Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.11.2019.
 

Lai ekonomikā „mīksti piezemētos” - jāgatavojas krīzei?

Ekonomika, bizness

12.06.2008. Jānis Domburs  A A A Komentāri: 6
Ja gribi mieru, gatavojies karam, vēsta paruna. To var pārfrāzēt arī, spriežot par Latvijas ekonomiku. Vakar „Kas notiek Latvijā?” debatēs šo versiju vienā vai citā redakcijā pārstāvēja vairākums oponentu, tomēr premjers un ministri šķiet vai nu piesardzīgāki, vai arī optimistiskāki. Pat neizvēloties jebkuru no šīm divām versijām, jautājums ir par to, cik liels ir pamatojums izvēlēties vienu no tām un, vajadzības gadījumā, gana ātri mainīt. Neatkarīgi no tā, vai lietojam vārdu krīze, recesija, stagnācija vai dajebkādu citu.

Jau pēc tiešraides vakar TV studijā vēl izraisījās saruna starp premjeru un dažiem raidījuma dalībniekiem par jau debatēs pieminēto – ciktāl Latvijā tiek analizēta ekonomiskā situācija un ciktāl tiek modelēta tās attīstība līdz ar valsts dažādiem politikas scenārijiem. Premjera pārmetums uzņēmējiem – sak, kāpēc pa visiem arvien vēl neesat sametuši naudu un uztaisījuši neatkarīgu institūtu, kas nodarbojas ar šādu pētniecību. Pamatota retorika. No otras puses, valsts pārvaldei arī šāds darbs būtu jāveic, tomēr premjera un ministru pozīciju argumentācija neliecina, ka tas attiecīgajos resoros pilnvērtīgi notiek. Protams, gan vakar Saeimas ārkārtas plenārsēdē, gan „Kas notiek Latvijā?” skanēja gana daudzi skaitļi un argumenti. Tomēr ekonomistu un uzņēmēju teiktais liecina, ka versijas varētu būt daudz plašākas un dziļākas, gan vērtējot ekonomisko situāciju makro un mikro līmeņos, gan spriežot par politikas scenārijiem starptautiskās konkurences kontekstā.

Attiecībā gan uz ekonomikas „veselīgumu”, gan valsts budžeta sabalansētību, atslēgas vārds šobrīd, šķiet, pirmkārt ir nodokļi. Pagaidām valdības uzstādījumi par nodokļu izmaiņām ir relatīvi šauri un mēreni piesardzīgi – par uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņām attiecībā uz peļņas reinvestēšanu, salīdzinot ar Igaunijas piemēru, jau runājam gadiem, nekustamā īpašuma nodokļa jomā, kur pērn jau pasludināja trīs gadu pārejas periodu, jebkādas izmaiņas paredz vienkārši iesaldēt, nedefinējot tālākos principus. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas, kas it kā, Godmaņa valdībai darbu sākot, tika solītas, pagaidām arī nav skaidras. Neapliekamais minimums arvien aug nesteidzīgi, PVN paliek neaizskarams, un tas arī viss. Ja Ārvalstu investoru padome, kā vakar izskanēja, ierosinājusi valdībai pārskatīt nodokļus desmit pozīcijās, no valdības puses nemana pilnvērtīgus uzstādījumus par tik plašu spektru. Arguments, ka nodokļus nevar mainīt gada vidū, protams, ir būtisks. Tomēr, ja ir plāns mainīt nodokļus ar nākamo gadu, tad šobrīd, līdz rudenim, būtu īstais laiks publiskot projektus, lai tos var pilnvērtīgi apspriest.

Valsts budžets var būt gan stimuls ekonomikai, gan inflāciju veicinošs. Šobrīd valsts pamatbudžeta ieņēmumi jau būtiski, par vairāk nekā divarpus simtiem miljonu, atpaliek no plānotajiem. Tāpēc, ja gribam kaut saglabāt līdz šim plānotos ekonomikas simulēšanas pasākumus un, ideālā versijā, rezervēt naudu jauniem, tad ir nepieciešama būtiska ekonomēšana citās, ikgadējās pozīcijās. Diemžēl, lai gan šodien valdībā tiek apspriesti budžeta grozījumi, tas notiek slēgtā sēdē, un ne vakar TV studijā, ne kur citur publikai netiek piedāvāts apspriešanai skaidrs un konkrēts plāns par iespējamu budžeta izdevumu samazināšanu – vispārīgā atalgojuma un valsts pasūtījumu piesaukšana ir krietni par maz. Nerunājot nemaz par to, ka pat 100 miljonu samazinājums, iespējams, būs nepietiekams, un jautājums par valsts pārvaldes un no valsts budžeta finansēto pakalpojumu efektivitāti, pat ja nav sliktākā scenārija, ir aktuāls.

Protams, var teikt, ka nevajag slimot ar pesimismu, jo iekšzemes kopprodukts vēl arvien pieaug, šogad ir uzsākti jauni pasākumi eksporta palielināšanai, cenu pieaugumam vairs pamata nav un inflācijai jāsamazinās, bezdarba rādītāji nav kritiski, un tā tālāk. Jā, tā tiešām ir. Tomēr, ja arī nekļūs sliktāk, nez vai par lieku un nelietderīgu varētu nosaukt vēl plašāku spriešanu par to, kā būtu, ja būtu – gan par labajiem, gan sliktajiem scenārijiem.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: