Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 18.11.2019.
 

Vai Mārupe būs pirmā, kur nojauks apstrīdētu būvi?

Pašvaldības doc

09.04.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 2
Administratīvajā rajona tiesā nonākusi kādas Mārupes pagasta iedzīvotājas sūdzība, ar kuru viņa vēlas panākt daudzdzīvokļu ēkas būvniecības pārtraukšanu kaimiņu zemes gabalā. Viņasprāt, būvniecība ir klajā pretrunā ar likumdošanu, bet tomēr tā turpinās par spīti oficiāliem atzinumiem, kas apstiprina mārupietes viedokļa pareizību. Kas notiks tālāk – ēku būs jānojauc vai būtiski jāpārveido, un kas maksās par tādējādi projekta realizētājiem radītajiem zaudējumiem? Atbildes uz šiem jautājumiem lielā mērā var ietekmēt arī citu pašvaldību teritorijās uzcelto un apstrīdēto būvobjektu likteni.

Pagājušā gada beigās Mārupes pagasta iedzīvotāja Nataļja Ļiļičenko vērsās pagasta padomē ar iesniegumu, kurā lūdza pārbaudīt, vai ēka, kas tiek būvēta līdzās viņai piederošā nekustamā īpašuma žogam, atbilst likuma prasībām par jaunceļamu ēku attāluma normatīviem. Civillikuma 1091.pantā rakstīts, ka „ietaisīt jaunceļamās sienās logus uz blakus zemes gabala pusi drīkst tikai tad, ja šīs sienas atrodas ne mazāk kā četrus metrus no robežas, vai lielākā atstatumā, ja tādu prasa vietējie būvnoteikumi.” Konkrētajā gadījumā attālums ir mazāks, taču topošās daudzdzīvokļu mājas siena tiek būvēta ne tikai ar logiem, bet arī balkoniem. N.Ļiļičenko iesniegumā tāpat arī norādīja, ka „savstarpēja rakstiska vienošanās nav notikusi”.

Pēc vairākus mēnešus ilgas sarakstes starp N.Ļiļičenko, Mārupes pagasta padomi, Mārupes pagasta būvvaldi un Valsts būvinspekciju (VBI) kaimiņu ēkas būvniecība tomēr turpinās un ir krietni vien pavirzījusies uz priekšu, lai gan to par nelikumīgu sauc arī VBI, kas uzskata, ka ēka jānojauc vai arī jāaizmūrē visi tās logi, kas atrodas N.Liļičenko īpašuma pusē.

Balkoni virs kaimiņu zemes gabala

„Tās ir vienkārši šausmas!” saka N.Ļiļičenko, kas īpašumu Mārupē kopā ar vīru iegādājusies pagājušā gada vasarā, bet jau novembrī blakus esošajā zemes gabalā Druvas ielā 38 sākta trīsstāvu daudzdzīvokļu mājas būvniecība. Pie robežas esošajā sienā bez logiem tiek būvēti arī balkoni. „Tie praktiski atrodas virs mana zemes gabala, tā kā attālums starp mūsu mājām ir katastrofāli mazs,” N.Ļiļičenko skaidro. Viņa ir daudzkārt vērsusies gan Mārupes pagasta padomē, gan būvvaldē, ir gan lūgusi apturēt būvniecību, gan apstrīdējusi kaimiņu mājas projekta saskaņošanu un celtniecību. Būvniecība tika apturēta tikai janvārī uz divām nedēļām – pēc N.Ļiļičenko iesnieguma būvvalde par būves būvniecību ar būtiskām atkāpēm no projekta apturēja būvatļaujas darbību, savukārt pēc pārbaudes veikšanas būvvalde izdotās būvatļaujas darbību atjaunoja.

N.Ļiļičenko atkārtoti vērsās arī VBI. 3.martā, vairāk nekā mēnesi pēc pirmā N.Ļiļičenko iesnieguma, VBI priekšnieks Leonīds Jākobsons nosūtīja pagasta padomei vēstuli „Par būvatļaujas atcelšanu”, kurā konstatēja, ka būvprojekts akceptēts, neievērojot Civillikuma 1091.panta prasības. L.Jākobsons arī norādīja, ka būvvalde, saņemot N.Ļiļičenko iesniegumu ar lūgumu apturēt būvdarbus, nav rīkojusies atbilstoši Administratīvā procesa likuma 80.panta prasībām – iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts. VBI uzdeva būvvaldei „nodrošināt būvniecības procesa tiesiskumu” un lūdza sniegt rakstisku skaidrojumu par pieņemtajiem lēmumiem un veiktajiem pasākumiem. Mārupes pagasta padome savukārt 17.martā nosūtījusi atbildi, kurā norāda, ka būvvaldei nav tiesiska pamata veikt jebkādas darbības saistībā ar būvniecības apturēšanu. Un būvniecība turpinājās.

Pārdeva un nepateica

Pašvaldība atsaucas uz Mārupes pagasta apbūves noteikumiem, kuros teikts, ka „neviena ēkas daļa ne uz viena zemesgabala nedrīkst projicēties ārpus zemesgabala robežas, izņemot gadījumu, ja ir kaimiņu zemesgabalu īpašnieka rakstisks saskaņojums”. Taču strīdus gadījumā šāds saskaņojums esot – tikai būvniecību saskaņoja nevis Ļiļičenko ģimene, bet gan iepriekšējais īpašnieks, kurš jaunajiem īpašniekiem to nepateica. „Ļiļičenko, nopērkot šo īpašumu, tika maldināti,” skaidro būvvaldes vadītāja Aida Lismane. Viņa stāsta, ka pircēji pirms līguma slēgšanas neesot būvvaldē noskaidrojuši apstākļus. „Nopirka kaķi maisā un tā vietā, lai vērstos pret maldinātāju, iet vieglāko ceļu,” uzskata A.Lismane. Arī Mārupes pagasta padomes priekšsēdētāja Līga Kadiģe nesaprot, kāpēc vispār kāds pieļauj domu, ka būvniecība ir nelikumīga. Viņasprāt, strīds ir starp privātpersonām – pircēju un pārdevēju, kam bija jāinformē par saskaņojumu. „Kāds sakars te ar pašvaldību? Ja kaimiņš ir piekritis tam, ka tur var būvēt, tad kāpēc lai nebūvētu?” tā L.Kadiģe.

L.Jākobsons gan norāda – padomes atbildē rakstīts, ka, parakstot pirkuma līgumu, zemesgabala pircējs „faktiski pārņēmis visas saistības, ciktāl tās nav pretrunā ar likumu”, tai skaitā iepriekšējā īpašnieka piekrišanu kaimiņu mājas būvniecībai. Viņš uzskata, ka šīs saistības ir pretrunā likumam, precīzāk, jau minētajam Civillikuma pantam.

Pašvaldības saistošie noteikumi stiprāki par Civillikumu?

Civillikuma 1091.pantā, uz ko atsaucās L.Jākobsons, atrunāts četru metru attālums no robežas, ja jaunceļamajā ēkā paredzēti logi uz blakus zemes gabala pusi, vai lielāks atstatums, ja tādu prasa vietējie būvnoteikumi. Konkrētajā gadījumā attālums ir mazāks, taču siena tiek būvēta ne tikai ar logiem, bet arī balkoniem. Pagasta padomes skaidrojums ir tāds, ka šai normai ir vispārējs raksturs, savukārt būvniecības jomu reglamentē speciālā likumdošana, kurai ir lielāks spēks. Tā kā apbūves noteikumos šāda būvniecība ir pieļauta, tad tā ir likumīga. L.Jākobsons savukārt secina, ka paši apbūves noteikumi ir pretrunā Civillikumam un Civillikums ir ar augstāku spēku.

A.Lismane, kas ir konsultējusies ar pašvaldības juristu, skaidro, ka teritorijas plānojums un apbūves noteikumi kā speciālā likumdošana ir ar lielāku spēku nekā Civillikums. Viņa norāda, ka, lai apturētu būvniecību, ir jābūt ļoti spēcīgam pamatojumam, jo būvētgribētājs, kas turklāt vēl ir paņēmis finansējumu bankā, visticamāk, vērstos tiesā, un arī VBI neesot norādījusi konkrētas normas, uz kuru pamata pašvaldība varētu būvdarbus apturēt.

„Civillikumam, protams, ir lielāks spēks nekā pašvaldību saistošajiem noteikumiem,” saka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāres vietnieks Artis Stucka. Viņš skaidro, ka speciālo normu pārākums pār vispārējām normām saistāms ar likumiem, piemēram, Civillikums ir vispārējs likums un Būvniecības likums – speciāls likums, taču pašvaldību saistošie noteikumi nevar likumu paplašināt, var tikai precizēt. „Apbūves noteikumiem bija jābūt saskaņā ar Civillikumu,” apgalvo A.Stucka.

Vai pamats nojaukt?

„Mēs šādu pašvaldības rīcību uzskatām par pilnīgi pretlikumīgu,” stāsta L.Jākobsons. Esot „praktiski gatava” vēstule par pašvaldības pārkāpumiem reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Edgaram Zalānam, kuru varētu nosūtīt šīs nedēļas laikā. Tātad sagaidāms, ka kādas situācijas izmaiņas varētu sekot pēc vēstules nosūtīšanas un RAPLM izvērtējuma. Ļiļičenko ģimene tikmēr jau ir vērsusies Administratīvajā rajona tiesā un šobrīd gaida atbildi no tiesas par to, kādi dokumenti vēl jāiesniedz.

L.Jākobsons uzskata, ka konkrētajā gadījumā būs divas iespējas – vai nu ēkai būs „jāatkāpjas”, lai tā būtu četrus metrus no robežas, ko varēs izdarīt tikai, būvi nojaucot, vai arī tā būs jāpārveido tādējādi, ka pie robežas esošajā sienā nebūs logu un balkonu. „Ja mēs šai valstī gribam ievērot likumus,” viņš piebilst. Ja jaunbūve būtu jānojauc vai jāpārveido tāpēc, ka pašvaldība pieņēmusi augstākām tiesību normām neatbilstošus apbūves noteikumus, tas būvniekam varētu būt pamats prasīt pašvaldībai zaudējumu atlīdzināšanu. Vaicāta par iespēju, ka notiekošā būvniecība tiek atzīta par nelikumīgu, L.Kadiģe atbild: „Ja tiesa tā lems, ka tas tā ir, tad tas tā arī ir.”

Būtisks aspekts gan ir arī pašas VBI rīcība – N.Ļiļičenko atkārtoti būvinspekciju informēja par to, ka būvniecība turpinās. Lai gan pašvaldības rīcību VBI uzskata par „pilnīgi pretlikumīgu”, tā kopš 17.marta nav neko darījusi, lai pretlikumības novērstu, un arī vēstule E.Zalānam vēl tikai top. Ja jaunbūvē tagad būs jāveic izmaiņas vai tā būs jānojauc, zaudējumi būs lielāki nekā tad, ja atbildīgo institūciju rīcība būtu bijusi laicīgāka un ēkas būvniecība nebūtu noritējusi tik ilgi.


Mārupes pagasta padomes 17.marta vēstule „Par skaidrojuma sniegšanu” Valsts būvinspekcijai

Valsts būvinspekcijas 3.marta vēstule „Par būvatļaujas atcelšanu” Mārupes pagasta padomei



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Pašvaldības  

     Kas notiek ar korupciju un nelikumīgu apbūvi pašvaldībās?

Viens likums visiem: Zalāna lēmumi par teritoriju plāniem 26.01.2009. Kāpēc nesodīja Tautas partijas pašvaldības, kāpēc nav Nacionālā plānojuma? video_f table

Kamēr tiesa lemj, nelikumīgā būvniecība Mārupē turpinās 24.11.2008. Par būvniecību ierosināta administratīvā lieta, bet dzīvokļus jau pārdod video_f foto doc

Kā apturēt nelikumīgu būvniecību Mārupē? 26.06.2008. RAPLM nepiekrīt Mārupes pagasta padomei, taču ietekmes mehānismi ierobežoti doc

Seriāls turpinās: kratīšana Krastiņa kabinetā 17.06.2008. Ko par korupciju domē un atbildību E.Krastiņš sacīja pirms vairākiem mēnešiem? video_f

Štrams un Strancis cietumā. Būvniecība (ne)turpinās? 09.06.2008. Kas notiek kukuļošanas lietā minētajos projektos Dzirciema un Kuldīgas ielās? foto foto

Kāpēc nenojauc nelikumīgas būves? 26.04.2008. Apturēt apstrīdēto būvniecību Mārupē nav izdevies, mēnesi gaidīs paskaidrojumus doc foto

Ko darīt Ķekavai: legalizēt vai nojaukt nelikumīgās būves? 05.04.2008. Versijas par nelikumīgu būvju statusu un atbildību par tām

Korupcijas aisbergs būvniecībā – atkusnis vai sasalums? 03.04.2008. Nav jūtama atbildība revidēt lēmumus un likumdošanu nacionālā līmenī

Kurš labāk sakārtos pagastu? 03.04.2008. Ķekavas pagasta padome ir zaudējusi RAPLM ministra uzticību video_f

Loskutovs: Kukuļu diapazons ir ļoti liels 03.04.2008. KNAB priekšnieks par korupcijas apmēriem Rīgas Domē video_f

Krastiņš: jāatkāpjas, kas tad cits 03.04.2008. Rīgas mērs un Attīstības komitejas vadītājs par politisko atbildību un atkāpšanos video_f

Amatpersonu aresti un pašvaldību atlaišana – kas tālāk? 01.04.2008. Šonedēļ par to kā pašvaldības lemj par teritoriju apbūvi un kādus riskus tas rada

Teritoriālais plānojums un apbūves teritorijas ir pofig viss 20.03.2008. Ekskluzīvs ieraksts no Ķekavas pašvaldības neformālās sēdes doc audio

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: