Rīgas applūstošajās teritorijās būvēt neļauj

Jautājums par iespējām apbūvēt applūstošās teritorijas arvien vēl ir aktuāls – pēc Satversmes tiesas spriedumiem par Garkalnes un Ādažu novadu teritorijas plānojumiem atzīts, ka apbūvēt aizsargjoslu teritorijas ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados aizliegts, savukārt Aizsargjoslu likuma grozījumi, kas apbūves iespējas paplašinātu, vēl nav pieņemti. Šādos apstākļos „Kas notiek Latvijā?” redakcija skaidro, kas realitātē notiek Rīgā. Vai pilsētas teritorijās ar applūšanas risku vismaz reizi 100 gados – un tādi ir aptuveni 20% no Rīgas teritorijas – pašvaldība ļauj veikt būvniecību?

Pagarina atbildes termiņu būvētājiem

Izrādās, ka kopš Satversmes tiesas sprieduma Ādažu  lietā (tas tika publicēts pagājušā gada decembrī) tikai četri vai pieci cilvēki ir gribējuši saņemt būvatļaujas būvniecībai Rīgas applūstošajās teritorijās. Taču pašvaldība skaidru atbildi par būvdarbu uzsākšanu nav devusi – tā vietā Anda Ciņa vadītā Rīgas pilsētas būvvalde saskaņā ar Administratīvā procesa likumu līdz četriem mēnešiem ir pagarinājusi atbilžu sniegšanas termiņus (parastais termiņš ir viens mēnesis). Piemēram, reaģējot uz kāda būvniecības iesnieguma – uzskaites kartes iesniegšanu, Būvvalde sniedza atbildi, kurā atzinusi, ka, ievērojot Satversmes tiesas spriedumus, „ir izveidojusies nepieciešamība papildus izvērtēt potenciāli applūstošā gruntsgabala apbūves nosacījumus”.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa atzīst, ka šo četru mēnešu laikā nav plānots papildus izvērtēt kādus nosacījumus – termiņš pagarināts tāpēc, lai likumdevēji šajā laikā varētu paspēt pieņemt grozījumus Aizsargjoslu likumā, pēc kā tad būtu skaidrs, kādu atbildi sniegt. Līdz ar to iznāk, ka esošajā sarežģītajā situācijā pašvaldība nekādu lēmumu vispār nepieņem, bet vienkārši gaida ar cerību, ka valsts līmenī tā tiks mainīta. M.Ābeltiņa stāsta, ka šobrīd neviens termiņa pagarinājumu nav apstrīdējis.

Atzinumu nevar dabūt

Atklāts gan paliek jautājums, ko pašvaldība darīs, ja minēto mēnešu laikā likuma grozījumi tomēr nebūs pieņemti. Iepriekš publiski jau ir izskanējis, ka neskaidrību gadījumā par katru īpašumu varētu prasīt vides institūciju atzinumu. Taču laikā starp Garkalnes un Ādažu spriedumiem Rīgas pašvaldībai šāda sadarbība neizdevās. „Kas notiek Latvijā?” redakcijas rīcībā ir Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei adresēts lūgums sniegt atzinumu par konkrētas būvniecības priekšlikuma realizācijas ieceres pieļaujamību saistībā ar Aizsargjoslu likuma nosacījumiem. Taču Lielrīgas reģionālā vides pārvalde atbildē norāda, ka „nevienā normatīvo aktu punktā nav prasības, ka reģionālās vides pārvaldes sniedz atzinumus par būvniecības ieceri pirms arhitektūras-plānošanas uzdevuma saņemšanas”. Līdz ar to pārvalde atzinumu nesniedza.

M.Ābeltiņa stāsta, ka tā rezultātā laikā starp abiem spriedumiem par applūstošajām teritorijām divi vai trīs projekti tika akceptēti, bet līdz būvatļauju saņemšanai netika. Tagad šo projektu īstenotāji ir to skaitā, kam vairākus mēnešus jāgaida uz pašvaldības atbildi. „Nekur būvniecība reāli nav uzsākta,” viņa saka. Plāna, kā rīkoties tajā gadījumā, ja likumdošanas izmaiņas četru mēnešu laikā tomēr netiks veiktas, Pilsētas attīstības departamentā nav. Departamenta direktors Pēteris Strancis nepieļauj domu, ka šajā laikā varētu nenotikt nekādas izmaiņas, viņš ir pārliecināts, ka kaut kāda virzība būs.


Rīgas pilsētas būvvaldes atbilde ar termiņa pagarinājumu

Rīgas pilsētas būvvaldes iesniegums Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes atbilde