Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 06.12.2019.
 

Kādas papildus atlaides lidostā „Rīga” saņem „Ryanair”?

Satiksme doc

26.05.2008. Baiba Sprance  A A A Komentāri: 5
“Kas notiek Latvijā?” (KNL) redakcijas rīcībā nonākusi lidsabiedrības “Ryanair” konfidenciāla vēstule, kas 2005.gada sākumā sūtīta Starptautiskās lidostas “Rīga” bijušajam prezidentam Dzintaram Pomeram. Tās saturs rosina domāt, ka “Ryanair” piešķirtās 80% atlaides, kas tiek aprēķinātas pēc pārvadāto pasažieru skaita, nebūt nav vienīgās. Šī vēstule rada aizdomas, ka 2004. gadā noslēgtais sadarbības līgums starp aviokompāniju “Ryanair” un lidostu iepriekšminētajai aviosabiedrībai nodrošina vēl papildus finanšu labumus, kuri tiek rūpīgi slēpti aiz līguma konfidencialitātes statusa. KNL ir versija, ka gada summa, ko, apmaksājot “Ryanair” rēķinus, varētu būt tērējusi lidosta „Rīga”, sasniedz vismaz 300 tūkstošus ASV dolāru. Minētā līguma kopiju līdz šim nav izdevies iegūt nevienam - arī Konkurences Padomei (KP).
Vai lidosta „Rīga” apmaksā “Ryanair” rēķinus?
Konfidenciālajā vēstulē “Ryanair” vadība pauž sašutumu par VAS „Latvijas gaisa satiksme” (LGS) tai atsūtītajiem rēķiniem par gaisa satiksmes kontroli. “Ryanair” puse norāda, ka līguma ar lidostu paragrāfs 2 (b)  ietver nosacījumu, ka “Ryanair” nodeva lidostai par katru izlidojošo pasažieri iekļauj visas iespējamās maksas. Tai skaitā “visas lidlauka maksas, termināla navigācijas maksas un jebkuru un visas eksistējošās vai nākotnes Valsts un lidostas nodokļus, nodevas un maksas, kas attiecināmas uz “Ryanair” veiktajiem pasažieru pārvadājumiem no Rīgas lidostas”. Līdz ar to var secināt, ka iespējamā gada summa, ko “Ryanair” viena gada laikā nav maksājis LGS par gaisa kontroles pakalpojumiem ir 314 316 $. Šo summu saskaņā ar konfidenciālajā vēstulē pieejamo informāciju varētu būt maksājusi lidosta „Rīga”. Arī “Ryanair” viceprezidenta Maikla Kovlija parakstītajā vēstulē uzsvērts, ka “tā kā tie (piestādītie rēķini) attiecas uz maksām par gaisa satiksmes kontroli, kuras ir iekļautas mūsu līgumā, tad es uzskatu, ka tie būtu jāsedz Rīgas lidostai”.

KNL rīcībā ir nonākusi informācija, ka šāda norēķinu sistēma, kad lidosta apmaksāja „Ryanair” gaisa kontroles maksājumus, varēja pastāvēt vismaz divus gadus – 2005. un 2006.gadā. Lidostas peļņa 2005.gadā bija 202 000 latu, bet 2006. gadā - 961 000 latu, bet provizoriskais lidostas maksājums LGS, ko tā veikusi „Ryanair” vietā, pēc tā laika ASV dolāra kursa sastāda aptuveni 166 586 latus gadā.
KNL aptaujātie juristi atzina, ka lidosta tādējādi varētu būt pārkāpusi “Konkurences likuma” 13. pantu, kas, citustarp, nosaka, ka „dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.” Tāpat arī ir aizdomas par likuma  “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” normu pārkāpšanu.

KP locekle Skaidrīte Ābrama piekrīt, ja lidostas noslēgtajā līgumā ar “Ryanair” ir paredzētas milzīgās atlaides vai, iespējams, vēl kādi citi atvieglojumi, tas būtiski samazina “Ryanair” izmaksas, salīdzinājumā ar citām aviosabiedrībām, kuras apkalpo lidosta „Rīga”, un, protams, šādi „Ryanair” iegūst nepamatotas konkurences priekšrocības. Nesamaksājot par to, par ko maksā un, kā tika konstatēts KP lēmumā par lidostas atlaižu lietu, pārmaksā citas aviokompānijas, „Ryanair” uz to rēķina var efektivizēt savas izmaksas un palielināt peļņu.
 
Vai slepenā līguma nosacījumus Latvijā zina tikai viens cilvēks?
„KNL” sazinājās ar ekspertu civilās aviācijas jomā, kurš pārzina Latvijas situāciju un tirgu, lai noskaidrotu, cik pamatotas ir aizdomas par papildus labumiem, ko lidosta „Rīga” saskaņā ar minēto līgumu varētu sniegt aviosabiedrībai „Ryanair”. Eksperts, kurš lūdza savu vārdu neminēt, nenoliedza, ka aizdomas var izrādīties pamatotas. Tomēr šobrīd Latvijā esot tikai viens visnotaļ ietekmīgs cilvēks, kurš savulaik līgumu ar „Ryanair” kārtojis un virzījis, līdz pat tā noslēgšanai. Tikai viņam vien arī esot zināms, kādi ir papildus labumi, ko gūst šī zemo cenu aviosabiedrība.

Kā liecina publiskā informācija par četrus gadus ilgo „Ryanair” darbību Latvijā, visaktīvāk to komentējis un mēdijos aizstāvējis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Tieši no viņa sacītā ziņu aģentūrai „BNS” (16.02.2008.) izriet, ka viņš zina vairāk, nekā prese raksta. „Es varu pateikt to, ka šogad bāze būs. Viss. Neko vairāk es arī neteikšu,” atzinis A.Šlesers.
 „KNL” intervētais eksperts uzsvēra, ka, kopš noslēpumainās sadarbības sākuma starp lidostu un „Ryanair”, starptautiskā civilās aviācijas sabiedrība pret „Rīgu” kā sadarbības partneri sākusi izturēties visai rezervēti un atturīgi. Ja iepriekš lidosta „Rīga” uztverta kā līdzvērtīgs konkurents un sadarbības partneris, tad šobrīd iepriekš iegūtais tēls esot zaudēts.
Zīmīgi, ka gan Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, gan Starptautiskās lidostas „Rīga” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters uz „KNL” uzdotajiem jautājumiem “Vai varētu konkretizēt “Ryanair” un Rīgas lidostu noslēgtā līguma nosacījumus par nodevu  lidostai, ko maksā aviokompānija? Vai apliecināt šādu nosacījumu esamību? Vai šādas ekskluzīvas situācijas radīšana vienai zemo cenu aviokompānijai nacionālajā lidostā ir valstiski pamatots un atbildīgs lēmums?” sniedz identiskas un visai formālas atbildes.  Abi norāda, ka “Ryanair” veic maksājumus atbilstoši Ministru Kabineta (MK) noteikumiem, kā arī saskaņā ar savstarpējiem līgumiem. Satiksmes ministrs stāsta: “Te jāuzsver, ka saskaņā ar vispārpieņemto praksi, arī šajā gadījumā, līguma saturs starp diviem komersantiem bez abu pušu piekrišanas nav atklājams trešajai pusei”. “KNL” nosūtīja jautājumus “Ryanair” Ziemeļeiropas reģiona vadītājam Vilhelmam Hamiltonam, tomēr atbildes joprojām nav saņemtas.

KP locekle S.Ābrama paskaidro, ka iespēja iegūt līguma kopiju 2005. gada novembrī  nav vainagojusies panākumiem. Viņa stāsta, ka pēc administratīvā pārkāpumu kodeksa likumiem lidosta samaksājusi soda naudu, kā arī ļāvusi līgumā ieskatīties, tomēr kopiju KP nav saņēmusi. Apjomīgo līgumu angļu valodā lidostas vadība lasīt ļāva tikai uz vietas, taču KP darbinieks uzskatījis, ka izmantojama tikai līguma kopija, tāpēc toreiz redzami nav sācis to uz vietas lasīt. Tādēļ uz konkrētiem līguma pantiem KP nevar atsaukties, jo nav saņēmusi šo dokumentu. “2005.gadā, kad Konkurences padome izmeklēja lidostas “Rīga” atlaižu lietu un pieprasīja lidostai iesniegt tās līguma ar „Ryanair” kopiju, lidostas vadība atteicās to darīt, aizbildinoties ar to, ka šīs aviokompānijas vadība tam nepiekrītot, taču noteicošais tomēr esot lidostas politiskās vadības noteiktais aizliegums. Acīmredzami līgums saturēja punktus, kuros šai „politiskajai vadībai” nebija vēlams, lai mēs tajos iedziļinātos,” piebilda S.Ābrama.

Ko no „Ryanair” iegūst Kauņa un ko Rīga?  

Īrijas lielākā aviokompānija “Ryanair” dibināta 1985. gadā. Tā ir viena no Eiropas lielākajām zemo cenu aviosabiedrībām. 2004. gada 23. jūlijā “Ryanair” noslēdza sadarības līgumu uz 10 gadiem ar Starptautisko lidostu “Rīga”, bet  darbību Latvijā sāka 2004. gada 31. oktobrī. Šobrīd šī aviosabiedrība veic lidojumus no Rīgas uz Brēmeni, Dublinu, Frankfurti, Glāsgovu, Liverpūli, Londonu, Stokholmu, Tamperi, Bristoli, East Midlands un Milānu. 2006. gada vasarā sākās sarunas par  “Ryanair” plāniem veidot lidostā “Rīga” bāzi, tomēr joprojām nav skaidra apliecinājuma no “Ryanair” vadības puses. Šī aviokompānija saņem arī atlaides lidostas nodevām 80% apmērā. 2007. gadā “Ryanair” apkalpojis 800449 pasažieru lidostā “Rīga”, ierindojoties otrajā vietā starp visām uz Rīgu lidojošajām aviokompānijām. Summa, ko “Ryanair” maksāja lidostai “Rīga” par 664 976 pasažieriem 2006. gadā bija 1 138 452,74 lati, ieskaitot atlaides, bet 2007. gadā – 1 370 385, 34 lati. 
Atšķirībā no Latvijas, kaimiņvalstī Lietuvā zemo cenu aviokompānija “Ryanair” veic lidojumus nevis uz galvaspilsētas starptautisko lidostu, bet uz reģionālo lidostu Kauņā. Līdzīgi tas tiek praktizēts arī citās reģiona valstīs. Oficiālā statistika liecina, ka Kauņas lidosta šīs sadarbības rezultātā guvusi pamatīgu attīstības impulsu gan pasažieru, gan kravu pārvadājumos, ko nekādā gadījumā nevar apgalvot par lidostas „Rīga” guvumiem no sadarbības ar “Ryanair”.

2007. gada Kauņa apkalpoja 391 000 pasažieru un 7000 tonnu kravas. Rīga apkalpoja tikai par 1160 tonnām (8160 ) vairāk kravu. 2004. gadā ( pirms „Ryanair” ) Kauņa apkalpoja tikai 27 000 pasažieru. 2008. gada 2. aprīlī, Kauņas celtniecības uzņēmums AB YIT Kausta pabeidza Kauņas lidostas jaunā termināla būvniecību. Īsā laika periodā – septiņos mēnešos tika uzbūvēts jauns pasažieru terminālis, kas atbilst visām Šengenas telpas prasībām. Kopējā projekta vērtība sasniedz 64 milj. litu. Lidostā ir pabeigti visi celtniecības darbi, sakārtota apkārtne un infrastruktūra, tajā skaitā ierīkota arī automašīnu stāvvieta. Trīs stāvu terminālis aizņem 7573 kvadrātmetru lielu platību.

Nenoliedzami, ka Kauņas lidostas straujo izaugsmi ir veicinājusi sadarbība ar „Ryanair”, tādēļ pamatots ir jautājums: kādēļ Latvijā „Ryanair” netika piedāvāta sadarbība ar kādu  no reģionālajām lidostām, kas tādējādi varētu gūt ievērojamu papildus impulsu attīstībai? Vai izvēle par labu starptautiskajai lidostai „Rīga” un šīs lidsabiedrības īpašais statuss iepretī citām ir adekvāts tam ieguvumam, ko no šīs sadarbības saņem lidosta kā valsts akciju sabiedrība un pasažieri, kas izmanto šīs lidsabiedrības pakalpojumus?
Tiesa gan – Latvijas satiksmes ministrs A.Šlesers stāsta, ka tik liela valstiska līmeņa uzmanība kā šobrīd reģionālo lidostu attīstībai nav bijusi veltīta nekad iepriekš.

Pielikumā: Konfidenciālā vēstule bijušajam Starptautiskās lidostas “Rīga” prezidentam Dzintaram Pomeram no “Rayanair” viceprezidenta Maikla Kovlija 2005. gada 17. janvārī.


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: