Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 05.12.2019.
 

Nacionālā bibliotēka vai konferenču un izstāžu centrs?

Kultūra video_f doc

11.05.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 6
„Nākotnes bibliotēka nav telpa, kurā cilvēks sēž un lasa grāmatu,” Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks sacīja 7.maija raidījumā „Kas notiek Latvijā?” (KNL). LNB jaunās ēkas būvniecības idejas aizstāvētājiem gan šajā raidījumā, gan citur publiskajā telpā nākas visai daudz taisnoties par to, kāpēc, piemēram, tik maza platība atvēlēta pašām grāmatām, kam vajadzīga liela ēdnīca un vai bibliotēkā vispār ir vajadzīgi konferenču centri. Tā kā publiski paustā informācija par to, kas īsti jaunajā LNB ēkā ieplānots, ir pretrunīga, KNL sniedz iespēju iepazīties sīkāk ar plānotajiem ēkas izmantošanas veidiem.

Sešas konferenču telpas

Skaidrojumā par LNB ēkas kopējās platības proporcionālo sadalījumu lasāms, ka kopumā 23% no platības aizņems publiskā zona (brīvi pieejama ne tikai lasītājiem), 27% aizņems lasītāju zona, 12% krātuvju zona, 18% darbinieku zona, 20% tehniskās telpas. Kritiķi gan uzsver konkrētas telpas, kuru lietderīgums un vajadzība bibliotēkā nešķiet pārliecinošas. „Vai jūs varat iedomāties, ka astoņas konferences notiek vienlaikus bibliotēkā? Tas ir absurds!” uzskata inženierzinātņu doktors Georgs Bagātais. Tiesa gan, viņš savus aprēķinus balsta uz skiču projektu, un esošajā redakcijā astoņas konferenču telpas bibliotēkā plānotas nav. Tomēr sešas tur ir atrodamas, proti, 1.stāvā - lielā konferenču/koncertu zāle ar 330 vietām, turklāt -1.stāvā ir paredzēts konferenču centrs, kurā būs vēl viena lielāka zāle un četras mazākas. Apakšējo konferenču zāļu kopējā platība ir pat lielāka nekā galvenās zāles platība – 788 m2 pret 731 m2.

A.Vilks skaidro, ka Nacionālajām bibliotēkām ir nepieciešama sapulču vieta, tām ir cieša sadarbība ar visām pārējām bibliotēkām valstī un starptautiskā mērogā, turklāt LNB regulāri organizējot plašākus sabiedriskus pasākumus bibliotēku satura kontekstā – grāmatu prezentācijas, autoru lekcijas, publiskas diskusijas, literārus vai mākslas pasākumus, tai skaitā koncertus. „Konferences, sevišķi, ja tās ir starptautiskas, notiek vienlaikus vairākās telpās pēc t.s. „workshop” principa,” tā A.Vilks pamato mazāko zāļu nepieciešamību zem lielās konferenču zāles.

Izstādes un komiskā atpūta bibliotēkā

Ēdnīcai paredzēta viena telpa 849 m2 platībā –krietni mazākā interneta kafejnīca, protams, nekalpos kā parasta kafejnīca. Vienīgi jāatzīmē, ka šajos aprēķinos nav iekļautas 8 m2 mazās virtuvītes, kas darbinieku lietošanai paredzētas katrā stāvā, gluži tāpat kā aprēķinos neparādās gaiteņi un tualetes. Cits pārmetums ir izskanējis saistībā ar lielajām izstāžu telpām. Lielākās atradīsies 1.stāvā 468 m2 platībā, bet, kā skaidro A.Vilks, tur paredzētas tikai grāmatu un citas tematiskās izstādes, kur pamatā izstādīti pašas bibliotēkas eksponāti. Tādas LNB rīko jau šobrīd, piemēram, tikko bija Pasta izstāde. A.Vilks uzskata, ka jaunajā ēkā vēl lielāka vēlme rīkot izstādes LNB būs ārvalstu vēstniecībām, arī bibliotēku starptautiska apmaiņa ar izstādēm kļūstot populārāka. Līdz ar to skaidrs, ka 1.stāvā tomēr nestāvēs akvareļu rindas, kā izskanēja KNL raidījumā. Vienuviet jaunajā ēkā akvareļi gan varētu parādīties – arī 4.stāvā  ir paredzēta izstāžu telpa un, tā kā stāvs būs veltīts mākslai, tur varētu atrasties ļoti nelielas mākslas darbu izstādes. Salīdzinot ar 1.stāva izstāžu telpām, 4.stāvā tās būs 5,8 reizes mazākas. Savukārt 285 m2 5.stāvā aizņems reto grāmatu un rokrakstu lasītava ar izstāžu zālēm.

„Jautājums, vai es esmu kādreiz mūžā gājis, savā ilgajā mūžā, uz bibliotēku atpūtu meklēt? Tas ir vienkārši komiski!” raidījumā kritizēja G.Bagātais. Viņš skaidro, ka 11.un 12.stāva telpas kā „atpūtas telpas” nosauktas skiču projektā. Šābrīža versijā gan telpu nosaukumi ir „Pasākumu telpas” 11.stāvā un „Skatu laukums” 12.stāvā. Pasākumu telpās varētu rīkot sanāksmes, grāmatu atvēršanas svētkus, balvu pasniegšanas. Kopējā abu stāvu telpu platība – 369 m2 – gan ir divreiz mazāka nekā lielās konferenču zāles platība. Visas iepriekš minētās telpas kopā, tai skaitā konferenču zāles un izstāžu telpas, veido mazāk nekā 10% no kopējās LNB jaunās ēkas platības. Uz jautājumu par to, vai šādu telpu izbūve jaunā bibliotēkā ir vajadzība vai izšķērdība, jāatbild katram Latvijas iedzīvotājam personīgi – atbilde acīmredzot būs atkarīga no tā, cik lielā mērā iebildīsim vai piekritīsim apgalvojumam, ka mūsdienu bibliotēkai nav jābūt tikai grāmatu lasīšanas vietai.

Ienākumu avoti vairāki, apmēri nezināmi

Pavisam cita rakstura jautājumi saistās ar LNB jaunās ēkas izmantošanas finanšu aspektiem – vai LNB vispār kaut ko nopelnīs, lai uzturētu jauno ēku, un vai nacionālā bibliotēka nekļūs par biznesa projektu? A.Vilks teic, ka ienākumi tiks ģenerēti no bibliotekārajiem pakalpojumiem (informācijas sniegšana dažādos veidos) un ēkas infrastruktūras pakalpojumiem – tieši ieņēmumi no infrastruktūras saistāmi ar ēkas uzturēšanu. Pirmā lietā, ar ko LNB varētu pelnīt, būs sabiedriskā ēdināšana, taču LNB ēdnīcu neapsaimniekos pati, bet gan iznomās, un tas varētu būt pašapkalpošanās serviss, līdzīgi kā Latvijas Universitātes ēkā Raiņa bulvārī. Konferenču telpas gan varētu apsaimniekot pati bibliotēka un ienākumus gūt no to iznomāšanas. „Nav izslēdzami arī pasākumi ar ieejas biļetēm, ko rīkotu pati bibliotēka, parasti sadarbībā ar partneri vai partneriem,” saka A.Vilks. Vēl atkarībā no tā, kādā veidā notiks autostāvvietu būvniecība, LNB varētu rasties ieņēmumi no autostāvvietu izmantošanas. Īslaicīgi varētu notikt kompleksi pasākumi, kuros izmantotu arī ēkas ātrija platību, piemēram, grāmatu gadatirgi vai liela mēroga pieņemšanas. Savukārt kā pēdējo iespējamo ienākumu gūšanas avotu A.Vilks min ekskursantus un tūristus, proti, tie apmeklējot jaunās bibliotēkas, kas ir maksas pasākums. „Ekskursijā tiks iekļauts arī kores apmeklējums,” viņš sola. Ar izstādēm nauda pelnīta netikšot.

Taču cik lielus ieņēmumus LNB tas varētu dot, nav aprēķināts, tāpat kā nav aprēķināts tas, vai ar šiem ienākumiem pietiks, lai segtu jaunās ēkas ekspluatācijas izmaksas. A.Vilks skaidro, ka 1995.-1996.gadā veiktie aprēķini „pierādīja, ka tas ir iespējams”. „Lai atkal nebūtu jātērē līdzekļi šādam mārketinga plānam, mēs balstāmies uz informāciju par Igaunijas Nacionālo bibliotēku,” viņš stāsta. Igauņi ienākumus gūstot no līdzīgām telpām ar līdzīgu kvadratūru tai, kas plānota jaunajā LNB ēkā. Gada ieņēmumi Igaunijas Nacionālajai bibliotēkai ir 450 tūkstoši latu, bet apsaimniekošanas izdevumi – 620 tūkstoši latu, kas ir attiecīgi 10% un 14% no bibliotēkas gada kopējā budžeta. Iznāk, ka igauņiem ar ieņēmumiem iznāk nosegt lielāko daļu ekspluatācijas izdevumu. „Mūsu mērķis ir tieši tāds pats, un ir grūti iedomāties, kāpēc tas tā nevarētu būt,” tā A.Vilks.

Turklāt A.Vilks neredz pamatu domāt, ka jaunajā LNB ēkā ekspluatācijas izmaksas būs procentuāli lielākas nekā igauņiem, jo LNB paredzētas modernas tehnoloģijas, kuras ir dārgi izbūvēt, bet lēti ekspluatēt, piemēram, ūdeni dzesēšanai ņems tieši no Daugavas, un par to nebūs jāmaksā. Tomēr ir pamatots jautājums, vai, spriežot par tik nozīmīgas un dārgas ēkas kā „Gaismas pils” būvniecību, nebūtu jāveic iespējami detalizēti aprēķini par tās gaidāmajām izmaksām un sniegtajiem ienākumiem, lai tad, kad tiks noslēgts līgums par būvdarbiem, sabiedrībai nebūtu būtisku neatbildētu jautājumu.


Video: Inženierzinātņu doktors Georgs Bagātais skaidro, kāpēc atpūtas telpas bibliotēkā ir komiskas un kāpēc no plānotās Latvijas Nacionālās bibliotēkas platības varētu izsvītrot 25%. Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks stāsta, ka balstās uz vācu standartiem, un neuzskata, ka bibliotēkā būtu tikai jālasa grāmatas. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 07.05.2008.)

Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpu saraksts ar platībām

Latvijas Nacionālās bibliotēkas plāns šķērsgriezumā

Latvijas Nacionālās bibliotēkas plāns pa stāviem

Skaidrojums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas kopējās platības proporcionālo sadalījumu



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Kultūra  

     Kas notiek ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību?

Vai „Gaismas pili” padarīs lētāku? 04.07.2008. Šobrīd sarunas ar arhitektu G.Birkertu par palētinājuma iespējām nav notikušas video_f

„Gaismas pils”: kāda tā būs? (papildināts 28.05.2008.) 19.05.2008. Uz Jūsu jautājumiem atbild Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks

Igauņu bibliotēkas biznesa paraugs 15.05.2008. Kā Igaunijas nacionālā bibliotēka sapelna 10% no sava budžeta doc

Gaismas pils ēnas puses 08.05.2008. Vai sabiedrības neticība neliek valdībai vēlreiz argumentēt šādu lēmumu?

Kura tāme ir pamatota – 114 vai 87 miljoni latu? 08.05.2008. Nacionālās būvkompāniju apvienības pārstāvis pret „Merks” vadītāju par skaitļiem video_f

Vai „Gaismas pils” ir jāceļ? 08.05.2008. Visu raidījuma dalībnieku argumenti par vai pret bibliotēkas būvniecību video_f

Kam kalpos Latvijas Nacionālā bibliotēka? 08.05.2008. Pilsētu sociologs pret bibliotēkas direktoru par svarīgiem neatbildētiem jautājumiem video_f

Cik īstenībā samaksāsim par „Gaismas pili”? 06.05.2008. „Jaunie trīs brāļi” jau nākamnedēļ plāno noslēgt līgumu par LNB būvdarbiem

Juristi: „Merkam” ir pamats tiesāties par bibliotēku 22.04.2008. Atzinums norāda, ka valdības rīkojums par LNB būvniecību ir prettiesisks doc

Kādu pili būvēsim par 135 miljoniem? 21.04.2008. Latvijas Nacionālās bibliotēkas iekšējie tīkli izmaksās paredzēti, infrastruktūra ne

Vai par 135 miljoniem uzcels tikai "čaulu"? 17.04.2008. Latkovskis prognozē bibliotēkas izmaksu pieaugumu video_f

Kam un par cik jābūvē bibliotēka? 10.04.2008. „Merko” un Latvijas pretendentu tāmēs pretrunas par specifikācijām un materiāliem doc

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: