Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 20.10.2019.
 

Kur „Sabiedrība citai politikai” ņemtu miljonus pensijām?

Labklājība, sociālā politika doc

16.05.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Centrālā vēlēšanu komisija 16.maijā ziņoja, ka par likuma „Par valsts pensijām” grozījumu ierosināšanu parakstījušies 170 tūkstoši vēlētāju, kas nozīmē, ka grozījumu likumprojekts tālāk ceļos uz Saeimu. Turpmākie scenāriji var būt dažādi – Saeima var gan pieņemt likuma grozījumus, gan tos nepieņemt, kam, visticamāk, sekotu referendums. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka pietiekama parakstu skaita savākšana ir vēl viens solis virzienā uz pensiju būtisku paaugstināšanu. Tā kā Labklājības ministrija publiski paudusi satraukumu, ka grozījumu īstenošanai nepieciešamais 461 miljons latu sagraus sociālo budžetu, „Kas notiek Latvijā?” redakcija analizē, vai parakstu vākšanas atbalstītājiem organizācijā „Sabiedrība citai politikai” (SCP) ir reāls piedāvājums, kā pensijas palielināt, neievedot valsti krīzē.

Daļu SCP priekšlikumu par līdzekļu avotiem 30.aprīļa raidījumā „Kas notiek Latvijā?” jau izteica SCP valdes loceklis Aigars Štokenbergs. Tie ietvēra izšķērdības likvidēšanu valsts pārvaldē, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu, kā arī aplokšņu algu izskaušanu. Taču valdes loceklis Gatis Kokins, kurš SCP „ēnu kabinetā” ir ekonomikas darba grupas vadītājs, par organizācijas priekšlikumiem un aprēķiniem var pastāstīt konkrētāk.

Jāizmanto budžeta pieaugums. Bet vai tāds būs?

G.Kokins norāda, ka straujas inflācijas apstākļos tieši pensionāri un citi darba nespējīgie ir galvenie, uz kuriem novirzīt budžeta pieaugumu. Viņš uzskata, ka tam bija jānovirza jau ievērojamais 2008.gada budžeta pieaugums, kas bija 31% liels. Viens no jautājumiem ir par to, kā to savienot ar citām iedzīvotāju grupām, kas ik gadu vēlas un ir pelnījuši saņemt lielāku atalgojumu (bez ierēdņiem ir arī, piemēram, mediķi un skolotāji). Bet otrs jautājums ir par to, vai nākamgad vispār būs budžeta pieaugums, ko kaut kam novirzīt. Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī ir bijis tikai 3,6% liels. „Mēs skatāmies scenāriju, kad valdība rīkojas adekvāti,” skaidro G.Kokins. Stimulējot ekonomiku, varot izvairīties no tā, ka samazinās nodokļu plūsma. „Kādus 15% nākamgad mēs varam mierīgi pieaudzēt.”

Viņš arī par nepareizu uzskata pašreizējo kārtību, kad sociālā budžeta uzkrājums, kas atrodas noguldījumos Valsts kasē, tiek aizdots pamatbudžetam, jo tad, kad pienāks „demogrāfiskā bedre” un pamatbudžetam aizņemtā nauda būs jāatdod, valstij šī nauda tāpat būs jāaizņemas ārzemēs. „Tā visa ir valsts nauda. Un no tā, ka tiek veikta uzskaite, jau nerodas uzkrājums,” saka G.Kokins. Vai, apzinoties, ka pēc gadiem demogrāfiskās situācijas dēļ samaksāt pensijas kļūs grūtāk, ir tālredzīgi atstāt sociālo budžetu bez uzkrājuma, - to var izvērtēt katrs pats. Viens no izvērtējamiem aspektiem acīmredzot ir tas, vai piekrītam G.Kokina bažām, ka pamatbudžets aizdevumu varētu arī neatmaksāt. „Ja naudu aizdod uzņēmumam, kas to investē, tad ir cerība, ka pēc 20 gadiem tā tiešām tiks atdota,” uzskata G.Kokins un uzsver, ka, viņaprāt, korekti būtu runāt nevis par aizņēmumu, bet to, ka tiek reģistrēta naudas plūsmu, kas no sociālā budžeta ir pārgājusi uz pamatbudžetu.

Jālikvidē trīs ministrijas un jāsamazina aģentūru skaits

Trešais lielais ieņēmumu palielināšanas bloks saistās ar birokrātijas samazināšanu. SCP piedāvā ministriju skaitu samazināt par trim. Skaitlis „trīs” izvēlēts tāpēc, ka Igaunijā ir par trim ministrijām mazāk nekā Latvijā. G.Kokins gan atzīst, ka SCP mēģinājusi identificēt tās ministrijas, ko varētu likvidēt, bet galīgā viedokļa vēl neesot. Līdzīga pieeja ir ierēdņu skaita samazināšanai – šī gada otrajā pusē to skaits jāsamazina par 1600 cilvēkiem. Skaitlis nav radies, izveidojot likvidējamu štata vietu sarakstu, tie ir vienkārši 10% no kopējā skaita. Cits priekšlikums cīņai pret birokrātiju ir valsts budžeta programmām dibināmo valsts aģentūru skaita samazināšana.

Par to, cik daudz līdzekļu varētu iegūt, šos pasākumus īstenojot, ir maz konkrētības. SCP ekonomikas darba grupa strādā arī pie alternatīva budžeta veidošanas, proti, ņem šī gada budžeta skaitļus un vērtē, ko varētu darīt savādāk. Tā kā darbs pie budžeta izvērtēšanas vēl nav fināla fāzē, skaitļi varētu būt skaidri rudenī. G.Kokins lēš, ka birokrātijas mazināšana varētu dot papildus vismaz 60 miljonus latu, bet tie varētu būt arī 100 miljoni latu. Viņš uzskata, ka Šķēpa mešanas aģentūra Latvijai nav vajadzīga.

Otrs „stukaču” likums?

SCP ir aprēķinājusi, ka aplokšņu algas Latvijā šobrīd veido aptuveni 30% no visām algām un, tās apkarojot, nodokļu ieņēmumus ir iespējams palielināt par 450 miljoniem latu gadā – ar to vien faktiski pietiktu pensiju paaugstināšanai, ja vien izdotos aplokšņu algas pilnībā likvidēt. A.Štokenberga ierosinājums šai jomā ir AAA (anti aplokšņu algu) likums – tas paredzētu ievērojamas naudas prēmijas aplokšņu algu uzrādītājiem. G.Kokins stāsta, ka likumprojekts, ko A.Štokenbergs un viņa kolēģis Artis Pabriks iesniegs Saeimā, nāks vienā paketē ar uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājumu un amnestiju, kas varētu būt sešus mēnešus ilga, lai uzņēmumi sakārtotu algu maksāšanu. Uz vecākiem aplokšņu algu gadījumiem prēmijas neattiektos. Cilvēkam būtu arī jāuzrāda aplokšņu algu maksāšanas pierādījumi, taču prēmija varētu būt 5000 latu liela. Ņemot vērā to, cik lieli strīdi ir notikuši par „stučīšanas” normu, kā daži to sauc, Kriminālprocesa likuma grozījumos, ir pamats apšaubīt, vai pārējo likumdevēju attieksme pret šādu likumu varētu būt pozitīva, tāpat šobrīd nav zināma arī sabiedrības attieksme. Taču šobrīd ir grūti prognozēt to, kāds būtu finansiālais ieguvums, ja likums tiktu pieņemts, - par cik procentpunktiem aplokšņu algu apmērus izdotos samazināt.

Pamatīgas nodokļu izmaiņas

Nodokļu sistēmas sabalansēšanai ir veltīti daudzi priekšlikumi. SCP grib gan ieviest kapitāla pieauguma nodokli, gan veikt virkni izmaiņu – samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 15% (valdošās partijas pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām to jau solīja, bet izpildīts solījums nav), samazināt uzņēmumu nodokļu slogu, piemēram, vidējiem uzņēmumiem noteikt 10% uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kā arī veikt citas izmaiņas. Kad IKP pieaugums būs nostabilizējies, atkarībā no ekonomiskās situācijas SCP varētu atbalstīt priekšlikumu par 1% palielināt PVN, kas dotu 80 miljonu latu papildus budžeta ieņēmumu gadā. G.Kokins stāsta, ka, tā kā nodokļu slogs ietekmē ekonomiku un daļa nozaru var attīstīties straujāk, bet citas lēnāk, neesot viegli aprēķināt katras izmaiņas finansiālo ietekmi. Pati SCP to gan ir izdarījusi, bet pirms precizēšanas nevēlas skaitļus publicēt. Tomēr organizācijas aprēķini rāda, ka kopumā nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā nodokļu iekasējumu izdotos palielināt par vismaz 250 miljoniem latu gadā. Papildus iepriekšminētajam SCP vēlas arī uzlabot valsts pārvaldi – tas ietver gan Ierēdņu skolas izveidošanu, gan Aizsardzības budžeta izmantošanas izmaiņas, gan citus pasākumus.

Ir skaidrs, ka biedēšanai par sociālā budžeta krahu pensiju likuma grozījumu gadījumā nav pamata, ja nauda patiešām tiktu ņemta nevis no tā, bet pamatbudžeta. SCP arī piedāvā virkni konkrētu priekšlikumu naudas iegūšanai – ja sekmīgi īstenotos viss iecerētais, iegūtā summa pārsniegtu pensijām vajadzīgo 461 miljonu latu. Tomēr priekšlikumos ir arī ļoti daudz nezināmo, un rudenī, kad varētu būt gatavi konkrēti skaitļi par katra priekšlikuma finansiālo ietekmi, pensiju referendums jau varētu būt aiz muguras. Līdz ar to referenduma dalībniekam, kurš principā pensiju palielināšanu atbalsta, bet nevēlas pieredzēt krīzi, varētu nebūt skaidrs, vai grozījumus atbalstīt ir droši vai riskanti. Bet galvenā neskaidrība, protams, ir par ekonomiskās situācijas attīstību Latvijā. Ja valdība tomēr nerīkojas „adekvāti”, kā izteicās G.Kokins, vai arī ar adekvātu rīcību šobrīd vairs nepietiek, lai noturētu IKP pieaugumu, tad visas prognozes par nodokļu ieņēmumiem un priekšlikumu ekonomisko efektu var izrādīties kļūdainas.


„Sabiedrība citai politikai” ekonomikas darba grupas vadītāja Gata Kokina viedoklis par līdzekļu avotiem pensiju paaugstināšanai

Video: „Sabiedrība citai politikai” valdes loceklis Aigars Štokenbergs atklāj priekšlikumus pensiju jautājuma atrisināšanai. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 30.04.2008.)



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: