Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 21.10.2019.
 

Kādu pili būvēsim par 135 miljoniem?

Kultūra

21.04.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 7
„Izcenojumi ir ļoti interesanti – izrādās, ka par 135 miljoniem mēs celsim tikai karkasu. Telekomunikācijas nav paredzētas izmaksās, nav paredzēta dzesēšanas sistēma – mēs labi saprotam, tā ir stikla ēka, kura balstīsies uz šo –, nav paredzētas ne apsardzes sistēmas, ne piekļuves sistēmas, ne videonovērošanas, ne telefoni, ne datu tīkli. Ir izslēgta ārā jumta apkalpes un tīrīšanas aksesuāru montāža, bez kā nevar – nu, varat iedomāties, tā ir pilnīga stikla ēka. Nav paredzēta iekšā pat pazemes autostāvvieta,” tā 16.aprīļa raidījumā „Kas notiek Latvijā?” (KNL) partijas „Jaunais laiks” (JL) Saeimas deputāts Ainars Latkovskis aprakstīja plānoto Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību. Pagājušajā otrdienā valdība nolēma atļaut Kultūras ministrijai slēgt līgumu par LNB ēkas būvdarbiem par līgumcenu, kas nepārsniedz 135 miljonus latu. Uzskaitīdams darbus, ko šis līgums neparedzēs, A.Latkovskis KNL notiekošo nosauca par sabiedrības mānīšanu. Kurš kuru māna, un ko mēs dabūsim par 135 miljoniem latu?

Audiovizuālās un citas sistēmas – būs

„Nē, tur ir visa infrastruktūra šai sistēmai – visi kabeļi, instalācijas un citas lietas,” par audiovizuālās sistēmas ierīkošanu iebilst „RBSSKALS” biznesa attīstības direktors Edgars Štrauss. Tieši uzņēmumu „RBSSKALS”, „Skonto Būve” un „Re & Re” kopīgi veidoto Nacionālo būvkompāniju apvienību valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”” (JTB) sarunu procesā atzina par labāko pretendentu – ar viņiem arī plānots slēgt līgumu. E.Štrauss apgalvo, ka piedāvājumā esot iekļauta arī apsardzes sistēmas, piekļuves sistēmas, videonovērošanas sistēmas un telefonu un datu tīklu ierīkošana. Otra oficiālā pretendenta (piegādātāju apvienība, ko veidoja „PBLC”, „Moduls Rīga” un „PB Fasādes”) pārstāvis, „PBLC” valdes priekšsēdētājs Vitālijs Čaplinskis arī apliecina, ka minētās pozīcijas piedāvājumā esot bijušas iekļautas.

JL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis nevēlas atklāt, no kurienes iegūta informācija, ko KNL minēja viņa kolēģis. „Daudzsološs man likās Godmaņa solījums, ka pirms līguma slēgšanas būs publiska tāme,” viņš stāsta. Raidījumā premjers Ivars Godmanis paziņoja, ka atklātā valdības sēdē tiks skatīta gan tāme, gan sagatavotais līgums. Dz.Zaķis gan baidās, ka tad jau varētu būt par vēlu, tāpēc centīsies līdz valdības sēdei noskaidrot, cik pamatota ir paredzētā līgumcena.

KNL gan ir noskaidrojis, ka pretrunīgo apgalvojumu iemesls varētu būt tas, ka to izteicēji balstās uz atšķirīgiem tehniskajiem projektiem. Proti, pagājušajā gadā būvnieki savus piedāvājumus veidoja, pamatojoties uz vienu tehniskā projekta versiju, savukārt tagad sarunu procesā bija jāiesniedz piedāvājumi, balstoties uz precizētu tehnisko projektu. „Merks”, kura apvienību ar „Merko Ehitus” JTB no sarunu procesa izslēdza, jauno tehnisko projektu redzējis nav. „Iespējams, ka pēdējā tehniskajā projektā šīs lietas bija paredzētas, bet iepriekšējā nebija,” stāsta mediju attiecību konsultants Ēriks Matulis. Neviena no iepriekšminētajām sistēmām „vecajā” projektā neesot bijusi iekļauta – to apliecina arī E.Štrauss un V.Čaplinskis. Līdz ar to neviens no trim pretendentiem savos pagājušā gada piedāvājumos tām nebija paredzējis līdzekļus.

E.Štrauss skaidro, ka iepriekšējā tehniskajā projektā pozīcijas neesot bijušas, jo viss neesot bijis līdz galam izprojektēts. JTB Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa to neapstrīd, bet skaidro, ka tagad viss ir iekļauts, un viss, kas ir aktualizētajā un detalizētajā tehniskajā projektā, arī esot paredzēts iesniegtajos piedāvājumos. Noslēdzot līgumu, tikšot uzbūvēta bibliotēkas ēka ar visu, kas tai ir vajadzīgs.

Papildus izmaksas, bet lētāk

JL deputātu sniegtā informācija arī liecina, ka darbos nav iekļauta jumta apkalpes un tīrīšanas aksesuāru montāža. E.Štrauss skaidro, ka šādi darbi bijuši arī iepriekšējā tehniskajā projektā, taču pasūtītājs esot piestrādājis pie cita, loģiskāka risinājuma, un precizētajā projektā ietverts alpīnista aprīkojums. Ē.Matulis atklāj, ka arī „Merks” savā piedāvājumā bija iekļāvis jumta apkalpes un tīrīšanas aksesuārus, kas veido aptuveni 100 000 latu. Viņš stāsta, ka visu iepriekšminēto darbu veikšanai atkarībā no sistēmu specifikācijām papildus būtu nepieciešami 1,5 līdz 2 miljoni latu. V.Čaplinskis to pašu darbu izmaksas novērtē kā 50 000 latu lielas, bet uzvarētāju pārstāvja E.Štrausa aplēstais skaitlis ir vēl lielāks nekā „Merka”, proti, 2,4 miljoni latu. Abi oficiālie pretendenti atšķirībā no „Merka” savos sarunu procesa piedāvājumos šīs papildus izmaksas ir iekļāvuši, tomēr piedāvājumi ir ievērojami lētāki nekā rudenī, piemēram, uzvarētāja piedāvātā būvdarbu cena samazinājās no 139 miljoniem latu uz 114,6  miljoniem latu. Kopējais izmaksu samazinājums arī tiek saistīts ar precizēto tehnisko projektu. E.Bīviņa skaidro, ka pēc projekta precizēšanas būvniekiem vairs neesot bijis nepieciešams tik daudz nodarboties ar prognozēšanu, jo kļuvis iespējams precīzāk noteikt, kādas tehnoloģijas un materiāli tiks izmantoti, cik stundas būs jāstrādā u.c.

Infrastruktūra atsevišķi

A.Latkovskim gan ir taisnība par to, ka 135 miljonu līgums neparedzēs dzesēšanas sistēmu un autostāvvietu, kā arī citu infrastruktūru. E.Bīviņa skaidro, ka dzesēšanas sistēma paredzēta tehniskajā korpusā, kas šobrīd tiek projektēts – lai gan to sāks būvēt vēlāk nekā pašu LNB ēku, ekspluatācijā abas ēkas tiks nodotas kopā. Attiecībā uz autostāvvietu pastāvot iespēja, ka to varētu realizēt, izmantojot publisko – privāto partnerību. E.Bīviņa atsaucas uz valdībā skatītajiem dokumentiem un norāda, ka finansējums LNB projektam ir lielāks par finansējumu būvdarbiem. Kā lasāms valdības rīkojuma paskaidrojuma rakstā, LNB ēkai kopumā būs vajadzīgs 141,4 miljons latu, bet infrastruktūrai 12,8 miljoni latu. „Summa ir pietiekama,” saka E.Bīviņa.

Šādas publiskas pretrunas un informācijas nepilnība par LNB projektu gan vēlreiz liek uzdot jautājumu, vai ar tā virzīšanu formas ziņā viss ir kārtībā. Valdība ļāva slēgt līgumu ar būvniekiem nākamajā dienā pēc tam, kad sabiedrībai bija paziņoti sarunu procesa rezultāti. Iespējams, vajadzētu tomēr sabiedrībai un vēl neaptaujātajiem ekspertiem ļaut savlaicīgi iepazīties un izvērtēt uzvarējušā pretendenta tāmi, lai neatstātu nekādu vietu pretrunīgai informācijai un šaubām par lēmumu pamatotību un atbilstību visas sabiedrības interesēm.


Video: „Delnas” padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne, Saeimas deputāts Nils Ušakovs (SC), premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JL), Saeimas deputāts Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL) un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) spriež par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 16.04.08.)

Rīkojuma projekts „Par līguma noslēgšanu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību” valdībā



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Kultūra  

     Kas notiek ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību?

Vai „Gaismas pili” padarīs lētāku? 04.07.2008. Šobrīd sarunas ar arhitektu G.Birkertu par palētinājuma iespējām nav notikušas video_f

„Gaismas pils”: kāda tā būs? (papildināts 28.05.2008.) 19.05.2008. Uz Jūsu jautājumiem atbild Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks

Igauņu bibliotēkas biznesa paraugs 15.05.2008. Kā Igaunijas nacionālā bibliotēka sapelna 10% no sava budžeta doc

Nacionālā bibliotēka vai konferenču un izstāžu centrs? 11.05.2008. Kā „Gaismas pils” saimnieki plāno apsaimniekot grandiozo ēku un pelnīt no tās video_f doc

Gaismas pils ēnas puses 08.05.2008. Vai sabiedrības neticība neliek valdībai vēlreiz argumentēt šādu lēmumu?

Kura tāme ir pamatota – 114 vai 87 miljoni latu? 08.05.2008. Nacionālās būvkompāniju apvienības pārstāvis pret „Merks” vadītāju par skaitļiem video_f

Vai „Gaismas pils” ir jāceļ? 08.05.2008. Visu raidījuma dalībnieku argumenti par vai pret bibliotēkas būvniecību video_f

Kam kalpos Latvijas Nacionālā bibliotēka? 08.05.2008. Pilsētu sociologs pret bibliotēkas direktoru par svarīgiem neatbildētiem jautājumiem video_f

Cik īstenībā samaksāsim par „Gaismas pili”? 06.05.2008. „Jaunie trīs brāļi” jau nākamnedēļ plāno noslēgt līgumu par LNB būvdarbiem

Juristi: „Merkam” ir pamats tiesāties par bibliotēku 22.04.2008. Atzinums norāda, ka valdības rīkojums par LNB būvniecību ir prettiesisks doc

Vai par 135 miljoniem uzcels tikai "čaulu"? 17.04.2008. Latkovskis prognozē bibliotēkas izmaksu pieaugumu video_f

Kam un par cik jābūvē bibliotēka? 10.04.2008. „Merko” un Latvijas pretendentu tāmēs pretrunas par specifikācijām un materiāliem doc

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: