Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 07.12.2019.
 

Vai Saeimas atlaišanas iespējas tiks paplašinātas?

Satversmes grozījumi

25.03.2008. Kas notiek Latvijā?  A A A Komentāri: 24
Ja līdz 10.aprīlim tiks savākti vismaz 149 064 vēlētāju paraksti par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanu, tad Latvijas pilsoņu iespēja pašiem kļūt par Saeimas atlaišanas iniciatoriem faktiski būs tikpat reāla kā Latvijas brīvvalsts laikā pirms kara, kad līdzīgs likumprojekts izturēja pat 2.lasījumu. Protams, šis ir tikai viens no soļiem komplicētajā likumdošanas pasākumu ķēdē, kas galu galā Latvijas vēsturē var palikt tikai kā viens no mēģinājumiem padarīt reālāku pašu vēlētāju vēršanos pret Saeimu, kura zaudējusi tautas uzticēšanos. Tomēr arī šo grozījumu pretinieki nevar 100% apgalvot, ka arodbiedrību rosinātais plāns jau pēc 10.aprīļa vairs nebūs aktuāls valsts dienas kārtības jautājums.

Ja tiks savākts pietiekams parakstu skaits, Valsts prezidents grozījumu projektu iesniegs Saeimai, no kuras lēmuma tad arī atkarīgs nākamais posms – būt vai nebūt referendumam.

Šobrīd ierosināt referendumu par Saeimas atlaišanu var tikai Valsts prezidents, lai gan daudzi konstitucionālo tiesību eksperti, kā arī eksprezidenti atzinuši, ka šobrīd Satversmē noteiktā kārtība Saeimas atlaišanai faktiski uzstāda nereālas prasības pret pašu prezidentu, tādējādi padarot parlamentāriešu atlaišanu neiespējamu pat situācijā, ja ievēlētais deputātu kopums nespēj sastādīt valdību un valsts dzīve faktiski tiek apturēta uz nenoteiktu laiku. Šobrīd aktuāli arodbiedrību piedāvātie Satversmes uzlabojumi dod iespēju mainīt šo kārtību un ļaut arī tautai ierosināt referendumu par Saeimas atlaišanu.

Bet aizvadītā gada 7.decembrī Valsts prezidenta V.Zatlera izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija, kas sastāv no atzītiem konstitucionālo tiesību ekspertiem ar priekšsēdētāju un Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesi Egilu Levitu priekšgalā pirms Lieldienu brīvdienām nāca klajā ar viedokli, ka Satversmē ir jābūt noteiktām tiesībām tautai atlaist Saeimu un pašreizējā Konstitūcijā noteiktajai kārtībai ir vairāki trūkumi. Vienlaikus komisija uzskata, ka attiecībā uz prezidenta tiesībām būtu vēlams noteikt, ka prezidentam ir patstāvīgas tiesības atlaist Saeimu, nesaistot šīs tiesības ar tautas nobalsošanu un iespējamu amata zaudēšanu, kā tas ir noteikts pašlaik. Savukārt, Ministru prezidents Ivars Godmanis neatbalsta šos Satversmes grozījumus, jo uzskata, ka Satversme ir rūpīgi izveidota, sabalansējot katras varas iespējas un tiesības.

Cik lielā mērā šie Satversmes grozījumi ir jaunrade un cik lielā mēs atkārtojam to vēsturi, kas saistīta ar pirmās brīvvalsts laiku, kad jau 2. lasījumā šādas tiesības tautai atlaist Saeimu bija pieņemtas, bet tomēr nesasniedza rezultātu? Vai šī tautas iniciatīva, ko virza arodbiedrības, gala rezultātā nekļūs par tvaika nolaišanu, polittehnologu leksikā runājot, kas zināmā mērā būs kompensējusi arī  „Lietussargu revolūcijas” izvirzītās prasības? Vai ir risks, ka ar šādiem Satversmes grozījumiem var tikt izjaukts konstitucionālais balanss Latvijā? Varbūt tomēr jāmaina nevis Satversme, bet gan vēlēšanu sistēmu, ja jau Satversmes grozījumi varētu palikt tikai teorētiska norma? Vai arodbiedrību ierosinājums par tautas tiesībām atlaist parlamentu ir daļa no komisijas rekomendācijām par Satversmes mehānismu uzlabošanu vai arī tas ir pilnīgi cits ierosinājums?

Kā situācija risināsies tālāk – ja tiks savākti nepieciešamie paraksti un kā, ja parakstu nepietiks? Kā savas pozīcijas par un pret argumentē Satversmes grozījumu pretinieki un atbalstītāji? Vai Latvija tuvojas jaunam laikmetam savā konstitucionālo tiesību vēsturē?

Raidījumā piedalīsies Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes Publisko tiesību katedras vadītājs Aivars Endziņš, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis Mārtiņš Mits, Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, Tiesībsarga biroja Labas pārvaldības departamenta vadītājs Arvīds Dravnieks, režisore Laila Pakalniņa, sociologs Arnis Kaktiņš, Tautas partijas pārstāvis Māris Krastiņš, partijas „LPP/LC” pārstāvis Andris Bērziņš, partijas „Jaunais laiks” pārstāve Solvita Āboltiņa un apvienības „Saskaņas Centrs” pārstāvis Valērijs Agešins.



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: