Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.08.2019.
 

Nākamo pensionāru nabadzības slieksnis: cik gadus jāstrādā?

Labklājība, sociālā politika video_f grafiks doc

23.05.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 1
Parakstu vākšana par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”, kas šobrīd jau ir noslēgusies, ir izraisījusi diskusijas ne vien par pasākumiem tūlītējai pensionāru situācijas uzlabošanai, bet arī Latvijas pensiju sistēmas darbību ilgtermiņā. Galvenais jautājums: cik gadus cilvēkam jāstrādā, lai pensijas vecumā ikmēneša ienākumi sasniegtu Eiropas Savienībā (ES) noteikto nabadzības slieksni – 60% no iepriekš saņemtās bruto algas? Veiktie aprēķini nav iepriecinoši. Kāda neatkarīga eksperta vērtējumā nākotnes pensionāram tādā gadījumā vajadzētu strādāt pat līdz 100 gadu vecumam, bet Labklājības ministrijas (LM) prognozes liecina, ka 50% no iepriekšējās algas varētu saņemt ar 47 darba gadu stāžu. „Kas notiek Latvijā?” redakcija piedāvā plašāk iepazīties ar prognozēm par to, kādu ienākumu līmeni mūsu pensiju sistēma nākotnē sola.

50 darba gadi līdz nabadzības slieksnim

Cilvēkam, kurš tagad sāk darba gaitas, būs jāstrādā 50 gadi, lai viņa pensija pensionēšanās brīdī sasniegtu 40% no viņa tā brīža bruto darba algas – tādu secinājumu izdarījis SIA „KPMG Baltics” revīzijas nodaļas vecākais menedžeris un LU doktorants Edgars Voļskis, kurš pēta pensiju sistēmas pilnveidošanas problēmas Latvijā. Aprēķinos ir pieņemts, ka 20 % no darbinieka algas, kas kā sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek novirzītas pensijas kapitālam, starp 1. un 2.pensiju līmeni sadalās vienādi – tātad 10% ir iemaksas 1.līmenī un 10% ir iemaksas 2.līmenī. Šobrīd attiecība vēl ir 12% pret 8%, taču jau ar 2010.gadu iemaksu apjoms tiks izlīdzināts.

Aprēķinos tāpat ir pieņemts, ka 2.pensiju līmeņa fondu ienesīgums katru gadu ir 3%, savukārt alga katru gadu pieaug par 7%. E.Voļskis skaidro, ka šādā tempā Latvijas vidējais atalgojuma līmenis 30 gados sasniegtu vidējo algu līmeni ES. To, vai ilgtermiņā šāds vidējais algas pieaugums ir reāls, rādīs laiks un Latvijas ekonomiskā attīstība. Taču E.Voļski interesēja, cik ilgi Latvijas pensiju sistēmā būs jānostrādā, lai panāktu, ka pensija sasniedz 40% no algas, tas ir, nabadzības slieksni. 2005.gadā radītajā Latvijas nacionālajā ziņojumā par pietiekamām un ilgspējīgām pensijām teikts: „Šobrīd pensiju politikas galvenā prioritāte ir pensionāru dzīves kvalitātes uzlabošana, nodrošinot pietiekama apmēra pensijas, sasniedzot līdz 40-60% iepriekšējo ienākumu atvietojumu.”

Ja 40% atvietojuma sasniegšanai vajadzīgi 50 darba stāža gadi, tas nozīmē, ka pat tad, ja cilvēks sāk strādāt 18 gados, viņš tik un tā nedrīkst doties pensijā atļautajā pensionēšanās vecumā – viņam ir jānostrādā līdz 68 gadiem, kas ir par sešiem gadiem vairāk nekā šī brīža pensionēšanās vecums. Un tas viss – tikai lai sasniegtu nabadzības slieksni. Protams, jāņem vērā, ka ienākumus 100% apjomā šis cilvēks nesaņem arī pirms pensionēšanās, jo no bruto algas vēl tiek atskaitīti nodokļi. E.Voļskis stāsta, ka citās ES valstīs nabadzības slieksnis ir noteikts nevis 40%, bet 60% apmērā no algas, tāpēc viņš aprēķinājis arī to, cik ilgs laiks būtu jāstrādā, lai sasniegtu šādu līmeni. 50 darba gadu vietā cilvēkam būtu jāstrādā 83 gadi, tātad viņš visdrīzāk varētu pensionēties tikai tad, kad būtu vecāks par 100 gadiem.

Arī LM ir prognozējusi pensiju atvietojuma līmeni, taču iegūtie skaitļi ir nedaudz atšķirīgi no iepriekš minētajiem. Saskaņā ar LM aprēķiniem, ja cilvēks 2050.gadā pensionēsies ar 47 darba stāža gadiem, viņš saņems 50% no tā brīža algas. Savukārt, lai saņemtu 40% no algas, viņam pietiks arī ar 40 darba stāža gadiem. LM aprēķinos ir izmantojusi Eiropas Komisijas (EK) noteiktās algas pieauguma prognozes, kas ir krietni zemākas par Edgara Voļska izmantotajiem 7% gadā. EK prognozes liecina, ka algas pieaugums 2010.gadā būs 6,7%, 2020.gadā 4%, bet 2050.gadā vairs tikai 1,7%. Cita atšķirība aprēķinos ir tāda, ka LM prognozēs pensiju kapitāls tiek indeksēts ar skaitli, kas ir mazāks par vidējo algas pieaugumu, jo reālā situācija rāda, ka ne visi tautsaimniecībā nodarbinātie pilnībā samaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Kā glābt situāciju?

E.Voļskis pamodelējis arī citu situāciju – ja 1.pensiju līmenim aizietu 14% algas un 2.līmenim tikai 6%. Šobrīd tā tas nav, taču viņš uzskata, ka šāds sadalījums varētu būt labāks, jo 2.līmenis nespēj nodrošināt tik augstu ienesīgumu, kā iepriekš bija plānots. Turklāt arī fondu ienesīgumu E.Voļskis aprēķinos paaugstinājis uz 6,7% - šāds ienesīgums, viņaprāt, varētu būt reāls, ja valsts 2.līmeņa līdzekļus izmatotu citādi, piemēram, investētu autoceļu būvniecībā. 30.aprīļa raidījumā „Kas notiek Latvijā?” Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis gan pauda pārliecību, ka pašreizējā ieguldīšanas sistēma strādā normāli un ilgtermiņā atmaksāsies. Ar E.Voļska izvēlētajām izmaiņām ir aprēķināts, ka 40% atvietojamībai būtu jāstrādā vairs tikai 35 gadi, savukārt pēc 55 darba gadiem pensija jau varētu sasniegt 60% no algas. Lai to sasniegtu, cilvēks, kurš sācis strādāt 18 gados, varētu pensionēties tikai 73 gados. E.Voļskis arī modelējis, ka 60% atvietojamībai varētu būt jāstrādā tikai 38 gadi, un tas būtu tādā gadījumā, ja papildus iepriekš minētajām izmaiņām pats strādājošais katru mēnesi 10% savas bruto algas ieskaitītu 3.pensiju līmenī.


Video: Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis par pensiju 2.līmeņa ienesīgumu, sistēmas izdevīgumu ilgtermiņā un iespējām līdzekļus ieguldīt citādi. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 30.04.2008.)

Edgara Voļska prognozes par pensiju lielumu

Labklājības ministrijas prognozes par pensiju lielumu

Likums „Par valsts pensijām”



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: