Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 13.12.2019.
 
Viena no 2008.gada raksturīgākajām iezīmēm Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē ir vairāku valsts augstāko amatpersonu pārvēlēšana vai no jauna ievēlēšana. Ja Valsts kontrolierim pilnvaru termiņš pienāks tikai gada beigās, tad šis pavasaris ir bijis visnotaļ spraigs laiks Satversmes aizsardzības birojam (SAB), bet tieši šobrīd arī Augstākajai tiesai (AT). Tikko svaigi pārvēlētajam, plaši un emocionāli apspriestajam SAB vadītājam ne mazāk pretrunīgās viedokļu izpausmēs šobrīd seko AT priekšsēdētājs, par kuru Saeima plānojusi lemt jau nākamnedēļ.
1-20 ; 21-30 ;
es    18:41  |  27.05.2008.

Ja uz raidījumu nav uzaicināti biedrības "Par godīgumu tiesu varas sistēmā "Temīda"" pārstāvji, tad tas viss ir tikai savējo pulciņš pokazalkai un tēlošanai, ka Latvijā valda demokrātija. 

Tu-esam    01:24  |  28.05.2008.

skat, atkal kāds propagandists...;-) a ko tie Tavi Temīdiešī vispār ir paveikuši - pērnrunden pabļaustījās ar vienu pasākumu, un kopš tā laika ir pazuduši ar galiem... Par Bičkoviča tēmu no viņiem nekas nav dzirdēts... 

  08:43  |  28.05.2008.

Kādēļ nav tiesneši, kas Bičkoviču izvirzīja? 

  08:45  |  28.05.2008.

Atkal vecie ģīmji Guļāns, Eilande, Kūtris (starpcitu, ko šajā raidījumā meklēs Kūtris):(((( 

Observer    10:26  |  28.05.2008.

Kad uztaisīsi raidījumu par Loskutovu ar to pašu sastāvu kas pērnruden tik kaismīgi aizstāvēja to zagļu piesedzēju. Noteikti ar Sipenieci. 

muna    10:49  |  28.05.2008.

Tas pats, kas notiek visā Latvijā - bardaks! Atvainojiet... 

žurka    11:55  |  28.05.2008.

Vai taisnība, ka tiesas procesā, kurā atzina, ka Bičkovičs nav sadarbojies ar VDK, viņu pārstāvēja advokāts Grūtups? 

perfektais    12:33  |  28.05.2008.

Neskatoties uz to, ka radušies daudz jautājumi, kā arī iespējami ierobežojumi saņemt pielaidi valsts noslēpumiem, Saeimas Juridiskā komisija 2008. gada 27. maijā atbalstīja Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča kandidatūru AT priekšsēdētāja amatam. Par I.Bičkoviču balsoja deviņi, bet pret bija trīs komisijas deputāti. Pēc sēdes trīs opozīcijas deputāti žurnālistiem atklāja, ka slēgtajā balsojumā balsojuši "pret". "Pret" balsoja Aigars Štokenbergs, Solvita Āboltiņa (Jaunais Laiks), Jānis Reirs (Jaunais Laiks). Tas nozīmē, ka no Juridiskās komisijas locekļiem „par” balsojuši Vineta Muižniece (Tautas partija), Dzintars Rasnačs (Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK), Inese Šlesere (Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienība), Valērijs Agešins (Saskaņas centrs), Vilnis-Edvīns Bresis (Zaļo un zemnieku savienība), Vladimirs Buzajevs (Politisko organizāciju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"), Valdis Ģīlis (Tautas partija), Andis Kāposts (Zaļo un zemnieku savienība), Jānis Urbanovičs (Saskaņas centrs) un Imants Valers (Tautas partija). Saeimai par I.Bičkoviča iecelšanu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā vajadzēs lemt nākamnedēļ. Izvērtējot visdažādākos viedokļus un tiesnešu attieksmi pret notiekošo, rodas iespaids, ka I.Bičkoviča iecelšana par Augstākās tiesas priekšsēdētāju neveicinās tiesu varas sistēmā optimistiski iecerēto „pašattīrīšanos”. 

Madonna    12:37  |  28.05.2008.

Noteikti vajag kādu neatkarīgu ekspertu arī, ja būs tikai politiķi un tiesneši, es neskatīšos! Kādu sakarīgu juristu vai politologu, bet ne Borovkovu, veco marazmātiķi 

strādājis tiesā    12:39  |  28.05.2008.

Bičkoviča(tautā saukta "Bička") "bīdīšana" kaut uz laiku ļauj saglabāt veco sistēmu un "pievilkt galus". Kukuļos taču tik daudz naudas ir paņemts kā "rokas nauda", vismaz tās lietas viņiem gribētos nokārtot, vai ne? 

Temīda    13:39  |  28.05.2008.

Tiesnešu privilēģija palikt nesodītam – vai būs mūžīga? Ja kāds no mums – pavāriem, šoferiem, celtniekiem, banku kalpotājiem un citiem “reņģu ēdājiem” – atļautos slikti strādāt, tad tiešais priekšnieks vienreiz aizrādītu, bet pie otrā gadījuma vairs neauklētos. Taisnošanās, ka es esmu vienkāršs nejēga un nezināju, kā pareizi jāstrādā, kalpotu uzreiz par pamatu bezierunu atlaišanai. Un, nedod Dievs, ja būtu vismazākais mājiens, ka darbs salaists grīstē apzināti, par saņemtu kukuli. Taču tiesnešiem viss ir savādāk. Par to pārliecinājies būs katrs, uz kura nekustamo īpašumu aci ir metis turīgs mafiozi, vai tiesā skatīta tikusi cita lieta, kurā pretējā puse tiesnesim var izteikt mājienu par “interesi”. Jūs pēkšņi ieraugāt, ka tiesnese paliek kurla un akla, un vispār neredz jūsu piesauktos likuma pantus. Spriedums ir tik dīvains, ka jūsu paziņas juristi vien groza galvas. Ja notiek brīnums, un pret šo tiesnesi tomēr uzsāk disciplinārlietu, tad tiesnešu disciplinārkolēģija par nelikumību vien maigi pabužinās galvu. Nejēga esot apzinājusies savu nejēgšanu, tāpēc neesot vajadzības izteikt aizrādījumu! Pietiekot ar apspriešanu. Piebilstams, ka nesaņemtais sods būtu “bargs” – piezīme vai rājiens. Salīdzināsim. Dažas minūtes vieglu izbaiļu tiesnesim. Un pretī – jums nodarītas ciešanas ilgu gadu garumā. Jūsu veselības sabendēšana, laika un naudas tēriņi! Šos resursus jūs labprāt ieguldītu pats savā nākotnē, bet jums to neļauj. Turpretī tiesnese un viņas ģimene dzīvo komfortā un kļūst arvien turīgāki. Katru nedēļu mēs uzzinām par kādu jaunu negodīgumu un patvaļu tiesās. Taču disciplinārlietas vai Ģenerālprokurora rīcība nez kāpēc neseko. Pēkšņi ir atklājies jau it kā zināmais – ka viss tiek nokārtots kuluāru sarunās. Lietas tiesa izspriež nevis pēc likuma, bet pēc interesēm. Telefona zvans aizstāj likumu. Visbēdīgākais, ka tā rīkojas, ja var ticēt publiskotajām telefonsarunām, arī Augstākās Tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš. Cilvēks, kurš ar likumu ir noteikts par visgodīgāko visā Latvijā. Kuram par godīgumu no mūsu nodokļiem tiek maksāti brangi tūkstoši. Tieši P.Gruziņš ir tas cilvēks, kuram pieder galavārds par jebkura cita cilvēka vainu. Arī lietās par tiesnešu kukuļņemšanu vai nelikumīgu nolēmumu taisīšanu. Tiesiskā valstī tiesnešu kolēģijā nāktos izvērtēt katru gadījumu, kad apelācijas vai kasācijas instance atceļ spriedumu. Tas ir brāķis konkrēta tiesneša darbā. Par nelikumīga nolēmuma taisīšanu atbildību paredz Krimināllikuma 291.pants, par kukuļošanu – 323.pants, par sazvanīšanos(tirgošanos ar ietekmi) – 326-1.pants. Kriminālprocesa likums paredz pienākumu uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz ir saņemtas ziņas, kas norāda uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Ja pārbaudē ziņas neapstiprinās, tad kriminālprocesu izbeidz. Likums nosaka, ka lietas par tiesnešiem izskata personiski Ģenerālprokurors. Varētu domāt, ka likums tiek pildīts un kriminālprocesu pēc 291.panta ir tikpat daudz, cik ir sūdzību par klaji nelikumīgiem tiesas nolēmumiem. Gadījumā, ja neiegūst pierādījumus, ka nelikumīgais nolēmums taisīts apzināti(kurš būs tāds muļķis, ka atzīsies?), kriminālprocesu izbeidz. Tad pārkāpumu nodod izspriešanai disciplinārkolēģijā(nelikumība taču ir bijusi). Tādu secību paredz likums. Dzīvē gan notiek savādāk. Pirmkārt, iesniegumi par nelikumībām uz J.Maizīša galda nemaz nenonāk. Kā jau ir piedzīvots, tos vispirms “pārķer” virsprokurora Jura Pēdas departaments(ar šaubīgiem lēmumiem tajā ir izcēlusies prokurore Ramona Bērziņa) un “aizfutbolē” labi tālu. Nākamais “filtrs”, kurš neļauj dokumentiem nonākt uz J.Maizīša galda, ir tiesās izskatāmo lietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeijers. Otrkārt, ja dokumenti par tiesnešu nelikumībām arī nonāk pie Ģenerālprokurora, tad “ieslēdzas” padomnieki.(Pat gribēdams, Ģenerālais pats nespēj izskatīt visu ienākošo sūdzību blāķus). Kā tas redzams grāmatā par aizkulišu telefonsarunām, pasūtīt Ģenerālprokurora parakstītu atzinumu, ka tiesneša izdarītais noziegums nav noziegums, ir bijusi ierasta prakse. Sūdzības par tiesnešu nelikumīgiem lēmumiem ir vai ik dienas, bet Ģenerālprokurora uzsāktu kriminālprocesu pēc KL 291.panta kā nav tā nav. Izskatās, ka sūdzības vispār netiek pārbaudītas. Kāpēc? Dīvainu spriedumu pavadonis ir intereses. Precīzāk, kukulis. Kad to skaidri pateica Valsts prezidente V.V.Freiberga, sekoja īpatnēja M.Bičkoviča un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu reakcija. Visi Latvijas tiesneši esot svēti! Kad KNAB tomēr pieķēra pie rokas B.Tāleri un I.Poļikarpovu, tiesnešu pārraugi un vadītāji saskatīja, ka kukuļņemšana nav pietiekams pamats, lai abas atbrīvotu no tiesneša amata! Pēdējo septiņu gadu laikā tiesnešu disciplinārkolēģija ir ieteikusi atbrīvot no amatiem tikai septiņus tiesnešus. Vidēji pie vienam gadā. Pamatā par dzeršanu. Kā Hipolits Miks. Parasts mirstīgais līdzīgā situācijā jau sen būtu cietumā, bet H.Miks gadiem turpināja savus “varoņdarbus”. Tiesnešu pašpārvalde ir gaužām bezzobaina. Tā padara par muļķiem tos tiesu priekšsēdētājus, kuri cenšas panākt likumību un ierosina disciplinārlietas. Nupat izskanēja fakts, ka visrupjāko cilvēktiesību pārkāpumu – pēdējā vārda nedošanu apsūdzētajam – tiesnešu disciplinārkolēģija uzskata par ievērības necienīgu sīkumu. Ja brutālu necieņu pret Eiropas Savienības likumiem un Latvijas starptautiskiem līgumiem atļaujas AT senatori, tad ko no viņiem var mācīties studenti? Turklāt tiesnešu nelikumību lielākā daļa līdz disciplinārlietai nemaz nenonāk. Ja kāds ir lūdzis ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu, tam ir zināms Tiesu administrācijas Tiesu darba organizācijas departamenta direktores Dzintras Kullas un viņas vietnieces Tatjanas Bormanes stils: pataisīt melnu par baltu, un pat visrupjāko nelikumību pasniegt tik gludi samudžinātu, ka soda par patvaļu vietā vainīgajam būtu piešķirami eņģeļa spārniņi. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Juris Stukāns saka skaidri – viņa pamatuzdevums esot aizstāvēt tiesnešus. Tā kā sūdzību par klajām nelikumībām Rīgas apgabaltiesā ir bezgala daudz, J.Stukāns ir sācis bēguļot, un ir atteicies no sākotnēji tik braši uzsāktās pilsoņu uzklausīšanas pirmdienās. Kā visi pārējie tiesu vadītāji, arī J.Stukāns norobežojas no tautas ar necaursitamu sekretāru sienu – lai tikai nebūtu jādzird par patvaļīgu tiesnešu radīto postu. Tieslietu ministrija iet vēl tālāk un skaidro, ka likums par iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību uz tiesu priekšsēdētājiem neattiecas. Pilsoņu sūdzības par nelikumībām tiem neesot jāuzklausa. Ja kādam nav naudas nolīgt advokātu rakstiskas sūdzības sastādīšanai, tad kāpēc lai tādu nabagu ņemtu vērā! Otra konceptuālā nostādne, ko īsteno Dz.Kulla un T.Bormane: tiesneša nelikumību izskatīšana disciplinārkolēģijā esot nepieļaujams spiediens uz tiesneša neatkarību. Tāpēc disciplinārlietas ierosināt nedrīkst! Ja kāds ir izdarījis KL 291.pantā paredzētu noziegums, esot jānogaida gads vai divi! Reaģēt uz tiesneša patvaļu drīkstot tikai pēc tam, kad Augstākās Tiesas Senāts būs pieņēmis lietā īpašu blakus lēmumu par nepieciešamību uzsākt disciplinārlietu. Lielāku cinismu ir grūti iedomāties. Likums jau tā garantē tiesnešu praktisku nesodāmību – ja disciplinārlieta nav uzsākta un izskatīta trīs mēnešu laikā(!) no pārkāpuma atklāšanās(sūdzības iesniegšanas) dienas, iestājas noilgums un tiesnesi sodīt nedrīkst. Nav zināms arī, ka Latvijas vēsturē kāds tiesnesis uz savu iniciatīvu būtu uzņēmies rakstīt ieteikumu, ka otrs tiesnesis ir sodāms!? Taču viss nostājas vietās, ja pavēro ceļus, no kurienes parādās jauno tiesnešu kandidāti. Atlasi veic T.Bormane(pēc vairākiem faktiem spriežot, viņa ir faktiskā noteicēja departamentā, kurā Dz.Kulla skaitās direktore). To, kādi cilvēki tiek virzīti par tiesnešiem, saskaņo kabinetu klusumā. Varam tikai zīlēt, vai izvērtēšana ir nopietna. Kur garantijas, ka pēc telefonieteikuma netiek virzīti “vajadzīgie”, bet godīgos un spējīgos atstājot “aiz borta”? Dīvaini, ka tiesnešus izrīko Cēsu kolonijas bijusī uzraudze, atsauksmes par kuru nav glaimojošas. Absurdi, bet tik svarīgajos tiesnešu amatos, turklāt uz mūžu, Saeima ieceļ vispār bez apspriešanas un pat neprasot, kas ir šie cilvēki! Ja kāds tic, ka plānotā tiesnešu konference spēs ko mainīt, tad tam būtu jāpalīdz šo mērķi sasniegt. Godīgi cilvēki ir arī tiesnešu starpā. Tāpēc pirmais – izveidosim “balto sarakstu”! Lai sabiedrība zina, kuri no tiesnešiem ir taisnīgi, un ir ar nevainojamu reputāciju. Otrais. Cietušajiem no tiesu patvaļas vajadzētu turēties kopā. Trešais. Būtu jānosauc to tiesnešu un prokuroru vārdi, ar kuriem saistās klaji nelikumīgi lēmumi un netaisnīgi spriedumi. Gribētos cerēt, ka A.Guļāns un J.Maizītis spēs atbrīvoties no “galminiekiem”, kuriem telefona zvans aizstāj likumu. Būtu labi, ja Saeima atceltu trīs mēnešu noilgumu, kas padara tiesnešu disciplinārlietas bezjēdzīgas. Latvijā tiesnešu vairākums ir vēl kompartijas iecelti. Šķiet, tiem ir grūti pieņemt jauno ES domāšanu. Līdzšinējo draugu būšanu varētu novērst, ja disciplinārlietas par pārkāpumiem izlemtu komisija, kurā ietilptu arī ar “tiesnešu brālību” nesaistīti cilvēki. Rēķinoties ar sliktāko, ka arī šis tiesu skandāls beigsies kā parasti, “reņģu ēdājiem” vēl paliek iespēja iesniegt sūdzības Eiropas institūcijās. Ostaps Benders teica: slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās! 

aizvien aktuāli    19:30  |  28.05.2008.

Vaira Vīķe-Freiberga, Valsts prezidente: "Tie tiesneši, tiesu izpildītāji, prokurori, advokāti, kas ir izaicinoši korumpēti, klaji un ciniski ņirgājas par tiesiskumu un taisnīgumu, viselementārākajiem principiem, ir bez žēlastības jāizmēž no tiesu sistēmas." 

Kādēļ    19:31  |  28.05.2008.

mūsu Valstī viss ir iespējams?Gribu stipri pateikt:valdošā mafija rīkojas,virza,apstiprina,noņem ... .Kad pienāks laiki,kad mūsu Valsti pārvaldīs godprātīgi ļaudis?Kādēļ šobrīd godprātīgu ļaužu viedokļi netiek respektēti?Manuprāt,vienīgā iespēja situāciju Valstī mainīt ir modināt un aicināt ļaudis atmosties.Un šo var paveikt godprātīgie žurnālisti!Tādēļ lūdzu ikvienu godīgu un taisnīgu žurnālistu visiem spēkiem censties ļaudīm skaidrot un parādīt īstenību.Tikai taisnīgā un godīgā Valstī būs iespējams nākotnē normāli ļaudīm dzīvot.Šobrīd ir ļoti,ļoti,ļoti bēdīgi un slikti. 

Agnese    20:23  |  28.05.2008.

Sastāvs piemeklēts, lai nomasētu Bičkoviču. Lai gan ar Gruziņu "KNL?" noteikti iegrābās - uzaicināja pirms šāsdienas intervijas Latvijas Avīzē un pēc tam vairs nevarēja pateikt: sorry, nenāc. P.S. Es neuzskatu, ka Bičkovičs ir piemērotākais kandidāts, bet man nepatīk tā shēma pēc kuras ar tenkām un propagandu, bez reāla profesionalitātes izvērtējuma, tikai operējot ar mapītēm, ko piegādā Romualda Vonsoviča birojs un pats Guļāns, viņu mēģina nomasēt. 

jautajums    21:49  |  28.05.2008.

jāni, šobrīd ēterā, visi atsaucas uz tiesas spriedumu, kas ir bijis attiecībā uz kandidātu bičkoviču. Un Ēlandes kundze šajā sakarā saka "mēs visi zinām, kādi šie spriedumi mēdz būt". Ēlandes kundze - kura pati ir tiesu varas pārstāve. Varbūt viņa kaut ko slēpj. tālāk - termins "šaubu ēna" vai tā blondā ēnu pavēlniece domā, ka mūks būs par tiesnesi??? Pavaicājiet lūdzu, vai termins šaubu ēna nav izdevīgs konkrētu ekonomikas-politikas u.c. veidojuma struktūtu pārstāvjiem savu kandidiātu iebīdīšanai? līdz izsmieklam. 

jautajums    21:50  |  28.05.2008.

te bija domāts, ka varbūt ēlandes kundze ir lietas kursā kā tad tapa tas spriedums. 

qwerty    21:52  |  28.05.2008.

vai pār jaunā laika politiķi ilmu čepāni arī savulaik nebija šaubu ēna par rīkošanos kut kā interesēs u.t.t.??? 

qwerty    21:53  |  28.05.2008.

vai pār jaunā laika politiķi ilmu čepāni arī savulaik nebija šaubu ēna par rīkošanos kut kā interesēs u.t.t.??? 

kad nekas nav pa    21:54  |  28.05.2008.

musu valstii ir pierasts, ka japierāda ka neesi kamielis 

???    21:57  |  28.05.2008.

jāni tu vispār saņem info par skatītāju jautājumie tiešajā ēterā? nu tipa kaut kads keburs tev tur ausii ir iemakarēts, moz asistenti var painformēt, te ir dazi loti interesanti komentari-jautajieni. 



1-20 ; 21-30 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: