Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.09.2019.
 
Vakar „Kas notiek Latvijā?” debates par piensaimniecību un gaidāmajiem zemnieku protestiem lika domāt gan par saturu, gan formu. Šķiet, lielā mērā šībrīža kaislības var pavērst uz vienu vai otru pusi gan laba vai slikta argumentācija, gan tās veiksmīga vai neveikla pasniegšana. Taču nepilnības abos žanros kopumā var novest pie nekāda rezultāta.
Aivars  bauda9@inbox.lv  14:15  |  22.05.2008.

Sveiki! Vakar noskatījos jūsu raidījumu un tā arī neko neizpratu, jo katrs stāda savas domas. Esmu zemnieks jau vairāk kā 10 gadus un teikšu labāk nebūtu tur iekšaa līdis jo prasības ir tādas ka mati stāvus ceļas. Saku tā ka drīz govis būs jānēsā uz rokām, jo prasības pienam ir ļoti augstas lai būtu tas un tas, bet pasam plikam jaastaigaa jo lielākā daļa peļņas tiek atdota lielopiem. Es pienu nododu par 0,23 sant, bet veikalā maksā 0,70sant man nevajag tos 6milj., jo es pat to nejutīšu ka viņi ir kautkur pat ielikti. 

inese  inese444@fsmail.net  15:08  |  22.05.2008.

Loti patika sii diskusija. Aktiivi cilveeki ar pamatotiem argumentiem gatavi ciiniities, liekas taa jau ir puse no uzvaras kriizes risinaashanaa un gruutiibu paarvareeshanaa. Taapat arii patika tas, kaa mani, kaa ar lauksaimnieciibu nesaistiitu cilveeku, shii diskusija speeja apgaismot savijot piensaimnieciibas 'virtuvi' ar uzneemejdarbiibas teoriju un praksi. Taapat arii skaista komunikaacijas kultuura. Lika aizdomaaties par lietaam kas notiek... 

Igors  krutais11@inbox.lv  18:36  |  22.05.2008.

Man šķiet kad tā ir valdības vaina jo ja valdība ļautu tirgot visu pienu kas ir saražots šeit pat Latvijā tad nebūtu tādu problēmu. Ja piensaimniekiem būtu iespēja tirgot visu pienu tad arī viņi varētu samazināt piena cenas, bet valsts jau protams kad par to nedomā labāk ir tirgot mazāk pienu Latvijā jo cilvēki jau tāpat viņu pirks par jebkādu cenu. Un vel arī valsts naudas samazināšana man ir neizprotama ja jau valsts grib lai attīstās piensaimniecība kādēļ tad bija nepieciešams samazināt eiropas naudu kas tiek piešķirta katru gadu vienādi, bet te piepeši nauda samazinās četrkārt!Un ir jau arī sava vaina tirgotājiem jeb veikala īpašniekiem jo viņi arī uz šīs problēmas vēlas iegūt savu peļņu visvieglākais risinājums manuprāt būtu pienu tirgot uz tirgiem kas jau sāk arvien vairāk arī notikt! 

Piens    21:39  |  22.05.2008.

Raudāsim visi kopā, un uzbruksim ar dakšam bankām un citiem biznesmeņiem:)))Bet liksim mierā svēto govi ...zemnieku... kas notiek, attopieties. Atcerieties peina ražošana ir bizness un nekas vairāk, un šie "nelaimīgie" un "trūcīgie" zemnieki tikai cenšas izsist sev lielāku naudu, lai labāk dzīvotu un tas ir logiski, bet kāpēc jāceļ tāda panika. Katrs cīnās kā māk, un tauta atcerieties tas viss būs uz jūsu reķina.... tad jau labāk maksajam Žagarkalnam, jo ziema taču bija grūta, dodam subsīdijas. Esmu piensaimniecībā jau gandrīz 20 gadus un neesmu redzejis nevienu zemnieku, kurš negrib lielāku piena cenu un tas ir loģiski. Bet kad jāuzlabo sava ražošana, jāinvestē lai tā kļūtu efektīvāka aktivitāte un balss paliek klusāka, jo tad jāstrādā.... Paprasat Latvijas zemniekam - cik ir viņa saimniecības piena pašizmaksa? Droši varu apgalvot ka lielākā daļā nezin... liela daļa teiks ... televīzijā teica 23 santīmi un tamlīdzīgi. Ja arī ir 23 santīmi, tad parēkinat kāda bija peļņa viņa saimniecībā pērn, kad cena bija pat 28-29 santīmi. Kapēc neveidoja uzkrājumus, kā dara jebkurā biznesā? Un tam vēl piesakitam akcīzes nodokli un citas subsīdijas? Vēl zemnieki grib pārstradi savas rokās. Bet kas viņiem to liedz? U.Krievārs tācu pats vada pārstrāde suzņēmumu un kur tad ir rezultāts, kāpēc nekas nemainās, parāk ilgs eksperments un tests. Nevarat nopirkt pārstrades kombinātu? Uzbūvejat jaunu, nopērkat zemi (cenas taču krīt) un būvejat augšā? Visticamāk jau problēma nav tajā ka neļauj, bet tajā ka nevarat un nevarat vienoties, jo kooperatīvu jau arī mums ir pārak daudz, jo nevarat vienoties....katram gribas savu....un tā būs vienmer, un ja tā tad varbū šī krīze ir uz labu un bļāvēji aizies un nāks bizness. normals bizness. LAi izdodas un tad visiem būs labāk. 

Melnais    11:27  |  23.05.2008.

Raudāsim visi kopā, un uzbruksim ar dakšam bankām un citiem biznesmeņiem:)))Bet liksim mierā svēto govi ...zemnieku... kas notiek, attopieties. Atcerieties peina ražošana ir bizness un nekas vairāk, un šie... "Piens"- tu, kad maziņš biji, dumš paliki vai tā pēkšņi uznāca? Iespaids tāds, ka zemnieks neesi ne tuvu, citādi zinātu ka nekādas gludās taciņas lauksaimniecībā nav. Uz kuras planētas tu dzīvo, ja neesi pamanījis kā mērķtiecīgi tika nogremdētas vairākas tautsaimniecības nozares? Vajadzēja pamanīt arī to, ka atgūstot neatkarību, Latvijā ~30% bija lauksaimniecībā nodarbināto un skaidri tika deklarēts- jāpaliek 4-5%. Kā tas tika sasniegts, to mēs varējām visi vērot. Un viss arī notika- klusi un mierīgi. Tāda ir tā latviešu daba- kamēr pašu neaiztiek, tikmēr liekas- ai kāds es gudrs un apsviedīgs, tie citi tak ir muļķi. Tāpat gan jau ka domāja arī cukurbiešu audzētāji, un kur viņi ir tagad? Sašķeltība ir tā, uz kā viss šeit vēl turas. Kad protestē ārsti, viņiem saka:"jūs gribat atņemt naudu pensionāriem?", kad zemnieki- skolotājiem, ārstiem, kad pensionāri- vispār vājprāts, valsti grib sagraut. Tikai kas tad šo valsti tik vārgu ir padarījis? Slinkie un neefektīvie zemnieki? Raudulīgie pensionāri, kuri nezin paši ko grib? Vai īsāk sakot- latvieši, kas nezkāpēc vēl šeit uzturas? Nekas, ilgi jau nebūs jāgaida, vēl daži gadi un visi darbaspējīgie latvieši būs prom, pensionāri...arī. Tad nu varēs valdīt uz nebēdu pār moldāviem, rumāņiem, utt. Vēl atliek piebilst, ka tautas veselais genofonds vienmēr nāk no laukiem, tā ka, ja lauki(šeit es nedomāju deklasētus un nodzērušos indivīdus, kuri jau ir gan iepriekšējās, gan tagadējās politikas blakusprodukts) kā kultūrvide izzudīs, secinājumus izdariet paši. 

Piens    11:55  |  23.05.2008.

Esmu šajā biznesā jau gandrīz 20 gadus, un redzu kas tur notiek un tavs teiktais diemžel ir demagoģija tur nav faktu. Paskaties apkārt, mēs paši veidojam vidi sev apkārt, zemnieki paši pirka iekartas uz subsidijām un peilika vel klāt kadu majas remontu, kādu auto un tml. Pagājušajā gadā pelnija labi, bet nedomāja par nākotni. Piekrītu ir jāatbalsta kulturvides saglabašana un lauki, bet ne jau uz neefektīvas saimniekošanas rēķina, kāpēc igaunis var saražot pienu par 14-15 santīmiem, lietuvietis arī, bet mūsējais nevar? Tāpec ka ir atrast vainīgais saukts Šķēle (ja viņs ietekmē daudz ko, bet ne jau saimniecību piena pašizmaksu). Paprasi latviajs zemniekam cik ir viņa pasizmaksa, reti kurš pateiks precīzu....jo nezin, nav svarīgi ja bļauj tad bļaujam līdzi. Melnais, ja esi zemneiks padoma par sekojošiem jautājumiem - Cik efektīva var būt saimniecība kur strādā 3 cilvēki, bet ir 10 govis? Tur pat soc nodoklim nesanāk? Kapēc VP jābrauc uz Tukumu pec piena ja viņam to nevajag, vai tu brauc uz 200 km attālu rūpnīcu pēc kombikorma, ja ir blakus pilsetā? Vai Šķēle aizliedz veidot vienotu kooperatīvu piensaimniekiem, netikcu, paši veido 5-6 pa visu Latviju? Vai Šķēle nosaka igauņu zemnieku piena pašizmaksu? Un vai tu ejot uz veikalu arī izvēlesies dārgako televīzoru no diviem pilnīgi vienādiem? Padomājiet loģiski.... 

B&P    13:46  |  23.05.2008.

Tā ir vienmēr ka tie,kas netiek galā ar problēmām maitā dzīvi tiem kam viss kārtībā, bet daudzpunkti arī nav risinājums, slimos vajag ārstēt in viss būs labi :)Nu ko, trūkst mums tāda veselīga optimisma? :))) 

Melnais    14:07  |  23.05.2008.

Izskatās, ka mēs runājam par dažādām lietām. Es cenšos raudzīties uz visām lietām kopumā, tāpēc, ka viss ir savstarpēji saistīts. Nav tā, ka tautsaimniecībā vienā valstī vienā nozarē strādājošie ir gudri un māk, citā nozarē salasījušies muļķi un nemāk. Tas nozīmē, ka neefektīvā nozare ir vai nu jālikvidē vai jārada apstākļi, kas ļauj attīstīties un konkurēt. Esmu amatnieks un dzīvoju laukos, par laimi nekļuvu par zemnieku, jo ar 14 ha pilnīgi noteikti būtu auzās, lai gan pirms gadiem 15 tika zīmētas visai rožainas bildes- nu tik ka ņemsim un strādāsim, nu tik būs. Un pa šiem gadiem redzēju taču, kā viens pēc otra aiztaisās ciet gan uzņēmīgi, gan mazāk uzņēmīgi ļautiņi. Ja vēl nebūtu mežu, kas ļāva kādu brīdi ilgāk paķepuroties, beigas daudzviet pienāktu ātrāk. Un tie, kas šodien ir palikuši, gan jau zin pašizmaksu. Zin arī, cik naudas bija jāizgāž, lai apmaksātu kabinetos sēdošu tirliņu iedomas par to, ar kādiem un cik likumiem jāsaregulējas cilvēkiem, lopiem,tehnikai utml.. Šaubos, vai Šķēle būtiski ir ietekmējis vai mainījis lauksaimniecības lejupslīdi, virziens jau pirms viņa bija uzņemts. Un virziena galamērķis ideālā variantā ir šāds: Latvijas teritoriju pārklāj maximu, superneto, bafu utt. tīkls, kam pa vidu izvietojas viesu nami un izklaides centri. Pa šiem gadiem tā kā būtu bijis jāapjēdz, ka nekāda latviešu lauksaimniecība Eiropai nav vajadzīga. Tai pašai, kurā pēc brīvas gribas( es gan ļoti skaidri atceros, ka nevēlējos) mēs esot iestājušies. Un nav vajadzīga tāpēc, ka vajadzības gadījumā viena pati Francija piegāztu pilnu Eiropu ar pienu un gaļu. Un viņi taču prot rēķināt, vai ne? Vai gadījumā nebija tā, ka bija izrēķināts par zināmo cukuru un zivīm( kuri aizgāja pa skuju taku)? Un tagad pakustinam smadzenes un paprognozējam, kas notiks ar visu citu viņiem nevajadzīgo.. Nē, nē, ne jau rīt, varbūt pēc gadiem diviem, varbūt pēc desmit, bet būs( ja vēl pastāvēs ES)! 

Piens    14:24  |  23.05.2008.

Interesants viedoklis. Bet vēl daži fakti: Vai valsts var radīt pasūtījumu vai cita veida atbalstu lauku amatniekam? Neticu, vai valsts var lauku ļaudīm palūgt nedzert un sākt strādāt un ražot eksporta preci? Vai Rimi un MAxima būvētu veikalus ja neviens nepirktu? Cik francijā saražo piena gadā? Vai Jūs zinat cik zemnieku bērni (ņemot vēra ka vēl 15gadus atpakaļ 30% iedzīvotaju bija nodarbināti lauksaimniecībā) sēž kabinetos un ir tirliņi ka jūs sakat? Esmu prasījis cik ir pašizmaksa vairakeim desmitiem zemnieku, neviens nezin cik ir viņa pasīzmaksa atbild ka televīzija teica? Un kurš balsoja par iestāšanos ES? 

dačuks    15:24  |  23.05.2008.

Nu labi man nav 20 gadu stāža piena lopkopībā, tikai 9 gadi un tikai tādēļ ka pašai ir 30 gadi.Piena lopkopību kā nozari kurā strādāsim izvēlējāmies jo šī šķita visstabilākā un galu galā īstu pienu no sojas neuztaisīsi ... Tomēr kļūdijāmies. Par to nespēju gudri saimniekot- mūsu saimniecībā nav 10 govju ir 30 nav ļoti daudz, bet nav arī maz ņemot vērā ka esam tikai 2 strādnieki. esam uzcēluši jaunu kūti bez eiropas vai valsts atbalsta, ar eiropas atbalstu esam tikuši pie skaistas slaukšanas zāles un slēgta tipa dzesētāja vaļējā vietā, no ienākumiem 3 cilvēku ģimenei tērējam ls300 mēnesī augstākā izglītība (lauksaimniecības ekonomists) diemžēl ir tikai vienam no mums taču piena pašizmaksu izrēķinārt protam ņemot vērā ka nespiežam uz superaugstiem izslaukumiem mūsu piena pašizmaksa ir 14 santīmu (neierēķinot pašpatēriņu) ja par pienu maksā 18 sant. tad varam izdzīvot, bet ne attīstīties. Paskatijos raidijumu un domājot par piena cenu veikalos sanāk tā- pārstrādātājs nopērk pienu no zemnieka, pieskaita pārstrādes izdevumus, uzņēmuma peļņas procentu un aizved uz veikalu. Veikals pieskaita savus izdevumus (elektrība, algas...) un savus peļņas procentus un noliek preci plauktā par tādu cenu kāda sanāca, tikai šajā jaukajā ķēdē zemnieks paliek tāds atkritējs jo faktiski piena pašizmaksu nav nekādas vajadzības rēķināt, pienu pārstrādes uzņēmums vienalga pirks par tādu cenu kādu gribēs un ja zemniekam šī cena nepatīk viņš var iet tālāk... Nu ir lauksaimniecība bizness tikai līgumi mums tiek sastādīti ĪPAŠI partnerattiecības mums ir ĪPAŠAS un tā tālāk. Mēs tiešām plānojam sava biznesa attīstību tikai kā lai plāno ja noslēdzot BEZTERMIŅA pirkuma- pārdevuma līgumu izrādās,ka BEZTERMIŅŠ pienāk jau pēc 40 dienām turklāt bez jebkādas iepriekšējas brīdināšans, tikai līgumu no mūsu puses vēlams lauzt 5 dienu laikā. Nu dīvains mums tas bizness... 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: