VM nesteidz ieviest starptautisko organizāciju ieteikumus

Pagājušā gada vasarā Latvijā tika organizēta Pasaules Bankas (PB) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) tehniskās palīdzības misijas vizīte, kuras mērķis bija sniegt konsultācijas par iespējām racionālāk izmantot budžetu. Publikai pilnā ziņojuma versija netika atklāta, tā vietā tika publiskoti galvenie misijas ieteikumi veselības, izglītības, sociālās aizsardzības un lauksaimniecības nozarēs. Tikai tagad tapis zināms, kurus ieteikumus Veselības ministrija (VM) grasās īstenot un kā plāno to darīt – šonedēļ valdībā tika skatīts VM informatīvais ziņojums par misijas sniegto situācijas raksturojumu un iespējām īstenot misijas ieteikumus. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība jau paziņojusi, ka apšauba vairāku secinājumu pamatotību un iesaka valdībai pārbaudīt ziņojuma veidošanas metodiku. Taču arī VM atbildes brīžam šķiet ļoti vispārīgas, un konkrētības trūkst gan attiecībā uz veicamajiem darbiem, gan to izpildes termiņiem.

Turpinās ieviest struktūrplānu, štata vietas vēl nesamazina

PB un SVF efektivitātes uzlabošanai ir ieteikuši samazināt slimnīcu, nodaļu un gultu skaitu līdz salīdzināmi mazo valstu, piemēram, Slovēnijas, līmenim. VM šai saistībā plāno turpināt Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmas jeb struktūrplāna ieviešanu. VM norāda arī uz Somijas ekspertu sniegtiem priekšlikumiem par Latvijai nepieciešamo gultu skaitu un sola, ka ievēros rekomendācijas, izstrādājot struktūrplānu nākamajam plānošanas periodam, proti, 2011.-2016.gadam. Taču, ja šādi var uzlabot līdzekļu efektīvu izlietošanu, tas nozīmē vairākus gadus tomēr turpināt tos izlietot ne visefektīvākajā veidā. Pie turpmākās darbības virzieniem VM min arī uz rezultātu un kvalitāti vērstas veselības aprūpes sistēmas izveidošanu un sniegto veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu efektivitātes izvērtēšanu. Abi darbi, protams, ir atbalstāmi, taču visai vispārīgi un bez kādiem konkrētiem sasniedzamiem rezultātiem un termiņiem.

Lai noskaidrotu nepieciešamo personāla skaitu, misija iesaka veikt veselības aprūpes iestādēs strādājošā personāla produktivitātes analīzi un pašas VM funkcionālu analīzi. VM norāda, ka ministrijā audits jau ir veikts, bet, lai gan ir veiktas būtiskas izmaiņas ministrijas darba organizācijā, štata vienību skaits nav samazināts. Līdz ar to VM grasās darbinieku darbības novērtēšanas sistēmu vēl pilnveidot un tad atkārtoti izvērtēt nepieciešamo darbinieku skaitu. VM arī uzskaita virkni veicamos darbus, piemēram, noteikt ārstniecības iestādēm minimālās prasības par nepieciešamo medicīnisko personālu, noteikt ārstu speciālistu darbības novērtēšanas kvalitātes rādītājus, izstrādāt metodiku pacientu aprūpes līmeņa noteikšanai, taču arī šiem darbiem nav pievienoti termiņi. Nav uzskaitīts, kas ieteikuma īstenošanai jau būtu „noteikts” vai „izstrādāts”, lai gan misija Latvijā viesojās jau pagājušajā vasarā.

Nepamatojas uz kvalitāti un efektīvāko iestāžu izmaksām

Misija ir ieteikusi primārās veselības aprūpes sniedzējiem maksāt, pamatojoties uz izpildījuma kvalitāti, nevis apmeklējumu skaitu. VM piekrīt, ka ir jāmeklē veidi ģimenes ārstu apmaksas modeļa „vienkāršošanai” un vajag paplašināt ārsta darbības novērtēšanas kvalitātes rādītājus, bet kā un cik ātri tā to grasās darīt, nav pateikts. Tāpat PB un SVF uzskata, ka slimnīcām maksājumi jāparedz, pamatojoties uz visefektīvāko slimnīcu izmaksām par vienību, taču VM tikai „analizē iespējas” izveidot visefektīvākajās slimnīcās references centrus, kuru izmaksas būtu pamats tarifu aprēķiniem. Misija ieteikusi arī izvērtēt iespēju legalizēt neformālos maksājumus, bet VM šai sakarā grasās veikt sabiedrības informēšanu un aptauju. Atbildē norādīts, ka darba grupa jau ir sagatavojusi risinājuma veidus, kas ir tiesa, taču pēc Ivara Eglīša kļūšanas par veselības ministru darbs tomēr tika turpināts, un priekšlikumi „pateicību” jautājuma risināšanai jāizstrādā līdz šī mēneša beigām, līdz ar to diez vai sabiedrības informēšana un aptauja būs vienīgie VM darāmie darbi.

Citās sadaļās rakstītie VM turpmākie darbības virzieni ietver, piemēram, arī šo: palielināt finansējumu veselības aprūpei no iekšzemes kopprodukta atbilstoši vidējiem „jauno” Eiropas Savienības dalībvalstu rādītājiem. Kā VM to izdarīs apstākļos, kad šī gada budžeta ieņēmumi nesasniedz prognozētos apmērus un eksperti bažīgi raugās uz ekonomikas bremzēšanās procesu, skaidrs nav.

Konkrētības trūkums VM atbildēs liek vērtēt, vai misijas ieteikumi tika rūpīgi un pēc būtības izvērtēti un vai VM šo mēnešu laikā ir darījusi visu iespējamo, lai līdzekļus veselības aprūpē tērētu efektīvāk. VM dokumentā arī daudz min struktūrplānu, taču nav izvērtēts, kādu ekonomisko ieguvumu tā ieviešana ir radījusi. Drīzumā valdībā tiks iesniegts ziņojums par struktūrplāna ieviešanas gaitu, taču arī tajā nebūs izvērtēta efektivitāte, jo nav noteikti kritēriji, kā to darīt. Paralēli šobrīd jau notiek darbs pie struktūrplāna nākamajam periodam. Savukārt valdība, izskatot šo ziņojumu, uzdevusi VM misijas ieteikumus īstenot atbilstoši valdības neatliekamo darbu plānam un valdības rīcības plānam. Tā kā ne visi darbi, ko VM ziņojumā minējusi kā turpmākās darbības virzienus, ir minēti kādā no abiem plāniem, tos veikt VM šobrīd nav uzdots.


Par Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda tehniskās palīdzības 2007.gada 11.-22.jūnija misijas sniegto situācijas raksturojumu veselības nozarē un par iespējām īstenot misijas ieteikumus