Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 22.08.2019.
 

Ārlietu ministrija nezina, cik izmaksās tās plāns

Ārlietas

22.02.2008. Andris Saulītis  A A A Komentāri: 0
Viens no pirmajiem darbiem, ko paredz valdības 100 dienu neatliekamo darbu plāns, attiecas uz Ārlietu ministriju (ĀM) – tai bija jāizstrādā Lisabonas līguma ratifikācijas un sabiedrības informēšanas procesa darba plāns. Kaut plāns izstrādāts un publiski pieejams, par tā finansējumu nekādas skaidrības ministrijai nav.

Minētajā darba plānā paredzēti dažādi pasākumi – sākot no konferencēm, beidzot ar reģionālo žurnālistu vizītēm Lisabonā. Kā zināms, Lisabonas līgums ir tiesiskais ietvars Eiropas Savienības (ES) turpmākajai darbībai, kas paredz reformēt 27 valstu savienību, tai skaitā, izveidot augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos amatu, mainīt rotācijas principus ES vadībā, jaunu Eiropas Parlamenta sastāvu un citas izmaiņas. Lisabonas līgumu izstrādāja pēc tam, kad izgāzās Eiropas Konstitūcijas projekts, vairākās valstīs referendumos iedzīvotājiem to noraidot. Paredzēts, ka Lisabonas līgums stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, kad to ratificēs visas ES dalībvalstis, liecina ĀM sniegtā informācija.

Līdz tam brīdim ministrija ieplānojusi informēt sabiedrību, „lai iepazīstinātu ar Lisabonas līgumā noteiktajām izmaiņām ES darbībā,” rakstīts darba plāna ievadā. Kaut gan plānā paredzēti vairāki pasākumi, atbildes par finansējumu nav. Ir zināma vienīgi maksimālā summa, kuru drīkst tērēt tā izpildei – ĀM kopumā šogad informēšanas pasākumiem un sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām paredzēti deviņi tūkstoši latu, kuru ietvaros arī jāveic minētā informēšanas kampaņa, „Kas notiek Latvijā?” redakciju informēja ministrijā.

„Jāizdodas!” uz jautājumu, vai par šādu summu ir iespējams īstenot visus iecerētos pasākumus, atbildēja ministrijas pārstāve Solveiga Latkovska. Viņa norādīja, ka daudzus pasākumus veiks ministrijas darbinieki esošo darba pienākumu ietvaros, tāpēc papildlīdzekļi nebūšot vajadzīgi, tāpat arī no vairākām iestādēm paredzēts līdzfinansējums, piemēram, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā. Taču konkrēti, cik lielu finansējumu un kādas pozīcijas būs jāsedz Latvijas valstij, S. Latkovska nevarēja paskaidrot. „Mums būs varbūt jāsedz ceļš, varbūt dzīvošanas maksa,” bija atbilde, piemēram, par reģionālo žurnālistu vizīti uz Lisabonu. Arīdzan nosaukt kādu konkrētāku datumu, kad varētu būt kas skaidrāks par finansējumu un vai vispār ir iespējams minēto darba plānu tādā gadījumā reāli īstenot, viņa nevarēja.

Minētā situācija liek šaubīties par neatliekamo darbu atbilstošu izpildi. Tāpat arī šī darba plāna tapšanas process rosina uz pārdomām par ĀM patieso vēlmi informēt sabiedrību par šo neapšaubāmi nozīmīgo dokumentu. Turklāt jau šobrīd ĀM anotācijā raksta, ka Lisabonas līguma izstrādes gaitā „iebildumi no sabiedrības puses netika pausti”, atšķirībā no daudzām ES dalībvalstīm, kur vēl joprojām ir diskusijas par tā atbilstību ES nākotnei un identitātei.


Ārlietu ministrijas Lisabonas līguma ratifikācijas un sabiedrības informēšanas procesa darba plāns

Lisabonas līgums

Par I.Godmaņa vadītā Ministru kabineta Neatliekamajiem darbiem


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: