Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.09.2019.
 

Applūstošās teritorijas: vai politiķi atrisināja problēmas?

Pašvaldību vēlēšanas video_f

13.03.2008. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
Pirms nedēļas Saeima lielā vienprātībā un bez plašas rezonanses pieņēma grozījumus Aizsargjoslu likumā, ap kuru gada sākumā asas domstarpības izraisīja Satversmes tiesas spriedums par būvniecību applūstošajās teritorijās Ādažu novadā. Iepriekšējā likuma redakcija, ar liegumu būvēt teritorijās ar applūšanas varbūtību vismaz reizi simts 100 gados, liedza apbūvi daudzu Latvijas upju un ezeru piekrastēs, tostarp piektdaļā Rīgas. Jaunos likuma grozījumus to autori nosauca par kompromisu starp vides un būvniecības interesēm, tomēr tā arī nav skaidri pateikts, kas būs applūstošās teritorijas, līdz ar to joprojām ir plašas interpretācijas versijas par to, kur drīkst un kur nedrīkst būvēt.

Risinājums rasts attiecībā uz infrastruktūras objektu būvi – tagad likums atļauj, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, applūstošajās teritorijās būvēt, piemēram, ceļus, ūdensapgādes tīklus, peldvietas, laivu piestātnes un jahtu ostas. Tagad arī skaidri noteikts, ka pilsētās un ciemos gar ūdensobjektiem ar applūstošo teritoriju aizsargjoslu platums būs visā applūstošās teritorijas platumā vai vismaz līdz jau esošai norobežojošai būvei, piemēram, ceļa uzbērumam vai aizsargdambim. Taču ar pašu applūstošo teritoriju definējumu skaidrības ir mazāk. Saeima pieņēma tādu grozījumu redakciju, kur applūstošā teritorija definēta kā ūdensteces ielejas vai ūdenstilpes ieplakas daļa, „kura palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst un kuras platums ūdensteces vai ūdenstilpes aizsardzības nolūkos tiek noteikts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atbilstoši šā likuma 7.panta sestajā daļā noteiktajai metodikai”. Šī redakcija atšķiras no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātās, ko mēnesi pirms likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā atbalstīja valdība. RAPLM grozījumi paredzēja ieviest likumā ūdenstilpņu palienes definīciju, nosakot, ka palieņu apbūve ierobežojama, ja applūdinājuma varbūtība ir divdesmit reižu biežāka nekā līdz šim - vismaz reizi piecos gados. Tomēr Saeima atteicās arī no šādas applūdinājuma varbūtības, atstājot tiesības ar applūšanu saistītos ierobežojumus regulēt izpildvarai – jaunajā redakcijā minētā metodika ir jāizstrādā Vides ministrijai (VidM). Grozījumu pārejas noteikumi papildināti ar punktu, kas nosaka, ka valdībai metodika ir jāizdod līdz 2008.gada 1.jūnijam, bet pašvaldībām 18 mēnešu laikā pēc likuma grozīšanas jāgroza teritoriju plānojumi, ja tajos jāmaina aizsargjoslas. Savukārt līdz jaunas metodikas tapšanai jāpiemēro 1998.gadā izdotā aizsargjoslu noteikšanas metodika. Taču vecajā metodikā nav definēti kritēriji applūstošo teritoriju noteikšanai, par jaunās metodikas saturu ierēdņi ir neziņā, bet neoficiāli izskan dažādas interpretācijas par tiesībām pēc šiem grozījumiem veikt būvniecību līdzšinējās applūstošajās teritorijās, kamēr jauni spēles noteikumi vēl nav radīti.

Vides ministrija nesaprot, deputāte nevar paskaidrot

„Es nesaprotu, kuros gadījumos applūst pilnīgi vai daļēji,” atzīst VidM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja Tatjana Jansone, kas piedalījusies grozījumu izstrādes darba grupā. „Saeima negribēja uzņemties atbildību un uzlika to atpakaļ valdībai,” viņa komentē situāciju.

Likuma grozījumu redakciju mainīt pirms galīgā lasījuma lēma atbildīgā Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tās priekšsēdētāja Anna Seile, skaidrojot, kāpēc izņemts kritērijs par 20% applūdinājuma varbūtību, stāsta, ka komisijā vairākkārt uzklausīta speciālistu informācija un secināts, ka Latvijā nav skaidras metodikas, kā applūdinājuma varbūtību precīzi noteikt. „Tāpēc mēs likumā šādu nosacījumu uzskatījām par neiespējamu, kamēr nebūs metodikas,” saka A.Seile. Viņa piekrīt, ka šobrīd pašvaldībām nevar būt skaidrs, kuras teritorijas ir jāuzskata par applūstošām, un, ja pašvaldības vēlas tajās kaut ko iesākt līdz jūnijam, iesaka vismaz konsultēties ar VidM. Viņa nevar pateikt, kas tieši VidM jaunajā metodikā būtu jāiekļauj. Procentuālu applūdinājuma varbūtību kā kritēriju, viņasprāt, metodikā varētu ierakstīt, bet tikai tad, ja tajā tāpat precīzi uzrakstītu, kā to noteikt.

RAPLM apmierināta, pašvaldība nogaida

„Ministriju un ministru apmierina šī redakcija,” saka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa, piebilstot, ka tiek cerēts, ka VidM „izstrādās kvalitatīvu metodiku”. Tuvākajās dienās RAPLM sagatavos visām pašvaldībām vēstuli ar skaidrojumu, kā likuma grozījumus saprast. Vai tajā būs RAPLM ieteikumi, kā šobrīd identificēt applūstošās teritorijas, vai arī tur būs ieteikums pagaidīt līdz jūnijam, viņa vēl nevar pateikt.

Arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā grozījumi kopumā tiekot vērtēti pozitīvi – tā informēja Sabiedrisko attiecību nodaļā. Apbūves jautājumi ir atrisināti attiecībā uz lielajiem pilsētas infrastruktūras objektiem, un tas esot ļoti būtiski. Rīgas domes pārstāvji bija vieni no tiem, kas Aizsargjoslu likuma normas aicināja mainīt visaktīvāk, bet to, kā tiek vērtēta grozījumu ietekme uz dzīvojamo māju būvi applūstošajās teritorijās, departamentā pateikt vēl nevarēja. Par būvatļauju izsniegšanu atbildīgās Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis ar jaunajiem grozījumiem vēl neesot iepazinies.

Kur turpmāk varēs būvēt?

VidM iekšienē esot sāktas diskusijas par to, kādai ir jābūt metodikai, lai pašvaldības varētu noteikt applūstošās teritorijas. T.Jansone skaidro, ka kompromisam par 20% applūdinājuma varbūtību VidM piekrita, „jo to vismaz var pārbaudīt”. Varot applūstošās teritorijas noteikt arī pēc aluviālajiem nogulumiem, bet veikt izmeklēšanu dabā būtu sarežģītāks un dārgāks process nekā par kritēriju noteikt konkrētu applūdinājuma varbūtību. Līdz ar to šādas applūdinājuma varbūtības iekļaušana metodikā esot viens no variantiem, ko ministrijā izskatīs. Taču nav izslēgts, ka tagad, kad applūstošo teritoriju precīzāka definēšana būs VidM pārziņā, arī jaunajā metodikā tiks ielikts 1% applūstamības kritērijs vai, piemēram, 2% vai 3% applūstamības kritērijs – jāatgādina, ka vides ministrs Raimonds Vējonis 23.janvāra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” paziņoja, ka Aizsargjoslu likumu grozīt attiecībā uz šīm normām nav nepieciešams. Līdz ar to ir iespējams, ka strīdi, kas nenotika Saeimā, vēl varētu būt gaidāmi valdībā, kurai metodika būs jāapstiprina.

Tikmēr neviennozīmīgs jau šobrīd ir jautājums par iespējām pēc likuma grozīšanas veikt būvniecību applūstošajās teritorijās. Tā kā agrākais totālais liegums atcelts, bet no jauna applūstošās teritorijas nav noteiktas un pašvaldību teritoriju plānojumus tās nevar iekļaut, neoficiāli tiek izvirzītas versijas, ka visi zemju īpašnieki visās līdzšinējās teorētiski reizi 100 gados applūstošajās teritorijās, kurās Satversmes tiesas spriedums nobloķēja būvniecību, var to bez ierobežojumiem sākt vai turpināt. Ja tiešām ir tā, tad šis vairs nav kompromiss starp vides un būvniecības interesēm, bet, kaut uz noteiktu termiņu, lēmums par labu otrajām.


Video: Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns un vides ministrs Raimonds Vējonis: kā mainīt Aizsargjoslu likumu? (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 23.01.2008.)


Valdībā atbalstītie grozījumi Aizsargjoslu likumā

Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
Pašvaldības  

     Kas notiek ar ST spriedumiem par teritoriju plānojumiem?

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: