Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 25.08.2019.
 

„Gaismas pils”: kāda tā būs? (papildināts 28.05.2008.)

Kultūra

19.05.2008. Kas notiek Latvijā?  A A A Komentāri: 12
Līgums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas būvniecību jau ir parakstīts, tomēr tas nenozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji ir guvuši atbildes uz visiem ar bibliotēku saistītajiem jautājumiem – kāda tā būs, kāpēc tieši tāda un ne savādāka? Kas vēl, līdzās bibliotēkas funkcijām, notiks grandiozajā Pārdaugavas ēkā? Kā tā pelnīs un vai vispār pelnīs? Vai bibliotēkas vadībai ir zināms, kā ēka tiks apsaimniekota, kas notiks konferenču telpās un izstāžu zālēs? Vai ar bibliotēkas darbību nesaistītās funkcijas nenomāks ēkas pamatuzdevumus? Ņemot vērā lielo lasītāju un TV skatītāju interesi pēc 7.maija „Kas notiek Latvijā?” (KNL) raidījuma par LNB būvniecību, KNL redakcija apkopo būtiskākos jautājumus, kas tiek uzdoti gan KNL mājaslapas, gan arī sadarbības portāla „Delfi” komentāros. Atbildes uz tiem piekritis sniegt LNB direktors Andris Vilks.

Nepieciešamība pēc bibliotēkas
Bibliotēkas apjoms
Citu šābrīža vajadzību konteksts
Bibliotēkas devums
Kas bibliotēku izmantos?
Bibliotēkas atrašanās vieta
Būvniecības procesa organizācija
Bibliotēkas fasādes
Ienākumu gūšana no bibliotēkas
Konferenču un izstāžu zāles
Bibliotēkas ekspluatācija
Bibliotēku attīstības institūts

 

Nepieciešamība pēc bibliotēkas

Kāpēc Latvijā grasās būvēt vienu lielu bibliotēku? Visur pasaulē bibliotēkas ir decentralizētas.
Visur pasaulē katrā valstī ir viena nacionālā bibliotēka ar tās specifiskajām funkcijām. Publisko bibliotēku tīkls darbojas pēc decentralizācijas principa. Latvijā jau gadus 10 būvē, piebūvē un rekonstruē publiskās bibliotēkas (Balvi, Daugavpils, Jūrmala, Ķegums, Liepāja, Ogre, Madona, Preiļi, Rēzekne, Saldus, Valka, Valmiera, Ventspils).

Mūsdienīgas grāmatu krātuves jau Rīgā ir Akadēmiskai bibliotēkai Rūpniecības ielā un Lielvārdes ielā. Kāpēc esošās krātuves nevar papildināt, kas noteikti būtu daudz lētāk par „Gaismas pils” būvēšanu, un izmantot Nacionālā bibliotēka?
Minētās krātuves jau šobrīd ir piepildītas. 

Kāpēc LNB nepieciešamību pamato ar attīstīto Eiropas valstu pieredzi, ja sociālās politikas, izglītības u.c. jautājumos līdzības ar Latviju ir ļoti maz?
Nebūt ne, mēs runājam arī par Baltkrieviju, Igauniju, Lietuvu, Poliju, Čehiju, Horvātiju un citām Austrumeiropas valstīm.

Kāpēc racionālāk nav grāmatas ieskenēt un veidot Nacionālo e-bibliotēku, lai iedzīvotājiem grāmatas būtu pieejamas interneta vidē un nevajadzētu pulcēties vienā ēkā?
1. Internets Latvijā nav pieejams visiem, pat ja būs autortiesību ierobežojumu dēļ bez atlīdzības tās būs pieejamas tikai uz vietas LNB, labākajā gadījumā visās Latvijas bibliotēkās uz vietas. Pagaidām bibliotēku likumdošana tā nosaka, taču intelektuālā īpašuma aizsargi ES ir panākuši, ka digitālās kopijas ir pieejamas tikai tajā bibliotēkā, kurā glabājas oriģināls.
2. Turklāt pārredzamajā nākotnē nav paredzēta visu grāmatu digitalizācija, jo tas ir dārgs un darbietilpīgs process. Skenēšana ir pats primitīvākais un ātrākais šī procesa elements. Pēc optiskās atpazīšanas ir jāveic datņu apstrāde un metadatošana. LNB pirmajā vietā būs visas Latvijas publikācijas. Publikācijas citās valodās ir citu valstu prioritāte. Francijas NB, kura pirmā uzsākusi masveida digitalizāciju, konstatējusi, ka viena grāmata vidēji maksā 45 eiro.

Kādas ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) nacionālās funkcijas?
Nacionālā funkcija ir glabāt un mūžīgi saglabāt visu par Latviju un par latviešiem, kas ir publicēts, vienalga, vai tas būtu elektroniski, vai tas būtu tradicionālā formā. Un tā ir viena dimensija, kas pieprasa gan šo telpu, kurā jāsaglabā viss tas ir, un arī kvalitāti šajā telpā, lai varētu to nodrošināt. Otrais, ir visi šie dati jāveido par šo informāciju. Un tad bez tam vēl šobrīd nacionālā bibliotēka dabiski arī veido tos informācijas resursus, tos krājumus, kuri šodien ir vajadzīgi izglītībai un zinātnei. Bet tas notiek daudz interaktīvākā veidā, kā mēs to paredzam šobrīd, arī tāpēc šī ēka būs vajadzīga kā telpa, kā sabiedriska telpa, kur cilvēki nāks. Un tās nav nekādas reprezentācijas telpas, par kurām ir runa, bet tās būs telpas, kur strādās cilvēki grupās, kur nāks izmantot, kur mācīsies. Galu galā, tā būs vieta, kur mācīsies, piemēram, meklēt informāciju.

Ja „Gaismas pils” iecerēta ne tikai kā funkcionāla bibliotēka, bet arī Latvijas iedzīvotāju atzīts simbols, vai šī brīža neskaidrības, iebildumi un kritika nav pietiekams iemesls, lai projektu vismaz atliktu, līdz jautājumi ir vairāk izskaidroti un sabiedrība ir pozitīvāk noskaņota?
80 gadi nav radījuši ticību, ka pienāks tā diena, kad visiem šāds projekts liksies svarīgs. Ja neskaita Baltkrieviju, diez vai mūsdienu Eiropā atradīsies kāda valsts, kurā būs PILNĪGA vienprātība par lielu, nacionāli nozīmīgu kultūras izglītības infrastruktūras objektu vajadzību.

Kāpēc aktīvāka komunikācija ar sabiedrību ir sākusies tikai tad, kad tiek izteikta publiska kritika projekta virzībai (par sarunu procesu, cenām u.c.)?
Varētu teikt arī citādi. Beidzot medijus un sabiedrību interesē bibliotēkas saturs, nevis forma un izmaksas vien.

 

Bibliotēkas apjoms

Kāpēc bibliotēkas apjoms vajadzīgs tik liels, ja mūsdienās informācijas ieguvei arvien vairāk tiek izmantots internets? Nav pamata gaidīt pretējo.
Nacionālajai bibliotēkai ir jāglabā visi Latvijā, latviešu valodā un par Latviju publicētie iespieddarbi, kā arī apjomīgie specializētie krājumi – notis, kartes, periodika utt. Bez tam bibliotēkai, atbilstoši tās profilam (tas ir dokuments, kurš detalizēti paskaidro krājumu veidošanas principus) ir jāturpina iegādāties arī tās publikācijas, kuras joprojām nāk un nāks klajā. Nav „pamata gaidīt”, ka tuvākajos gadu desmitos pārstās iespiest. UNESCO pieprasīja paredzēt rezervi iespieddarbiem 25gadus uz priekšu. Nemitīgi pieaug informācijas resursi, kuru pieejamību nosaka intelektuālā īpašuma aizsardzība. Tas nozīmē, ka mājās vai citur šādi resursi būs pieejami tikai par samaksu. Bibliotēka slēgs licenču līgumus ar autoru pārstāvjiem, lai uz vietas bibliotēkā piedāvātu to pieejamību bez atlīdzības.

Vācijā, Bavārijas valsts bibliotēkā, Minhenē ir ļoti liels arhīvs, kas tiek glabāts atsevišķās telpās, kas atrodas pilsētas nomalē, vienkāršā ēkā. Grāmatas tiek pasūtītas elektroniski galvenajā, „smukajā” ēkā un pēc 2 dienām tās katrs var tur saņemt. Kāpēc Latvijā nevarētu darīt tāpat?
Jau šobrīd tas notiek LNB mazpieprasītās literatūras krātuvē, kas atrodas Ropažu novada Silakrogā. Rekonstruētā Silakroga krātuve ir viena no LNB būvniecības projekta sastāvdaļām. 

Komentētājs uzskata, ka bibliotēkās lasītāju zonai būtu jāaizņem vismaz 70%. Kādi ir pretargumenti šādam uzskatam?
Publiski pieejamās telpas jau aptuveni sastāda 68% (18% darba telpas, 14% tehnoloģijas). Ņemot vērā to, ka bibliotēka būs ne tikai lasīšanai, bet ar saturu, zināšanām saistītām aktivitātēm sabiedrībai, tad varam teikt, ka komentētāja uzskatā nav pretrunu.

 

Citu šābrīža vajadzību konteksts

Kāds ir pamatojums, kāpēc šobrīd tieši LNB ir projekts, kam veltīt miljonus līdzekļu, kad valstī ir virkne citu problēmu, tai skaitā ar ārstiem zemā atalgojuma dēļ, trūkst bērnudārzu utt.?
Patiesībā tas nav jautājums mums. Tomēr fakts ir, ka LNB nekad nav bijusi tās vajadzībām īpaši projektēta ēka. 80 gadus tā ir atlikta, vienmēr aizbildinoties ar citām prioritātēm. Maz ticam, ka tieši LNB necelšana varētu atrisināt visas citas problēmas. Pēc būvnieku aplēsēm bibliotēkas izmaksas veidos dažus procentus no visa būvapjoma valstī. Ekonomisti uzskata, ka tieši šāds valsts pasūtījums var pozitīvi ietekmēt valsts ekonomiku. 

Vai šī brīža ekonomiskās problēmas un joprojām augošā inflācija nav rādītāji, ka šobrīd šādu ēku būvēt nevar un projekts ir par dārgu, pat ja citos ekonomiskajos apstākļos tas būtu atbalstāms?
Arī šis jautājums vairāk attiecas uz politiķiem un ekonomistiem. Tieši līdz šim inflācijas dēļ būvizmaksas pieauga. Tagad paredzama cenu kāpuma bremzēšanās. Visa summa sadalās uz 4 – 5 gadiem, lielākās izmaksas būs 2010., 2011.gados. PVN, peļņas un sociālais nodoklis atgriezīsies budžetā.

 

Bibliotēkas devums

Par tautas naudu tautai grasās sniegt tikai augsti izglītotas tautas ilūziju, jo liela un simboliska ēka iedarbojas uz zemapziņu. Bet par cik cilvēkiem, piemēram, „Gaismas pils” samazinās analfabētu skaitu Latvijā? Kādus citus rādītājus bibliotēkas uzbūvēšana palīdzēs uzlabot?
Bibliotēkas apmeklētāji, t.sk. „virtuālie” baudīs nevis ēkas ārējo veidolu, bet tās ērtības un tehnoloģijas, kuras piedāvās gan fiziskā, gan digitālā bibliotēka. Publiskās telpas, lasītavas netiek projektētas, lai „iedarbotos uz zemapziņu”. Ar primārajiem analfabētiem Latvijā dižu problēmu nav un tā likvidācija nebūs LNB funkcija. Toties sekundārais analfabētisms varētu būt diezgan augsts. Diemžēl Latvijā šajā virzienā nenotiek nopietni pētījumi. Katrā ziņā Bērnu literatūras aktivitātes visā Latvijā (lasīšanas veicināšanas programmā ir iesaistīti 17.000 bērnu) un potenciāls jaunajā ēkā ļauj prognozēt ārkārtīgi lielu perspektīvu. LNB plāno piesaistīt jaunas sabiedrības grupas, vismaz 2 reizes vairāk cilvēku, nekā tas ir iespējams šodien.

Vai lielāku ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju izglītības un kultūras līmeņa celšanai nedotu tas, ka LNB vietā par šiem līdzekļiem uzceltu/renovētu/modernizētu daudzas izglītības un kultūras iestādes laukos, tāpat lauku bibliotēkas?
Katrai minētajai institūcijai ir savas konkrētas funkcijas, kuras intensīvi attīstās, cita citu nedublējot. Publisko bibliotēku infrastruktūrā tiek un tiks ieguldīti līdzekļi. No sirds novēlu noskatīties dokumentālo filma „Anastasija”.

 

Kas bibliotēku izmantos?

Kāpēc bibliotēkas jaunajā ēkā vajadzīga Zinātņu akadēmijas sēžu zāle? LZA jau ir sēžu zāle, un vai tiešām LZA brauks pāri Daugavai uz otru pilsētas malu, lai noturētu sēdi? Vai arī citiem bibliotēkā būs ļauts rīkot sēdes? (Ievietots 26.05.2008.)
Sāksim ar atbildi no jautājuma beigām. Pēc Zinātņu akadēmijas lūguma viena no mazajām auditorijām tiks veidota kā sēžu zāle. Protams, citā laikā to izmantos dažādām piemērotām vajadzībām – konferencēm, semināriem utt. Domāju, ka ZA un LNB jaunās ēkas savstarpējās atrašanās vietas pilsētā grūti nosaukt par „pilsētas otru malu”. Tas ir ļoti pagodinoši, ka zinātnieki LNB jauno ēku atzīst par akadēmiskas nozīmes institūciju. To pasvītro arī vienošanās par ZA Literatūras, folkloras un mākslas institūta Folkloras krātuves, t.sk. Krišjāņa Barona „Dainu skapja” paredzamo izvietošanu LNB jaunajā ēkā.

Kā var argumentēt, ka bibliotēku regulāri izmantos arī paši rīdzinieki? Tā kā ir lieli satiksmes sastrēgumi, reāli pieejama LNB būs tikai Pārdaugavas iedzīvotājiem. Vai tas nebūs iemesls, kāpēc celtne faktiski kalpos galvenokārt kā reprezentatīva ēka ārzemniekiem un noliktava?
Tad jau iznāk, ka šobrīd Pārdaugavas iedzīvotāji netiek uz LNB ēkām labajā krastā. Līdz ar jaunās ēkas būvniecību tiks sakārtota arī infrastruktūra, ieskaitot transporta nodrošinājumu. Dienvidu tilts atslogos satiksmi par labu sabiedriskajam transportam. Pāri Daugavai pa tiltu ar kājām ir jāiet 6 – 8 minūtes. Ja tuvumā būs Rīgas Dome, citi jauni infrastruktūras objekti, abu krastu aktivitātes līdzsvarosies. Mēs būtu laimīgi kā Eifeļa tornis, ja ārzemnieki izvēlētos braukt uz Rīgu, lai redzētu Gaismas pili. Tomēr ēkas funkcijās ietilpst, pirmkārt, pakalpojumi Latvijas iedzīvotājiem. Ja ar „noliktavu” domāta grāmatu krātuve, tad ir jau rakstīts, ka mazpieprasītajai literatūrai ir izveidots Repozitārijs Silakrogā. Jaunajā ēkā tiks glabātas vērtības un aktuāli informācijas resursi.

Vai prognozē par gaidāmo bibliotēkas apmeklētāju skaitu ir ņemta vērā Latvijas demogrāfiskās situācijas ietekme?
Noteicošā ir kvalitāte un intensitāte, ne kvantitāte. Jau tagad, samazinoties lasītāju skaitam, nemazinās apmeklējumi un izsniegumi. Katrā ziņā gan Latvijā, gan ārzemēs jaunas bibliotēkas sāk apmeklēt daudz jaunas iedzīvotāju grupas. Ja Latvijā bibliotēkas izmanto apmēram 40% iedzīvotāju, bet Somijā 80%, tad kāpēc lai nestrādātu pie tā, lai sasniegtu kaut vai 60%?

 

Bibliotēkas atrašanās vieta

Ņemot vērā to, ka palielinās transporta izdevumi, kāds iemesls ir uzskatīt, ka cilvēki, kas dzīvo ārpus Rīgas, brauks uz bibliotēku, nevis paši nopirks periodiku/vajadzīgās grāmatas vai meklēs informāciju internetā?
Vismaz ½ Latvijas dzīvo Lielrīgas aglomerācijā, strādā un/vai mācās Rīgā. 30% lasītāju jau tagad nav rīdzinieki. Bibliotēka piedāvā ne tikai grāmatas, bet arī informāciju, kura ir internetā, bet nav bez maksas. Bibliotēka piedāvā arī tādas grāmatas u.c. , kuras nevar nopirkt nevienā veikalā, kā arī tehnoloģiskos aprīkojumus un palīdzību informācijas meklēšanā.

Ja LNB ir nacionālas nozīmes objekts, tad kāpēc tā obligāti jāceļ Rīgā? Šādā veidā tā kļūs par Rīgas galveno bibliotēku. Varbūt bija vērts izvērtēt iespējas celt šo ēku ārpus Rīgas, kas arī ļautu samazināt izmaksas?
Izmaksas nemainās atkarībā no bibliotēkas atrašanās vietas. Piekļuve tai no visiem Latvijas reģioniem gan būtu apgrūtināta. Ārpus galvaspilsētas ir tikai viena nacionāla bibliotēka – Slovākijā , Martinā. Vēl nesen tur notika sīva cīņa par NB pārcelšanu uz Bratislavu.

 

Būvniecības procesa organizācija

Kādi pretargumenti Jums ir tam, ka „Gaismas pils”, ja tā paredzēta kā nacionālais simbols, būtu jābūvē par tautas brīvprātīgi saziedotu naudu kā Brīvības pieminekli? (Ievietots 26.05.2008.)
Nacionālā bibliotēka tomēr nav piemineklis. Tas ir valsts kultūras un izglītības infrastruktūras objekts ar funkcionālām telpām, aprīkojumu un krājumiem. Līdz ar to cik lielā mērā Gaismaspils ir „tikai” nacionāls simbols, neviens precīzi nevar pateikt. Līdzšinējās LNB Atbalsta biedrības aktivitātes ļauj prognozēt, ka „tauta brīvprātīgi” arī zināmu daļu „saziedos”.

Detālplānojuma apspriedē pārsteidza ziņa, ka vēl plānota tehniskā ēka blakus bibliotēkai. Cik izmaksās šī ēka? Kāpēc tā vajadzīga?  
Tehniskā ēka ir plānota no tā brīža, kad 1996.gadā tika samazināts bibliotēkas ēkas būvapjoms no 77.000 uz 45.000 un tika likvidēta ielas caurbrauktuve. Daļu no šīm telpām nav vēlams izvietot tiešā bibliotēkas krājumu tuvumā, un tā kā galvenā bibliotēkas ēka ir ļoti kompakta, tās izvietotas otrpus ielai. Tur izvietosies dīzeļģeneratoru telpa, centralizētās aukstumapgādes iekārtas, siltummezgls, ventkamera, ūdens ievada mezgls u.c. tehniskas telpas, 110/10 kV transformatoru apakšstacija, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas dublējošo serveru zāle un papīra kvalitātes uzlabošanas laboratorija, kā arī daudzstāvu vaļēja auto novietne 150 automašīnām.

Kāpēc Gaismas pils projektu uzticēja vadīt JTB, kas ir jaunveidota organizācija, kas vēl neko nav uzcēlusi, nevis Nekustamo īpašumu aģentūrai?
Sākotnēji tā arī bija iecerēts, nodot LNB būvniecības jautājumu risināšanu NĪA rīcībā, bet drīz tika saprasts, ka šāda mēroga objekts nevar būt „viens no daudzajiem”. Pie Kultūras ministrijas tika radīts speciāls birojs, kas nodarbojās tikai ar šo projektu. Vēlāk 2005. gadā birojam tika uzticēts vadīt arī citu lielo kultūras būvju projektēšanas un būvniecības organizēšanu.

 

Bibliotēkas fasādes

Publiski jau pausts, ka fasādes būs ļoti dārgas, bet ne visā ēkā ir grāmatu telpas, ir arī konferenču zāles, izstāžu zāles, ēdināšana, koplietošanas telpas, kur pārsvarā speciāls mikroklimats nav vajadzīgs. Līdz ar to var apšaubīt dārgo fasāžu nepieciešamību. Vai nav pamata pārstrādāt Birkerta projektu, lai panāktu tā palētinājumu?
Mikroklimats ēkā ir sistēma, kas tiks kontrolēta un vadīta centralizēti ar ēkas vadības sistēmas palīdzību. Tas nodrošinās temperatūras un gaisa mitruma parametrus, atbilstoši tieši šai telpai nepieciešamajam mikroklimatam. Pareiza temperatūra un gaisa mitrums ir nodrošināms ne tikai grāmatām, bet arī cilvēkiem, kas ar šīm grāmatām strādā lasītavās un darba telpās, pie kam nav pieļaujamas lielas šo abu minēto parametru svārstības, jo tas ļoti negatīvi ietekmē literatūras saglabāšanos. Arī sabiedriskajām telpām ar normām tiek noteikti līdzīgi nepieciešamie mikroklimata parametri.

Arhitekti kopīgi ar būvniekiem un fasāžu materiālu izgatavotājiem darba procesā meklēs optimālāko lētāko fasāžu risinājumu, tai pat laikā nezaudējot vizuālās un tehniskās materiālu kvalitātes.

 

Ienākumu gūšana no bibliotēkas

Kā LNB gūs ienākumus jaunajā ēkā?
Vispirms par kopējo principu. LNB mārketinga plāns balstās uz ideju par ienākumu ģenerēšanu no:
1) ēkas infrastruktūras pakalpojumiem;
2) bibliotekārajiem pakalpojumiem.

Bibliotekārie pakalpojumi veidojas no nepastarpinātiem informācijas izguves, apstrādes un pieejas nodrošināšanas procesiem, citiem vārdiem informācijas sniegšana ļoti dažādos veidos. Ieņēmumi no bibliotekārajiem pakalpojumiem nedrīkst būt pretrunā ar Bibliotēku likumu, kā arī Eiropas Padomes rekomendāciju (maksa par bibliotekārajiem pakalpojumiem nedrīkst būt šķērslis informācijas piekļuvei nevienam no sabiedrības grupām). Tāpat Eiropas digitālā bibliotēka „Europeana” (LNB ir tās dalībniece), saskaņā ar ES rekomendācijām, neparedz ienākumu gūšanu.

Šajā gadījumā ar ēkas uzturēšanu saistāmi ieņēmumi no infrastruktūras. Par tiem tad tālāk vairāki virzieni, kuri tiks attīstīti jaunajā bibliotēkas ēkā. Šo kopējo politiku var ilustrēt ar Igaunijas Nacionālās bibliotēkas pieredzi. Kopumā gada laikā tiek ieņemti Ls 450.000 un apsaimniekošanas izdevumi ir Ls 620.000 (LNB izdevumi Ls 460.000, ieņēmumi Ls 0).

LNB varētu pelnīt no:
1) sabiedriskās ēdināšanas
2) konferenču zālēm
3) autostāvvietas
Atkarībā no tā, kādā veidā notiks autostāvvietu būvniecība (iespējams, tā būs valsts un privātā partnerība), kaut kādi ieņēmumi no autostāvvietu izmantošanas varētu ienākt arī LNB. Piemēram, Vācijas Nacionālā bibliotēkā pilnībā operē autostāvvietu, diferencējot cenas. Bibliotēkas pastāvīgajiem apmeklētājiem tā ir 4 x mazāka nekā jebkuram klientam.
4) īslaicīgiem, lielākiem, kompleksiem pasākumiem, izmantojot arī foajē jeb ātrija platību, piemēram, grāmatu gadatirgiem, liela mēroga pieņemšanām u.c.
5) tūristiem
Jauno bibliotēku pieredze rāda, ka bibliotēkas apmeklē ekskursanti vai tūristi. Ar laiku tie kļūst par maksas pasākumiem. Ekskursijā tiks iekļauts arī kores apmeklējums. Divstāvīgā kore tiks izmantota arī nelieliem publiskiem pasākumiem.

Cik lielus ienākumus LNB jaunajā ēkā gūs?
Aprēķini tika izstrādāti ļoti agrīnā projekta fāzē 1995 – 1996.gadā, kas pierādīja, ka tas ir iespējams. Lai atkal nebūtu jātērē līdzekļi šādam mārketinga plānam, mēs balstāmies uz informāciju par Igaunijas Nacionālo bibliotēku, jo viņi ieņēmumus gūst no līdzīgām telpām ar līdzīgu kvadratūru kā plānots jaunajā LNB ēkā. Bibliotēkas pagājušā gada kopējais budžets ir apmēram 100 miljoni kronu (4,49 miljoni latu). Ieņēmumi veidoja apmēram 10% no kopējā budžeta, savukārt ekspluatācijas izdevumi veidoja apmēram 14% no kopējā budžeta, līdz ar to Igaunijā ar ieņēmumiem var segt lielāko daļu no ekspluatācijas izmaksām. Mūsu mērķis ir tieši tāds pats, un ir grūti iedomāties, kāpēc tas tā nevarētu būt.

 

Konferenču un izstāžu zāles

Briselē konferences pēc „workshop” principa notiek tā, ka tur vienu lielu konferenču telpu ar starpsienām kafijas pauzes laikā 20 minūtēs sadala 3 mazākās telpās, skaņas izolācija lieliska un nav vajadzības taisīt mazas un lielas konferenču telpas. Kāpēc LNB nevar ieplānot līdzīgi, lai var iztikt ar vienu konferenču telpu?
Arī LNB projekts paredz tādu risinājumu.

Kāpēc LNB ir vajadzīgas vairākas konferenču zāles?
Nacionālās bibliotēkās ir samērā lielas organizācijas, kurām ir nepieciešama sapulču vieta. Tām ir cieša sadarbība ar visām pārējām bibliotēkām valstī un starptautiskā mērogā. Arī šis apstāklis rada vajadzību pēc lielākas auditorijas. Bez tam LNB regulāri organizē plašākus sabiedriskus pasākumus bibliotēku satura kontekstā – grāmatu prezentācijas, autoru lekcijas, publiskas diskusijas, literārus vai mākslas pasākumus, t.sk. koncertus u.c. izrādes.

Šobrīd ir plānots, ka konferenču centru/koncertu zāli ar 330 vietām apsaimniekos pati bibliotēka, proti, telpas tiks arī uz vairākām stundām izīrētas pēc citu organizatoru lūguma. Nav izslēdzami arī pasākumi ar ieejas biļetēm, ko rīkotu pati bibliotēka (parasti sadarbībā ar partneri/partneriem).

Konferences, sevišķi, ja tās ir starptautiskas, notiek vienlaikus vairākās telpās pēc t.s. „workshop” principa. Līdz ar to zem LNB konferenču centra ir 4 nelielas konferenču telpas – mazas zālītes un viena transformējama arī līdz trijām. Tās atrodas „-1.stāvā”, platība 788 m2. Pēdējā no tām, saskaņā ar vienošanos, būs arī Zinātņu akadēmijas sēžu zāle. Starplaikā mazās zāles tiks izmantotas apmācībām. Arī šīs mazākās konferenču telpas varētu tikt izīrētas uz stundām (tai skaitā kopā ar lielo konferenču centru, ja konferences organizācija paredzētu, piemēram, arī dalībnieku sadalīšanos mazākās grupiņās).

Kāpēc LNB vajadzīga izstāžu zāle?
1.stāvā izstāžu telpās būs grāmatu izstādes un citas tematiskās izstādes. Gleznas u.c. mākslas vai citi priekšmeti tur var būt tikai kontekstā. Tematiskās izstādes LNB rīko jau šobrīd. Piemēram, mums tikko bija Pasta izstāde. Tur bija pasta grāmatas, rokraksti, vēstules. Pamatā tie ir bibliotēkas eksponāti (dokumenti u.c.), kas tiek apaudzēti ar citām lietām. Samērā bieži izstādes LNB vēlas ārvalstu vēstniecības. Jaunajā ēkā šī vēlme būs vēl lielāka. Aizvien populārāka kļūst bibliotēku starptautiska apmaiņa ar izstādēm. Jaunā LNB varēs nodrošināt augstu drošības pakāpi ļoti nozīmīgu vērtību eksponēšanai.

 

Bibliotēkas ekspluatācija

Cik daudz nodokļu maksātājiem izmaksās vienas dienas „Gaismas pils” apmeklējums? Pēc maniem aprēķiniem ap 70 latiem dienā. (Ievietots 28.05.2008.)
Grūti spriest, no kurienes ņemti šie aprēķini. Parasti vienkāršākie aprēķini tiek veikti dalot gada pamatbudžeta līdzekļu summu ar fizisko jeb reālo apmeklējumu skaitu. Tomēr aizvien vairāk ir jārespektē tas, ka bibliotēkas tiek apmeklētas un pakalpojumi tiek sniegti arī no attāluma (katalogs, digitālā bibliotēka, grāmatu pasūtīšana, uzziņas, „čats” ar bibliotekāru, kopiju izgatavošana un piesūtīšana pa e-pastu utt.) 2007.gadā fiziski un virtuāli bija 800.000 apmeklējumu. Pamatbudžets bija Ls 4.274.574. Iznāk, ka viens apmeklējums izmaksājis Ls 5,3. Šobrīd var prognozēt, ka jaunajā ēkā gadā uzturēšanas izmaksas būs lielākas par ~ 150.000. Maz ticams, ka algu fonds pieaugs vairāk par 20%, t.i. Ls 800.000. Ļoti ceram, ka informācijas resursiem varēsim tērēt par kādiem Ls 200.000 vairāk nekā 2007.gadā. Iznāk, ka 2013.gadā pamatbudžets, neskaitot inflāciju, varētu būt Ls 5,4. Toties kā fizisko, tā virtuālo apmeklējumu skaits būs pieaudzis vismaz divas reizes. Tādā gadījumā viens apmeklējums izmaksās Ls 3,4.

Taču arī tas vēl neizskaidro izmaksas vienam apmeklējumam. LNB tāpat kā visas nacionālās bibliotēkas veic daudzas specifiskas, valsts deleģētas funkcijas, kurām nav tieša sakara ar krājumiem un pakalpojumiem lasītājiem. Tā ir Nacionālās bibliogrāfijas un vairāku kopkatalogu veidošana, ISBN, ISMN, ISSN aģentūru darbs, oficiālā preses un bibliotēku statistika, profesionālā atbalsta sniegšana, koordinācijas darbs un apmācības publiskajām, bērnu, skolu, akadēmiskajām un speciālajām bibliotēkām, zinātniski pētnieciskais darbs (bibliotēkzinātne, grāmatzinātne, informātika, datorlingvistika, terminoloģija u.c.), tiek veidots saturs Latvijas bibliotēku portālam un žurnālam „Bibliotēku pasaule”. Bērnu literatūras centrs veicina sadarbību starp bērnu grāmatu autoriem, tulkotājiem, māksliniekiem, to izdevējiem, bibliotēkām un lasītājiem. LNB organizē divas LKKF mērķa programmas: grāmatu iepirkumus publiskajām bibliotēkām un Bērnu žūriju utt. LNB balstoties uz grāmatniecības un bibliotēku vēstures pētījumiem uztur muzeja tipa pastāvīgo ekspozīciju „Latviešu grāmatniecības vēsture”. Vēl ir starptautiskais starpbibliotēku abonements, nacionāla un starptautiska grāmatu apmaiņa un darbs ar rezerves fondu. Un tas nebūt nav viss. Galu galā speciālo krājumu kolekciju – reto grāmatu, rokrakstu, karšu, grafisko izdevumu, nošu publikāciju, skaņu ierakstu un Repoztārija krājuma glabāšana prasa no publiskajām vai mācību iestāžu bibliotēkām atšķirīgus resursus.

Cik lielas būs LNB ekspluatācijas izmaksas?
Jaunajā ēkā paredzētas modernas tehnoloģijas, kuru izbūve ir dārga, bet ekspluatācija lēta. Visas ar enerģijas un ūdens patēriņu saistītās funkcijas tiks kontrolētas ar ēku vadības sistēmu (BMS). Tas var stimulēt ietaupījumus līdz pat 30% salīdzinājumā ar „nekontrolētu” režīmu. Bez tam dzesēšanai ņems ūdeni no Daugavas, par ko nebūs jāmaksā. Līdz ar to nav pamata domāt, ka ekspluatācijas izmaksas procentuāli no budžeta būs lielākas nekā Igaunijā.

Kā paredzēts organizēt sabiedrisko ēdināšanu LNB?
Ņemot vērā to, ka cilvēki bibliotēkās uzturas pietiekami ilgstoši, ir pieņemts nodrošināt ar iespēju paēst bibliotēkas telpās. Tie parasti ir „kantīnes” tipa (pašapkalpošanās) servisi, piemēram, kā LU ēkā Raiņa bulv. 19. Dažos gadījumos (piemēram, Dānijas karaliskajā bibliotēkā) ir divu līmeņu servisi, kur „vienkāršo” līmeni papildina samērā augstas klases restorāns, kurš apkalpo cilvēkus arī pēc bibliotēkas darba laika beigām (ņemot vērā, ka 1.stāvs ir pilnīgi atvērts jebkuram apmeklētājam).

LNB noteikti pati neapsaimniekos ēdnīcu – to plānots iznomāt. Cenu līmeni var regulēt dotācijas un tirgus. Ņemot vērā to, ka lasītāju pirktspēja nekur nav augstākā, kantīņu operatori paši cenšas piedāvāt vienkāršus, ne dārgus ēdienus un nelielā sortimentā. Cenas ietekmē arī apkārtnē esošas iespējas.

Kādas būs ēkas ekspluatācijas izmaksas, tai skaitā apkurei un gaisa kondicionēšanai, kas tiks apmaksātas no nodokļu maksātāju naudas? Vai nevarēja izvēlēties piemērotāku arhitektūru Latvijas klimatiskajiem apstākļiem?
Arhitektūra nebūt nav kaut kāda speciāli tāda, kura palielina izdevumus apkurei vai kondicionēšanai. Ēka ir no betona un stikls un metāls sānu fasādēs ir tikai kā apdares materiāls. Kopējā logu platība nav lielāka kā proporcionāli jebkurai citai šādas tipoloģijas celtnei.

Nolūkā samazināt izdevumus par ēkas uzturēšanu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas konstrukcijas un fasādes ir projektētas, ievērojot optimālus siltuma pārvades, caurlaidības u.c. koeficientus, kas ļauj maksimāli taupīt iekštelpu klimata uzturēšanai nepieciešamo energoresursu patēriņu. Galvenie projektā paredzētie energoresursus taupošie risinājumi ir šādi:
1) nolūkā par 70-80% ietaupīt siltumapgādes jaudas, gaisa apstrādes iekārtās tiks izmantota gaisa rekuperācija un recirkulācija;
2) elektroenerģijas patēriņa samazināšanai plānotas gaisa padeves ierīces ar maināmu gaisa daudzumu atkarībā no oglekļa dioksīda (CO2) koncentrācijas (cilvēku skaits telpā u.tml.);
3) gaisa kondicionēšanas sistēmas kompresoru dzesēšanai paredzēts izmantot Daugavas ūdeni;
4) lai samazinātu saules ultravioletā starojuma ietekmi uz telpām, ēkas dienvidu puses fasādē tiks izmantots matēts un fritēts stikls;
5) BMS sistēma (ēkas vadības sistēma) automatizēs un sinhronizēs apkures, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtu darbību;
6) ēkā tiks ierīkoti termostati, kustībjutīgi gaismas slēdži, izmantotas ekonomiskās spuldzes un pielietotas citas zema enerģijas patēriņa un augstas efektivitātes ierīces.

Jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka ir tieši tikpat liela kā Igaunijas Nacionālās bibliotēkas ēka. Krājumi arī būs apmēram tikpat lieli. INB strādā aptuveni tikpat daudz vai mazāk darbinieku, cik būs jaunajā LNB. Lasītāju skaits varētu būt nedaudz lielāks. Līdz ar to arī visas funkcija ir tādas pašas. Tas nozīmē, ka tēriņi - elektrība, t.sk. vājstrāvu, siltums, ūdens, vēdināšana, dažādi materiāli, ieskaitot pat kancelejas piederumus, ir ļoti līdzīgi. Vēl jāņem vērā, ka jaunā LNB būs aprīkota ar Ēkas vadības sistēmu (Building Management System /BMS), kas nodrošinās arī resursu patēriņa taupības režīmus. Tātad tās ekspluatācijas izmaksas būs līdzīgas. Kaimiņvalsts pieredze rāda, ka iepriekšējos gados Igaunijas NB ēkas ekspluatācijas izmaksas ir samērojamas ar ieņēmumiem no ēkas infrastruktūras izmantošanas.

 

Bibliotēku attīstības institūts

„Gaismas pils” ēkā paredzēta vieta Bibliotēku attīstības institūtam. Kāda ir tā lietderība?
LNB struktūrā ietilpst divi institūti: Bibliogrāfijas institūts un Bibliotēku attīstības institūts (BAI). BAI ir šādas struktūrvienības:
1. Bērnu literatūras centrs (bērnu un jaunatnes literatūras lasītava, bērnu un jauniešu lasīšanas veicināšana, programma Bērnu žūrija, bērnu bibliotēku un pieaugušo bibliotēku bērnu nodaļu metodiskais un konsultatīvais atbalsts, pasākumi bērnu un jauniešu literatūras attīstībai, valsts nozīmes pasākumi bērniem un jaunatnei, kā arī bērnu un skolu bibliotekāriem, semināri, konferences, sanāksmes bērniem, jauniešiem un bibliotekāriem, starptautiskā sadarbība, nacionāli un starptautiski projekti u.c.),
2. Bibliotēku konsultatīvais centrs (visu Latvijas bibliotēku statistika, grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām - VKKF programma, grāmatu dāvinājumi (ap 300 000 gadā), publisko, zinātnisko, speciālo, koledžu un skolu bibliotēku pārraudzība, metodiskā un konsultatīvā vadība, bibliotēku zinātnes un informācijas zinātnes lasītava, LU bibliotēku nozares studentu mācību bāze, profesionālās informācijas strukturējums un piedāvājums, pētījumi, bibliotēku nozares materiāli: izstrāde, piedāvājums bibliotekāriem, bibliotēku nozares izdevumu digitalizācija, datubāzes, sanāksmes, konferences, semināri bibliotēku darbiniekiem u.c.)
3. LNB Mācību centrs (arī Bila un Melindas Geitsu projekta Mācību centrs - klausītāju un lektoru organizācija, lekcijas, ārzemju lektoru piesaiste utt.).
4. Bibliotēku pētniecības un informācijas nodaļa (bibliotēku nozares vēsturiski pētījumi: „Institucionālā cenzūra un informācijas deformācija Latvijas PSR (grāmatniecības, preses un bibliotēkzinātnes aspekts)”, MK pasūtījumpētījums „Okupācijas varas nodarītie zaudējumi Latvijas bibliotēkām 1940./1941.gadā; 1945./1974.gadā”, detaļpētījumi, socioloģiskas ekspresaptaujas; diskusiju klubs Gūtenberga galaktika, bibliotēku nozares terminoloģija, profesionāls žurnāls Bibliotēku Pasaule, Informatīvs kalendārs bibliotēkām, nacionāli un starptautiski pasākumi, autortiesības, nacionāli un starptautiski projekti u.c.) 
5. Projektvadības centrs (starptautiski projekti: Eiropas Digitālās bibliotēkas tīkls, EDLnet,
kura mērķis nodrošināt kultūras mantojuma, kas atrodas lielāko Eiropas muzeju, arhīvu un bibliotēku krātuvēs, savietojamību. Ar nosaukumu Europeana 2008.gada nogalē tiks demonstrēts Eiropas Digitālās bibliotēkas prototips, kurā būs apkopotas vadošo Eiropas kultūras institūciju digitālās kolekcijas; TEL Plus projekts par Eiropas Bibliotēkas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, piekļuvi nacionālo bibliotēku resursiem, savietojamības standartizāciju, kā arī digitalizācijas apjoma palielināšanu; EDLocal projekts turpina EDLnet daudznozaru kultūras institūciju sadarbības tīkla veidošanu, iekļaujot tajā mazāka mēroga spēlētājus: reģionālās publiskās bibliotēkas, muzejus un arhīvus. LNB EDLocal aktivitātēs iesaistās ar projektu “Zudusī Latvija” u.c.).

Saskaņā ar Bibliotēku likumu un Likumu par Latvijas Nacionālo bibliotēku LNB ir visu Latvijas bibliotēku metodiskā un konsultatīvā atbalsta jeb profesionālās attīstības centrs. BAI veic šīs funkcijas gan šobrīd, gan turpinās darīt jaunajā ēkā.

Jaunajā ēkā tiks paplašināta bibliotēku zinātnes un informācijas lasītava, palielināts brīvpieejas krājums. Veselu stāvu aizņems Bērnu literatūras centrs, būs interesanta bērniem piemērota infrastruktūra, telpas bērnu pasākumiem, varēs būtiski paplašināt bērnu un jauniešu veicināšanas programmas. Šobrīd bērnu un jaunatnes iesaistīšana lasīšanā valstī nav pietiekami izvērsta.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Kultūra  

     Kas notiek ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību?

Vai „Gaismas pili” padarīs lētāku? 04.07.2008. Šobrīd sarunas ar arhitektu G.Birkertu par palētinājuma iespējām nav notikušas video_f

Igauņu bibliotēkas biznesa paraugs 15.05.2008. Kā Igaunijas nacionālā bibliotēka sapelna 10% no sava budžeta doc

Nacionālā bibliotēka vai konferenču un izstāžu centrs? 11.05.2008. Kā „Gaismas pils” saimnieki plāno apsaimniekot grandiozo ēku un pelnīt no tās video_f doc

Gaismas pils ēnas puses 08.05.2008. Vai sabiedrības neticība neliek valdībai vēlreiz argumentēt šādu lēmumu?

Kura tāme ir pamatota – 114 vai 87 miljoni latu? 08.05.2008. Nacionālās būvkompāniju apvienības pārstāvis pret „Merks” vadītāju par skaitļiem video_f

Vai „Gaismas pils” ir jāceļ? 08.05.2008. Visu raidījuma dalībnieku argumenti par vai pret bibliotēkas būvniecību video_f

Kam kalpos Latvijas Nacionālā bibliotēka? 08.05.2008. Pilsētu sociologs pret bibliotēkas direktoru par svarīgiem neatbildētiem jautājumiem video_f

Cik īstenībā samaksāsim par „Gaismas pili”? 06.05.2008. „Jaunie trīs brāļi” jau nākamnedēļ plāno noslēgt līgumu par LNB būvdarbiem

Juristi: „Merkam” ir pamats tiesāties par bibliotēku 22.04.2008. Atzinums norāda, ka valdības rīkojums par LNB būvniecību ir prettiesisks doc

Kādu pili būvēsim par 135 miljoniem? 21.04.2008. Latvijas Nacionālās bibliotēkas iekšējie tīkli izmaksās paredzēti, infrastruktūra ne

Vai par 135 miljoniem uzcels tikai "čaulu"? 17.04.2008. Latkovskis prognozē bibliotēkas izmaksu pieaugumu video_f

Kam un par cik jābūvē bibliotēka? 10.04.2008. „Merko” un Latvijas pretendentu tāmēs pretrunas par specifikācijām un materiāliem doc

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: