu to sociālo grupu vidū, kuras to vēlas un kam tas ir nepieciešams. Pretējā gadījumā jāpiekrīt vien uzņēmējiem, kuri saka, ka integrācijas problēmu valsts tomēr vēlas pārcelt uz viņu pleciem. Un vai tā tomēr nav visai divkosīga valsts politika – prasīt valsts valodas zināšanas, bet neuzņemties atbildību par to apgūšanas iespējām?


Video: Latvijas Studentu apvienības prezidents Uldis Luckāns, Valsts valodas komisijas locekle, partijas "Pilsoniskā Savienība" Saeimas deputāte Ina Druviete, Valsts valodas centra kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle un viesnīcas “Europa Royale Riga” ģenerāldirektors Jānis Jenzis diskutē par valsts valodas nozīmi augstākajā izglītībā un darba tirgū. (Fragments no “Kas notiek Latvijā?”, 04.06.2008.)

Augstākās izglītības likumprojekts

Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumos Nr. 296 “Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu prasmes pārbaudes kārtību”

Igaunijas augstākās izglītības koncepcija


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: