Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 23.05.2019.
 

Vai „Latvijas Pastu” glābs izpārdošana un Pasta banka?

Satiksme table table table

15.04.2008. Inga Varslavova, Līga Krapāne  A A A Komentāri: 2
„Latvijas Avīzes” 12.aprīļa numurā viena lapa ir aizpildīta ar paziņojumiem, kuros zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs izsludina vienpadsmit VAS „Latvijas Pasts” (LP) īpašumu izsoli. Lielākā daļa izsolei pieteikto īpašumu atrodas lauku teritorijās, un tajos vēl nesen darbojušās pasta nodaļas. Kopējā 11 īpašumu sākuma vērtība sastāda vairāk nekā 227 tūkstošus latu. Vai šī vērienīgā izsole ir kārtējais apliecinājums tam, ka LP šobrīd atrodas bankrota stāvoklī, kaut arī Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers 9.aprīļa raidījumā „Kas notiek Latvijā?” noliedza pasta maksātnespējas faktu? Vienlaikus joprojām par pasta „glābšanas riņķi” tiek piesaukta arī Pasta bankas veidošana, kurai jau nosaukts sadarbības partneris – „Mono grupa”.
Vēl nesen tās bija pasta nodaļas...

Madonas rajona Kalsnavas pagasta padomē stāsta, ka nekustamais īpašums „Rūpnieki”, kas ir viens no izsoles objektiem, vēl pirms gada bijusi pasta nodaļa. „Tagad šajā pagastā pasta vairs nav. Vēstules un presi izvadā motorizētais pasts,” skaidro padomes darbiniece. Arī Lejasciema un Nīcas pagasta padomju pārstāvji apstiprina, ka īpašumos, ko šobrīd pārdod LP, vēl pavisam nesen sniegti pasta pakalpojumi.

Kaut arī izsoli izsludina zvērināts tiesu izpildītājs, LP pārstāve Agija Albrekte norāda, ka šie īpašumi nav saistīti ar tiesvedību. „Latvijas Pasts vienkārši pārdod sev nevajadzīgos īpašumus,” skaidro A.Albrekte, „Zvērināts tiesu izpildītājs ir piesaistīts tādēļ, lai process notiktu atbilstoši likumam.” Ar J.Stepanovu KNL sazināties nav izdevies, jo viņš līdz 21.aprīlim atrodoties atvaļinājumā.

Bijušais LP valdes loceklis Aigars Krūms norāda, ka 11 īpašumu izsole ir zīme - pastā šobrīd ir kritisks līdzekļu trūkums. „Īpašumu pārdošana ir veids kā iegūt līdzekļus, taču domāju, ka tas LP vairs neglābs,” paredz bijušais valdes loceklis, „Šobrīd LP salīdzināms ar čaumalu bez satura. Papētot procesus, kas notiek ap šo uzņēmumu, ir skaidrs, ka tiek izpārdots viss, kam daudzmaz ir vērtība. Pēc kāda laika šī čaumala vienkārši sabirs.”

Saeimas deputāts, partijas „Jaunais Laiks” domes priekšsēdētājs Artis Kampars uzskata, ka īpašumu izpārdošana ir „stratēģija, lai izlīdzinātu finanšu plūsmas uzņēmumā. Engurē ir bijis gadījums, kad pasts pārdod savu ēku par salīdzinoši nelielu naudu, bet pēc tam to pats īrē no jaunā īpašnieka.”

Pasta banka = pasta īpašuma privatizācija?

Februārī tika nomainīta LP vadība un secīgi tika paziņots, ka tiks dibināts jauns uzņēmums "Pasta banka", kuru veidos Latvijas uzņēmums "Mono grupa" un franču konsultantu korporācija CVA.
Alkoholisko dzērienu tirgotājs "Mono grupa" ir uzņēmums, kura darbības vēsturē ir atrodami arī neviennozīmīgi skaidrojami fakti, un acīmredzami tieši "Mono grupa" būs topošās Pasta bankas finansētājs, kaut gan oficiāli ieguldīt līdzekļus sola abi uzņēmumi. Tomēr politiskie oponenti izsaka aizdomas, ka CVA šajā gadījumā ir piesaistīts bez jebkāda nolikuma, tikai kā konsultants, kurš, visticamāk, nekādus līdzekļus bankas izveidē ieguldīt negrasās.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un abu uzņēmumu pārstāvji sola, ka Pasta bankā tiks ieguldīti līdz pat 50 miljoniem eiro, ko izlietos, lai restrukturizētu LP zaudējumus nesošo sistēmu. Pasta banka savā pārziņā pārņems nodaļu tīklu visā Latvijā, kas uzņēmumam ik gadu nes četrus miljonus latu lielus zaudējumus, tāpat no LP tikšot nodalīts maksājumu pakalpojumu dienests, kura resursus izmantos jaunajā bankā. Banka, kā jau finanšu struktūra, gatavojas pelnīt ar finanšu pakalpojumiem, tomēr tā kā banku konkurence Latvijā ir viena no sīvākajām Austrumeiropā, Pasta bankas izredzes pelnīt ar tradicionālajiem banku peļņas gūšanas veidiem vien nešķiet visai reālas.

Ir iespēja, ka Pasta bankas veidošana var kļūt par savdabīgu pasta īpašumu privatizācijas procesu, turklāt nepavisam nav obligāti, lai ēkas vai zemes uzreiz nonāktu bankas galveno akcionāru īpašumā. Patiesībā ir pietiekami, ka LP uzņemas virkni nerealizējamu finanšu saistību, kā garantiju ieķīlājot savā pārvaldījumā esošos īpašumus, kas pēc tam pakāpeniski maina īpašnieku. Likums to neliedz. „Kad bankas rīcībā esošo īpašumu vērtība šķitīs pietiekama, Pasta banka vienkārši tiks pārdota, bet peļņa – sadalīta,” šādu iespēju pieļauj Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JL). Viņš arī piebilst, ka līdzšinējā Latvijas privatizācijas "prakse" rādās daudz drūmāka nekā iepriekš atainotais scenārijs. Iedzīvošanās uz valsts rēķina parasti notiek tādējādi, kad pseido investori iegulda pasākumā nevis savu naudu, bet gan aizņemas līdzekļus komercbankās, pretim ieķīlājot ne jau savus īpašumus, bet šajā gadījumā LP īpašumus un uzliekot visas saistības pastam. Rezultātā LP var nākties ik mēnesi atmaksāt šo aizņēmumu, līdz tas kaut kādu iemeslu dēļ nespēs pildīt saistības, un ieķīlātie īpašumi var nonākt konkrētu banku rokās.

Kāds ir risinājums šādā situācijā? - Izsludināt konkursu par Pasta bankas veidošanu ar skaidriem nosacījumiem, precīzi nosakot, kādas tiesības ir tās veidotājiem. Pretējā gadījumā šī banka tiešām var izrādīties tikai kārtējais valsts izzagšanas projekts. Tomēr divu mēnešu laikā, kopš paziņojumiem par „Mono grupas” kā vienīgās iespējamo līdzdalību Pasta bankas veidošanā, neviens  no šī brīža koalīcijas politiķiem vai valdības pārstāvjiem nav pat ieminējies par iespēju rīkot konkursu no jauna.


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: