Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 24.08.2019.
 

Kam un par cik jābūvē bibliotēka?

Kultūra doc

10.04.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 6
Šodien Valsts aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi”” (JTB) sāk sarunas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvdarbu veikšanu ar diviem pretendentiem - Nacionālo būvkompāniju apvienību („RBS SKALS”, „Skonto Būve”, „Re & Re”) un piegādātāju apvienību („PBLC”, „Moduls Rīga”, „PB Fasādes”). Neatbildēts joprojām paliek jautājums, kas notiks ar pretkorupcijas argumentu dēļ noraidītās piegādātāju apvienības „Merko Ehitus” (Igaunija) un „Merks” piedāvājumu, kurā nosauktā cena – 87 miljoni latu – ir no 50 līdz pat 100 miljoniem zemāka nekā līdz šim publiskotās konkurentu summas. „Kas notiek Latvijā?” veica piedāvājumu salīdzinājumu, meklējot atšķirības un vērtējot izmaksu pamatotību.

„Merks” neatkāpjas ne finansiāli, ne tiesiski

„PBLC” valdes priekšsēdētājs Vitālijs Čaplinskis „Merka” piedāvājumu neuzskata par nopietnu un uzskata, ka uzbūvēt LNB jauno ēku par tādu cenu nav iespējams: „To projektu, ko bija uzdots rēķināt, absolūti nē.” „RBS SKALS” valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns domā, ka „Merka” sagatavotie aprēķini nav uzskatāmi par tāmi, un uzsver, ka apvienība savu piedāvājumu varēja oficiāli iesniegt pagājušā gada rudenī konkursa ietvaros. Saukāna pārstāvētā apvienība rudenī iesniedza piedāvājumu ar būvdarbu izmaksām par 139 miljoniem latu, piegādātāju apvienība – par 189.

Abi uz sarunām uzaicinātie pretendenti šobrīd informē, ka no jauna iesniegtajos piedāvājumos būvniecības izmaksas ir zemākas nekā iepriekš, taču, par cik, neatklāj. „Mērķis ir laba cena,” par sarunu procesu apgalvo arī JTB Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa. Tai pat laikā trūkst skaidrības, vai „Merka” piedāvājums ir salīdzināms ar abiem pārējiem, jo abi oficiālie pretendenti jaunos piedāvājumus iesniedza, pamatojoties uz izmainītu tehnisko projektu. E.Bīviņa skaidro, ka būvniekiem tikusi iedota tehniski precīzāka informācija un, tā kā „Merks” ar precizēto tehnisko projektu nevarēja iepazīties, sastādītā tāme nevar atbilst pašreizējām prasībām. „Merks” valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns nenoliedz, ka viņu piedāvājums balstīts iepriekšējā tehniskā projekta prasībās, taču uzsver, ka viņu rīcībā nav informācijas, ka tehniskajā projektā būtu veiktas izmaiņas būvapjomos vai materiālu specifikācijās. „Ja mūsu rīcībā būtu šis precizētais tehniskais projekts, iespējams, mūsu piedāvājuma cena būtu mazāka nekā 87,6 miljoni latu,” saka I.Geidāns. Viņš uzskata, ka JTB būtu jāanalizē iemesli, kādēļ cenu atšķirība starp piedāvājumiem ir tik liela.

I.Geidāns arī pauž uzskatu, ka apvienības izslēgšana no sarunām ir nepamatota un prettiesiska, pretrunā valdības rīkojumam, kas paredzēja sākt sarunas ar trim pretendentiem. „Merks” 26.martā ir nosūtījis vēstuli JTB, kurā pieprasīts juridiskais skaidrojums par apvienības izslēgšanu no tālākā sarunu procesa, un pagaidām nav saņemta atbilde. Tiesa gan, LNB būvniecības principos ietvertā Kultūras ministrijas, JTB un „Delnas” pretkorupcijas deklarācija paredz, ka pretendentam pēdējo trīs gadu laikā „nav notikuši nopietni pārkāpumi”, kuri varētu būt par pamatu profesionālā godīguma apšaubīšanai, bet „Merko Ehitus” iesaisti korupcijas skandālā Igaunijā šādi var kvalificēt.

Vai pretendenti runā par atšķirīgām fasādēm?

Neatklājot kopējo izmaksu salīdzinājumu visās pozīcijās, kā vienu no piemēriem, kur „Merka” tāmē iekļautie skaitļi ir neatbilstoši mazi, M.Saukāns sauc sadaļu par fasāžu konstrukcijām, logiem un durvīm. Viņam zināmā informācija liecina, ka vajadzīgās kvalitātes materiālus ražo tikai divi uzņēmumi un to cenas ir pārāk augstas, lai „Merka” skaitļi būtu adekvāti. Arī V.Čaplinskis atzīst, ka saistībā ar fasāžu būvniecību ir viens materiāls, kam atrasti tikai divi ražotāji. „Mēs esam tik ilgi pētījuši un rēķinājuši, ka esam pārliecināti par savu ciparu. Tas ir populisms vai kas, nezinu, ko viņi domā,” viņš saka par „Merka” aprēķinātajām izmaksām.

Tikmēr I.Geidāns norāda, ka apvienības piedāvājumā fasādes cenu atbilstoši viņu rīcībā esošajam tehniskajam projektam sagatavoja uzņēmums, kam ir liela starptautiska pieredze fasāžu izgatavošanā, turklāt ņemts vērā arī uzņēmuma darbinieku vērtējums par iespējamajām izmaksām, jo „Merko Ehitus” ir uzbūvējis Igaunijas Mākslas muzeja ēku. „Merka” vadītāja interpretācijā jānodala stikla ražotāji, kas ir tikai daži starptautiski koncerni, un fasādes būvkonstrukcijas no šī stikla, ko izgatavo jau ļoti daudzas kompānijas.

Tai pat laikā E.Bīviņa uzsver, ka ir jārēķinās ar to, ka stikla fasāžu materiālu var saražot tikai ļoti mazs rūpnīcu skaits pasaulē, jo tas ir specifisks stikls.

Sarunu procesā – variāciju iespējas

Saskaņā ar valdības rīkojumu JTB ir jānodrošina sarunu process, nevis sarunu procedūra, ko reglamentē Publisko iepirkumu likums. Aģentūra gan maksimāli sola respektēt likuma prasības un ir izstrādājusi sarunu procesa vadlīnijas, tomēr tajās procesa norise nav detalizēti noteikta. E.Bīviņa skaidro, ka sarunu sanāksmes notiks ar katru pretendentu atsevišķi, un sākotnēji paredzēta viena sanāksme – atkarībā no tās rezultātiem tad varēs rīkot papildus sanāksmes.

Būvnieki plāno piedāvāt veikt savos piedāvājumos izmaiņas. Kā stāsta M.Saukāns, apvienība ir gatava savas izmaksas vēl samazināt, ja JTB piekritīs viņu priekšlikumam kaut ko mainīt, piemēram, viena materiāla vietā izmantot citu. Arī otrs pretendents redzot, ka, mainot dažādus risinājumus, ēkas būvniecība iznāktu lētāka, ja pasūtītājs atļaus šīs izmaiņas veikt, atzīst V.Čaplinskis. „Jā, pastāv tāda iespēja,” atzīst E.Bīviņa, kā piemēru minot izmantoto materiālu maiņu. Tādā gadījumā būvniekam būtu jāapliecina, ka jauno materiālu vai risinājumu kvalitāte, izturība un citas īpašības atbildīs projektētāja noteiktajam. Par viena pretendenta piedāvātajām izmaiņām otrs netiks informēts, lai abi varētu piedāvājuma kopējās izmaksas pārrēķināt pēc viena principa. Tiesa gan, šobrīd grūti prognozēt, cik kvalitatīvi var īstenot šādas izmaiņas, ja jau dažas dienas pēc sarunu procesa sākšanas, 14.aprīlī, valdībā jāiesniedz ziņojums par procesa rezultātiem. Neskaidrs ir arī tas, vai izmaksu samazināšana atbilstu arhitekta Gunāra Birkerta projekta kvalitātes prasībām. Tai pat laikā paredzamās būvniecības izmaksas rada šaubas par to, ciktāl šobrīd Latvijā var atļauties tik ekskluzīvu būvi – šobrīd ar valdības lēmumu akceptētā maksimālā LNB būvniecības cena paredz, ka bibliotēkas izmaksas ir gandrīz trīsarpus tūkstoši latu par kvadrātmetru.

 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu sarunu procesa vadlīnijas

Rīkojums „Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību”



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: